Kas ir pilsēta? Definīcija, atšķirība no ciema un vēsture
Uzzini, kas ir pilsēta: skaidra definīcija, atšķirības no ciema, ekonomiskie kritēriji, vēsturiskā attīstība un likumu ietekme uz pilsētas statusu.
Pilsēta parasti ir apdzīvota vieta ar blīvāku apbūvi, plašāku infrastruktūru un vairāk sabiedrisko pakalpojumu nekā ciemā. Terminu pilsēta lieto dažādi: tas var būt gan ikdienas nosaukums, gan oficiāls pašvaldības statuss (pašvaldība), gan vēsturisks apzīmējums.
Kas atšķir pilsētu no ciema?
Galvenās atšķirības nav tikai māju daudzumā, bet biežāk saistītas ar funkcijām un ekonomiku. Kopumā atšķirība starp pilsētām un ciemiem vai ciematiem ir to ekonomikas raksturā:
- Pilsētu iedzīvotāji parasti pelna iztiku no rūpniecības (rūpnīcas u. c.), tirdzniecības, pakalpojumiem, izglītības, veselības aprūpes un administrācijas darbības;
- ciemos dominē lauksaimniecība un citas ar lauku vidi saistītas nodarbes;
- pilsētās biežāk ir sabiedriskā transporta tīkli, lielākas izglītības un veselības iestādes, plašāks kultūras un komerciālo pakalpojumu klāsts;
- pilsētas parasti raksturo lielāka iedzīvotāju blīvuma un intensīvāka apbūve (daudzdzīvokļu mājas, rūpnieciskās zonas, centrālās ielas).
Vai iedzīvotāju skaits nosaka, vai vieta ir pilsēta?
Iedzīvotāju skaits nebūt ne vienmēr izšķir, vai vieta tiek saukta par pilsētu. Dažos reģionos, piemēram, Indijā, ļoti lieli ciemi var būt iedzīvotāju ziņā lielāki par mazām pilsētām. Daudzviet ir arī noteikumi, kas juridiski nosaka pilsētas statusu neatkarīgi no iedzīvotāju skaita.
Juridiskais statuss un vārda lietojums
Dažreiz kādai vietai pilsētas statuss tiek piešķirts ar likumu vai administratīvu lēmumu. Savukārt cilvēki ikdienā var saukt par "pilsētu" arī mazāku vietu, ja tā tiek uztverta kā nozīmīgāks apdzīvotas vietas centrs. Tātad ir svar atšķirt oficiālo (juridisko) definīciju no ikdienas valodas lietojuma.
Pilsētu vēsture
Viduslaikos pilsētu statuss bieži tika piešķirts, izsniedzot pilsētas statūtus vai privilēģijas — dokumentus, kas noteica tirgus tiesības, nodokļu režīmu, pašpārvaldes atļaujas un citas tiesības. Šīs pilsētas privilēģijas ļāva attīstīties tirdzniecībai, amatniecībai un institūcijām, kas veicināja urbanizāciju.
Mūsdienu pilsētas un to izaicinājumi
Mūsdienu pilsētas ir modernas ekonomikas, kultūras un izglītības centri. Tās veido darba tirgu, sabiedriskos pakalpojumus, transporta mezglus un sociālo infrastruktūru. Tomēr pilsētām ir arī izaicinājumi:
- pārapdzīvotība un mājokļu pieejamība;
- sastrēgumi, piesārņojums un transporta problēmas;
- socialas nevienlīdzības un nabadzības riski;
- ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības nodrošināšana.
Kādi rādītāji palīdz noteikt, vai vieta ir pilsēta?
Tipiski vērtēšanas kritēriji ir:
- apbūves blīvums un infrastruktūra (ceļi, ūdens, kanalizācija, elektroapgāde);
- ekonomisko aktivitāšu raksturs (rūpniecība, pakalpojumi, tirdzniecība);
- piedāvātie sabiedriskie pakalpojumi (skolas, slimnīcas, valsts iestādes);
- juridiskais statuss — oficiāla pilsētas vai pašvaldības loma.
