Civilizācija — definīcija, vēsture un galvenās iezīmes
Civilizācija (vai civilizācija) cēlies no latīņu valodas vārda civis, kas nozīmē cilvēks, kurš dzīvo pilsētā. Romieši parasti vēlējās, lai iekarotie cilvēki dzīvotu pilsētās. Būt civilizētam nozīmē apgūt zināšanas, prasmes, normas un tehnoloģijas, kuras cilvēce izstrādājusi un nodevusi no paaudzes paaudzē. Par civilizācijas pretstatu dažkārt lieto vārdus entropija, barbarisms, rupjība vai dzīvniekam līdzīga uzvedība.
Kas raksturo civilizāciju?
Civilizācija parasti nozīmē augstāku organizācijas pakāpi sabiedrībā. Galvenās iezīmes, kas raksturo daudzus civilizācijas piemērus, ir šādas:
- Institūcijas un likumi: pastāv noteikta kārtība un likumi, kas regulē attiecības starp cilvēkiem un kopienas darbību;
- Kopīga kultūra un izglītība: kopīga valoda, paražas, tradīcijas un kultūra, kā arī sistēma, kā tiek nodota pieredze un zināšanas jaunajām paaudzēm;
- Pārtikas ražošana: pastāv stabils, regulārs pārtikas iegūšanas veids, bieži vien lauksaimniecība, kas ļauj uzturēt lielākas apdzīvotās vietas;
- Pārvaldes sistēma: organizēta vara vai pārvaldes struktūra (piemēram, monarhi vai vēlēšanas), kas koordinē sabiedrības darbību;
- Reliģija un ideoloģija: kopīgas ticības vai rituāli, kas bieži vien saliedē sabiedrību (reliģija);
- Rakstība un uzkrātās zināšanas: spēja fiksēt informāciju ļauj saglabāt un nodot sarežģītākas zināšanas nākamajām paaudzēm (rakstība).
Rakstība, tehnoloģijas un zināšanas
Rakstība ir viens no civilizācijas būtiskākajiem rīkiem, jo tā ļauj dokumentēt likumus, tirdzniecību, zinātniskos atklājumus un vēsturiskos notikumus. Visām lielākajām agrīnām civilizācijām, piemēram, šumeru un ēģiptiešu sabiedrībām, bija sava rakstības sistēma. Rakstība palīdz arī attīstīt administrāciju, mācību sistēmas un literatūru, kas ļauj saglabāt zināšanas un tradīcijas daudz vairāk nekā tikai mutvārdu pārmantošana.
Vēstures piemēri
Pagātnes sabiedrības, kas šodien šķiet primitīvākas salīdzinājumā ar mūsdienām, savā laikā tomēr ir bijušas savu laikmeta civilizācijas. Labi zināmi vēsturiski piemēri ir:
- Romas impērija: plaša un ilga valsts vienība, kuru pārvaldīja no Romas. Šī impērija savulaik stiepās no Skotijas robežām līdz Ziemeļāfrikai un Vidusjūras reģiona austrumiem. Tās valoda bija latīņu, un romiešu tiesību sistēma un inženierijas sasniegumi atstāja ilgstošu ietekmi.
- Senā Ēģipte: viena no senākajām ilgstošajām civilizācijām, pazīstama ar hieroglifiem, monumentālo arhitektūru un sarežģītu administrāciju.
- Šumeri: bieži minēti kā viena no pirmajām pilsētu civilizācijām Mezopotāmijā, kur radās agrīnas rakstības formas un centralizēta pārvalde.
Civilizāciju attīstība un sabrukuma iemesli
Civilizācijas attīstība parasti saistīta ar inovācijām lauksaimniecībā, tehnoloģijās, administrācijā un tirdzniecībā. Tomēr civilizācijas var arī sabrukt vai būt pārvērstas, ja saskaras ar:
- ekonomiskām grūtībām un resursu izsīkumu;
- vērienīgām karadarbībām vai iekarojumiem;
- sociālajām plaisām un politisku krīžu;
- vides izmaiņām, epidēmijām vai klimata izmaiņām;
- kultūras vai tehnoloģiskā atpalikuma, kas padara sabiedrību neaizsargātu pret ārējiem spiedieniem.
