Civilizācija
Civilizācija (vai civilizācija) cēlies no latīņu valodas vārda civis, kas nozīmē cilvēks, kurš dzīvo pilsētā. Romieši parasti vēlējās, lai iekarotie cilvēki dzīvotu pilsētās. Kad cilvēki ir civilizēti, viņi ir mācījušies no gudrības, prasmēm un zināšanām, kas gūtas gadsimtu gaitā cilvēces attīstības gaitā. Par civilizācijas pretstatu dažkārt saka, ka tā ir entropija, barbarisms, rupjība vai dzīvniekam līdzīga uzvedība.
Civilizācija parasti ir attīstīta organizācijas pakāpe. Tas nozīmē, ka tai ir likumi, kultūra, regulārs pārtikas iegūšanas un cilvēku aizsardzības veids. Lielākajā daļā civilizāciju ir lauksaimniecība un pārvaldes sistēma, piemēram, monarhi vai vēlēšanas. Tās runā kopīgā valodā, un parasti tām ir kāda reliģija. Tās māca jauniešiem nepieciešamās zināšanas. Visām civilizācijām kopš šumeru un ēģiptiešu laikiem ir bijusi sava veida rakstība. Tas ir tāpēc, ka rakstība ļauj cilvēkiem saglabāt un uzkrāt zināšanas.
Pagātnes sabiedrības, kuras salīdzinājumā ar mūsdienām varētu dēvēt par primitīvākām, joprojām bieži tiek dēvētas par sava laika civilizācijām. Romas impērija ir pagātnes lielas civilizācijas piemērs. Tā tika pārvaldīta no Romas. Šī impērija savulaik stiepās no Skotijas robežām līdz pat Ziemeļāfrikai un Vidusjūras reģiona austrumiem. Tās valoda bija latīņu.
Latīņu valoda vēl ilgi pēc tam, kad viņu civilizācija bija izzudusi, bija izglītoto cilvēku iecienītākais saziņas veids. Daži zinātnieki, pētnieki un citi savā ikdienas darbā joprojām lieto latīņu valodu, lai gan romiešu civilizācija sabruka pirms vairāk nekā 1500 gadiem. Romas civilizācija pastāvēja gandrīz 1000 gadus, bet Senās Ēģiptes civilizācija bija senāka un pastāvēja ilgāk.
Vārdnīcas definīcijas
- Cilvēku sabiedrības intelektuālās, kultūras un materiālās attīstības pakāpe, ko raksturo progress zinātnē un mākslā, augsts morāles līmenis, plaša lietvedības, tostarp rakstības, izmantošana, kā arī sarežģītu politisko un sociālo institūciju rašanās.
- Kultūras un sabiedrības veids, kas izveidojies konkrētā tautā vai reģionā, vai konkrētā laikmetā: Maiju civilizācija; senās Romas civilizācija.
- Civilizācijas vai civilizācijas sasniegšanas darbība vai process.
- Kultūras vai intelektuālā izsmalcinātība; laba gaume.
- Mūsdienu sabiedrība ar tās ērtībām: "Mēs atgriezāmies civilizācijā pēc nometnes kalnos".
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē vārds "civilizācija"?
A: Civilizācija nozīmē attīstītu organizācijas pakāpi, kurā pastāv likumi, kultūra, regulārs pārtikas iegūšanas un cilvēku aizsardzības veids. Tā ietver arī runāšanu kopīgā valodā un reliģiju vai ticības sistēmu.
J: Kas ir pretējs civilizācijai?
A: Dažkārt par civilizācijas pretstatu tiek uzskatīta entropija, barbarisms, rupjība vai dzīvnieku uzvedība.
J: Kādi ir daži pagātnes civilizāciju piemēri?
A: Pagātnes civilizāciju piemēri ir Romas impērija, inki un acteki. Šīm civilizācijām bija lielas teritorijas ar sarežģītām pilsētām un sociālajām struktūrām, kā arī attīstīta lauksaimniecība, kas ļāva palielināt iedzīvotāju skaitu.
J: Kā pēc romiešu civilizācijas sabrukuma latīņu valoda saglabāja savu nozīmi?
A: Latīņu valoda vēl ilgi pēc romiešu civilizācijas izzušanas bija izglītoto cilvēku vidū iecienīts saziņas veids. Daži zinātnieki, pētnieki un citi savā ikdienas darbā joprojām lieto latīņu valodu, lai gan romiešu civilizācija sabruka pirms vairāk nekā 1500 gadiem.
Jautājums: Cik ilgi pastāvēja Romas impērija?
A: Romas impērija pastāvēja gandrīz 1000 gadus, pirms tā sabruka tumšajos laikos.
Jautājums: Kā beidzas civilizācijas?
A: Civilizācijas var beigties, kļūstot par daļu no citas civilizācijas vai atgriežoties pie agrāka, vienkāršāka dzīvesveida. Piemēram, Seno Ēģipti iekaroja svešinieki, kas mainīja valsti, un tā kļuva par daļu no persiešu grieķu, romiešu un islāma civilizācijām, savukārt Romas sabrukums noveda pie viduslaikiem, kad cilvēki atkal kļuva civilizētāki.