Kopsavilkums
Pilsēta nav tikai māju kopums — tā ir apdzīvota vieta ar noteiktām funkcijām: intensīvāku ekonomisko darbību, plašāku pakalpojumu un infrastruktūras tīklu un bieži juridisku statusu. Precīza atšķirība no ciema var atšķirties pēc valsts un vēstures, tāpēc katrā gadījumā jāņem vērā gan demogrāfija, gan ekonomika, gan tiesiskais statuss.
Mazpilsētas piemērs Islandē
Mazpilsētas piemērs Islandē
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotajās Valstīs jēdziena "pilsēta" nozīme katrā štatā ir atšķirīga. Dažos štatos pilsēta ir pilsēta, ja to nosaka štats. Citos štatos, piemēram, Viskonsīnā, pilsēta ir grāfistes apakšvienība (tāpat kā "pagasts" Luiziānā). Citos štatos, piemēram, Mičiganā, nosaukumam "pilsēta" nav oficiālas nozīmes. Cilvēki to lieto, lai apzīmētu jebkuru vietu, kur ir daudz cilvēku.
Sešos Jaunanglijas štatos pilsēta ir mazāka grāfistes daļa. Visās sešās pilsētās tiek veiktas darbības, ko lielākajā daļā citu pavalstu veic grāfistes. Daudzās no šīm pilsētām galvenā pārvaldes forma ir pilsētu sapulces, tāpēc iedzīvotāji tiešās demokrātijas ceļā var ietekmēt to, kas notiek viņu dzīvesvietā. Šajās pavalstīs pilsētas patiešām ir svarīgākas par apgabaliem. Konektikutā un Rodailendā grāfistes ir tikai kartē, bet tām nav nekādas varas. Pārējos četros štatos grāfistes lielākoties ir vietas ar likumu pilnvarām. Apgabali ar citām funkcijām galvenokārt ir Ņūhempšīrā un Vermontā.
Alabama
Alabamā to, vai kāda vieta ir vai nav "pilsēta" vai "pilsēta", nosaka atkarībā no tā, cik daudz cilvēku tajā dzīvo. Vieta, kurā dzīvo 2000 vai vairāk cilvēku, ir pilsēta. Vieta, kurā dzīvo mazāk nekā 2000 cilvēku, ir pilsēta (Alabamas 1975. gada likums, 11-40-6. nodaļa). Likumdošanas vajadzībām vietas iedala astoņās kategorijās atkarībā no iedzīvotāju skaita. Pie 8. kategorijas pieder visas pilsētas, un tajā ietilpst visas pilsētas, kurās ir mazāk nekā 6000 iedzīvotāju (Alabamas 1975. gada kodeksa 11-40-12. pants).
Kanzasa
Visas Kanzasas štatā iekļautās vietas sauc par pilsētām. Kad pilsēta ir reģistrēta Kanzasā, tā turpinās būt pilsēta neatkarīgi no tā, kas notiks. Ir trīs pilsētu kategorijas:
- 3. klases pilsētas - kad pilsēta iekļaujas, tā kļūst par 3. klases pilsētu. Lai pilsēta tiktu iekļauta, tajā parasti dzīvo vismaz 300 iedzīvotāju.
- 2. klases pilsētas - pilsēta var lūgt kļūt par 2. klases pilsētu, ja tajā dzīvo 2000-15 000 cilvēku. Pilsēta, kurā dzīvo 2000-5000 iedzīvotāju, var izvēlēties joprojām būt 3. klases pilsēta. Tomēr tai jākļūst par 2. klases pilsētu, kad tajā dzīvo 5000 iedzīvotāju.