Vairāku civilizāciju elementu saglabāšanās — piemēram, rakstība, tiesību normas vai inženiertehniskie sasniegumi — var turpināt ietekmēt vēlākas sabiedrības, pat ja sākotnējā politiskā struktūra vairs nepastāv.
Romas valodas mantojums un citi ilgstoši efekti
Latīņu valoda latīņu valodas atstāja spēcīgu kultūras un zinātnes mantojumu. Pat pēc Romas politiskās varas sabrukuma latīņu lietoja izglītoti cilvēki, baznīca, tieslietas un zinātne. Tā bija bieži lietota kā starptautiska saziņas valoda akadēmiskajā un reliģiskajā pasaulē vairākus gadsimtus. Romas civilizācija pastāvēja gandrīz 1000 gadus, bet, piemēram, Senās Ēģiptes civilizācija bija senāka un pastāvēja vēl ilgāk.
Kopsavilkums
Civilizācija nav tikai tehnoloģiju vai pilsētu kopums — tā ir sarežģīta sociāla struktūra, kurā ietilpst institūcijas, ekonomika, kultūra, reliģija, rakstība un kopīgas normas. Lai gan civilizācijas formas un līmenis var atšķirties laikmetos un reģionos, tās pamatā veido cilvēku spēja sadarboties, nodot zināšanas un organizēt kopienu ilgtspējīgai pastāvēšanai.
Vārdnīcas definīcijas
- Cilvēku sabiedrības intelektuālās, kultūras un materiālās attīstības pakāpe, ko raksturo progress zinātnē un mākslā, augsts morāles līmenis, plaša lietvedības, tostarp rakstības, izmantošana, kā arī sarežģītu politisko un sociālo institūciju rašanās.
- Kultūras un sabiedrības veids, kas izveidojies konkrētā tautā vai reģionā, vai konkrētā laikmetā: Maiju civilizācija; senās Romas civilizācija.
- Civilizācijas vai civilizācijas sasniegšanas darbība vai process.
- Kultūras vai intelektuālā izsmalcinātība; laba gaume.
- Mūsdienu sabiedrība ar tās ērtībām: "Mēs atgriezāmies civilizācijā pēc nometnes kalnos".
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē vārds "civilizācija"?
A: Civilizācija nozīmē attīstītu organizācijas pakāpi, kurā pastāv likumi, kultūra, regulārs pārtikas iegūšanas un cilvēku aizsardzības veids. Tā ietver arī runāšanu kopīgā valodā un reliģiju vai ticības sistēmu.
J: Kas ir pretējs civilizācijai?
A: Dažkārt par civilizācijas pretstatu tiek uzskatīta entropija, barbarisms, rupjība vai dzīvnieku uzvedība.
J: Kādi ir daži pagātnes civilizāciju piemēri?
A: Pagātnes civilizāciju piemēri ir Romas impērija, inki un acteki. Šīm civilizācijām bija lielas teritorijas ar sarežģītām pilsētām un sociālajām struktūrām, kā arī attīstīta lauksaimniecība, kas ļāva palielināt iedzīvotāju skaitu.
J: Kā pēc romiešu civilizācijas sabrukuma latīņu valoda saglabāja savu nozīmi?
A: Latīņu valoda vēl ilgi pēc romiešu civilizācijas izzušanas bija izglītoto cilvēku vidū iecienīts saziņas veids. Daži zinātnieki, pētnieki un citi savā ikdienas darbā joprojām lieto latīņu valodu, lai gan romiešu civilizācija sabruka pirms vairāk nekā 1500 gadiem.
Jautājums: Cik ilgi pastāvēja Romas impērija?
A: Romas impērija pastāvēja gandrīz 1000 gadus, pirms tā sabruka tumšajos laikos.
Jautājums: Kā beidzas civilizācijas?
A: Civilizācijas var beigties, kļūstot par daļu no citas civilizācijas vai atgriežoties pie agrāka, vienkāršāka dzīvesveida. Piemēram, Seno Ēģipti iekaroja svešinieki, kas mainīja valsti, un tā kļuva par daļu no persiešu grieķu, romiešu un islāma civilizācijām, savukārt Romas sabrukums noveda pie viduslaikiem, kad cilvēki atkal kļuva civilizētāki.