- 1. klases pilsētas - pilsēta var lūgt kļūt par 1. klases pilsētu, ja tajā dzīvo vismaz 15 000 cilvēku. Pilsēta, kurā dzīvo tikai 15 000-25 000 cilvēku, var izvēlēties joprojām būt 2. klases pilsēta. Tomēr tai jākļūst par 1. klases pilsētu, kad tajā dzīvo 25 000 cilvēku.
Luiziāna
Luiziānā "pilsēta" ir vieta, kurā ir pilsētas pārvalde un kurā dzīvo 1001-4999 cilvēki.
Ņujorka
Ņujorkā pilsēta ir arī mazāka grāfistes daļa, taču tā ir mazāk svarīga nekā Jaunanglijā. Ņujorkā pilsēta dod iedzīvotājiem tiešāku varu nekā tās apgabals, gandrīz visus pilsētas pakalpojumus sniedzot vietām, kas nav pilsētās, ko sauc par hamletiem, un dažus pakalpojumus - vietām pilsētās, ko sauc par ciemiem. Ņujorkā pilsētai parasti ir daži ciemati un ciemati. Bet, tā kā ciemiem ir vara bez pilsētām (tie ir neatkarīgi), tie var atrasties divās pilsētās vai pat divos apgabalos. Ikviens cilvēks Ņujorkas štatā, kurš nedzīvo indiāņu rezervātā (īpaša vieta Amerikas indiāņiem) vai pilsētā, dzīvo pilsētā un, iespējams, kādā no pilsētas ciematiem vai ciematiem.
Jūtas
Jūtas štatā jēdzieni "pilsēta" un "pilsēta" ir balstīti uz tur dzīvojošo cilvēku skaitu. Vieta, kurā dzīvo 1000 vai vairāk cilvēku, ir pilsēta. Vieta, kurā dzīvo mazāk nekā 1000 cilvēku, ir pilsēta. Pilsētas iedala piecās dažādās kategorijās atkarībā no iedzīvotāju skaita.
Virginia
Virdžīnijā pilsēta ir līdzīga pilsētai, taču tajā var būt mazāks iedzīvotāju skaits. Saskaņā ar Virdžīnijas likumiem pilsētas ir neatkarīgas no apgabaliem (tām ir vara bez apgabaliem), bet pilsētas ir apgabala daļa.
Vaioming
Vaiomingas likums nosaka, ka pilsētas ir reģistrētas vietas, kurās dzīvo mazāk nekā 4000 cilvēku. Vietas, kurās dzīvo 4000 vai vairāk cilvēku, ir "pirmās klases pilsētas".
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotajās Valstīs jēdziena "pilsēta" nozīme katrā štatā ir atšķirīga. Dažos štatos pilsēta ir pilsēta, ja to nosaka štats. Citos štatos, piemēram, Viskonsīnā, pilsēta ir grāfistes apakšvienība (tāpat kā "pagasts" Luiziānā). Citos štatos, piemēram, Mičiganā, nosaukumam "pilsēta" nav oficiālas nozīmes. Cilvēki to lieto, lai apzīmētu jebkuru vietu, kur ir daudz cilvēku.
Sešos Jaunanglijas štatos pilsēta ir mazāka grāfistes daļa. Visās sešās pilsētās tiek veiktas darbības, ko lielākajā daļā citu pavalstu veic grāfistes. Daudzās no šīm pilsētām galvenā pārvaldes forma ir pilsētu sapulces, tāpēc iedzīvotāji tiešās demokrātijas ceļā var ietekmēt to, kas notiek viņu dzīvesvietā. Šajās pavalstīs pilsētas patiešām ir svarīgākas par apgabaliem. Konektikutā un Rodailendā grāfistes ir tikai kartē, bet tām nav nekādas varas. Pārējos četros štatos grāfistes lielākoties ir vietas ar likumu pilnvarām. Apgabali ar citām funkcijām galvenokārt ir Ņūhempšīrā un Vermontā.
Alabama
Alabamā to, vai kāda vieta ir vai nav "pilsēta" vai "pilsēta", nosaka atkarībā no tā, cik daudz cilvēku tajā dzīvo. Vieta, kurā dzīvo 2000 vai vairāk cilvēku, ir pilsēta. Vieta, kurā dzīvo mazāk nekā 2000 cilvēku, ir pilsēta (Alabamas 1975. gada likums, 11-40-6. nodaļa). Likumdošanas vajadzībām vietas iedala astoņās kategorijās atkarībā no iedzīvotāju skaita. Pie 8. kategorijas pieder visas pilsētas, un tajā ietilpst visas pilsētas, kurās ir mazāk nekā 6000 iedzīvotāju (Alabamas 1975. gada kodeksa 11-40-12. pants).
Kanzasa
Visas Kanzasas štatā iekļautās vietas sauc par pilsētām. Kad pilsēta ir reģistrēta Kanzasā, tā turpinās būt pilsēta neatkarīgi no tā, kas notiks. Ir trīs pilsētu kategorijas:
- 3. klases pilsētas - kad pilsēta iekļaujas, tā kļūst par 3. klases pilsētu. Lai pilsēta tiktu iekļauta, tajā parasti dzīvo vismaz 300 iedzīvotāju.
- 2. klases pilsētas - pilsēta var lūgt kļūt par 2. klases pilsētu, ja tajā dzīvo 2000-15 000 cilvēku. Pilsēta, kurā dzīvo 2000-5000 iedzīvotāju, var izvēlēties joprojām būt 3. klases pilsēta. Tomēr tai jākļūst par 2. klases pilsētu, kad tajā dzīvo 5000 iedzīvotāju.
- 1. klases pilsētas - pilsēta var lūgt kļūt par 1. klases pilsētu, ja tajā dzīvo vismaz 15 000 cilvēku. Pilsēta, kurā dzīvo tikai 15 000-25 000 cilvēku, var izvēlēties joprojām būt 2. klases pilsēta. Tomēr tai jākļūst par 1. klases pilsētu, kad tajā dzīvo 25 000 cilvēku.
Luiziāna
Luiziānā "pilsēta" ir vieta, kurā ir pilsētas pārvalde un kurā dzīvo 1001-4999 cilvēki.
Ņujorka
Ņujorkā pilsēta ir arī mazāka grāfistes daļa, taču tā ir mazāk svarīga nekā Jaunanglijā. Ņujorkā pilsēta dod iedzīvotājiem tiešāku varu nekā apgabals. Pilsētas sniedz gandrīz visus komunālos pakalpojumus vietām, ko sauc par ciematiem (hamlets), kas nav ciematos, un dažus pakalpojumus vietām, kas ir ciematos. Ņujorkā pilsētai parasti ir daži ciemati un ciemati. Bet, tā kā ciemiem ir vara bez pilsētām (tie ir neatkarīgi), tie var atrasties divās pilsētās vai pat divos apgabalos. Ikviens cilvēks Ņujorkas štatā, kurš nedzīvo indiāņu rezervātā (īpaša vieta Amerikas indiāņiem) vai pilsētā, dzīvo pilsētā un, iespējams, kādā no pilsētas ciematiem vai ciematiem.
Jūtas
Jūtas štatā jēdzieni "pilsēta" un "pilsēta" ir balstīti uz tur dzīvojošo cilvēku skaitu. Vieta, kurā dzīvo 1000 vai vairāk cilvēku, ir pilsēta. Vieta, kurā dzīvo mazāk nekā 1000 cilvēku, ir pilsēta. Pilsētas iedala piecās dažādās kategorijās atkarībā no iedzīvotāju skaita.
Virginia
Virdžīnijā pilsēta ir līdzīga pilsētai, taču tajā var būt mazāks iedzīvotāju skaits. Saskaņā ar Virdžīnijas likumiem pilsētas ir neatkarīgas no apgabaliem (tām ir vara bez apgabaliem), bet pilsētas ir apgabala daļa.
Vaioming
Vaiomingas likums nosaka, ka pilsētas ir reģistrētas vietas, kurās dzīvo mazāk nekā 4000 cilvēku. Vietas, kurās dzīvo 4000 vai vairāk cilvēku, ir "pirmās klases pilsētas".
Anglija un Velsa
Anglijā un Velsā nosaukums "pilsēta" ir tikai tām vietām, kurām ir Karaļa harta (īpašs dokuments), kas nosaka, ka tās var saukties šādi.
Agrāk pilsētās parasti bija katedrāle. Daži angļi domā, ka vieta ar katedrāli ir pilsēta, taču mūsdienās tā nav taisnība. Piemēram, Northemptona, Blekbērna un Midlzsbro ir pilsētas ar katedrāli.
Agrāk par pilsētu, nevis ciemu, parasti uzskatīja to vietu, kur regulāri notika tirgus vai gadatirgus (tirgus, bet ne tik bieži). Daži Anglijas ciemati (piemēram, Kidlingtona, Oksfordšīrā) ir lielāki par dažām mazpilsētām (piemēram, Middleham, Ziemeļjorkšīrā).
Anglija un Velsa
Anglijā un Velsā nosaukums "pilsēta" ir tikai tām vietām, kurām ir Karaļaharta (īpašs dokuments), kas nosaka, ka tās var saukties šādi.
Agrāk pilsētās parasti bija katedrāle. Daži angļi domā, ka vieta ar katedrāli ir pilsēta, taču mūsdienās tā nav taisnība. Piemēram, Northemptona, Blekbērna un Midlzsbro ir pilsētas ar katedrāli.
Agrāk par pilsētu, nevis ciemu, parasti uzskatīja to vietu, kur regulāri notika tirgus vai gadatirgus (tirgus, bet ne tik bieži). Daži Anglijas ciemati (piemēram, Kidlingtona, Oksfordšīrā) ir lielāki par dažām mazpilsētām (piemēram, Middleham, Ziemeļjorkšīrā).
Japāna
Japānā pilsētas (町) iedzīvotāju skaits ir mazāks par 50 000 cilvēku.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pilsēta?
A: Pilsēta ir vieta ar daudz mājām, kas ir mazāka par pilsētu, bet lielāka par ciemu, un kuras ekonomika balstās uz rūpniecību, tirdzniecību un sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Q: Vai ir universāla pilsētas definīcija?
A: Nē, dažādās valstīs un reģionos pilsētas definīcija atšķiras.
J: Kāda ir atšķirība starp pilsētu un pilsētu?
A: Parasti pilsēta ir mazāka par pilsētu, bet dažkārt pilsēta var būt pietiekami liela un nozīmīga, lai to uzskatītu par pilsētu.
J: Kā cilvēki pilsētās parasti pelna iztiku?
A: Pilsētās cilvēki parasti pelna naudu no rūpniecības, tirdzniecības un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas, nevis no lauksaimniecības.
J: Vai ciemā var būt vairāk cilvēku nekā pilsētā?
A: Jā, daudzviet pasaulē lielā ciemā var būt vairāk cilvēku nekā mazā pilsētā.
Jautājums: Kāpēc ir grūti pateikt, vai kāda vieta ir pilsēta?
A: Mūsdienās dažas pilsētas kļūst arvien lielākas, un dažkārt kādu vietu sauc par pilsētu, pat ja tā ir maza. Turklāt viduslaikos pilsēta par pilsētu kļuva ar pilsētas statūtiem, kas mūsdienās ne vienmēr notiek.
J: Kāds ir vēsturiskais veids, kā kāda vieta kļūst par pilsētu?
A: Viduslaikos par pilsētu kļuva ar pilsētas statūtiem, kas tai piešķīra pilsētas privilēģijas.
Meklēt