Senā Ēģipte

Vēsture

Arheologi, kas pēta seno cilvēku atstātos priekšmetus, ir atklājuši, ka cilvēki gar Nīlu dzīvojuši ļoti sen. Auglīgās Nīlas palienes ļāva cilvēkiem sākt nodarboties ar lauksaimniecību. Jau 10. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Ēģiptes iedzīvotāji sāka audzēt labības graudus, piemēram, kviešus un miežus. Tā kā viņi nodarbojās ar lauksaimniecību, viņi palika vienā vietā, un, tā kā viņi bija apmetušies uz dzīvi, viņu sabiedrība kļuva sarežģītāka. Tas bija nozīmīgs solis cilvēces civilizācijas vēsturē.

Šo periodu Ēģiptes vēsturē sauc par pirmsdinastisko, jo tas notika pirms lielo dinastisko karaļvalstu izveidošanās. Aptuveni 5500. gadā p. m. ē. Nīlas ielejā dzīvojošās mazās ciltis bija izveidojušās par vairākām kultūrām. Katra no tām bija sākusi nodarboties ar zemkopību un lopkopību. Katrai no tām bija sava veida keramikas izstrādājumi un personīgie priekšmeti, piemēram, ķemmes, aproces un krelles. Augšējā Ēģiptē, valsts dienvidu daļā, viena no senākajām kultūrām bija badariešu kultūra. Tā ir pazīstama ar augstas kvalitātes keramiku, akmens darbarīkiem un vara izmantošanu. Viņiem sekoja Amratijas un Gerzijas kultūras.

Senās Ēģiptes vēstures dažādie periodi ir šādi:

• Pirmsdinastiskais periods (5500 - 3000 p.m.ē.)
• Agrīnais dinastijas periods (1. un 2. dinastija, 3000 - 2700 p.m.ē.)
• Vecā karaļvalsts (3.-6. dinastija, 2700 - 2180 p.m.ē.)
• Pirmais starpperiods (7.-11. dinastija, 2180. - 2050. g. p.m.ē.)
• Vidējā karaliste (11.-14. dinastija, 2080 - 1640 g. p.m.ē.)
• Otrais starpperiods (15.-17. dinastija, 1640 - 1560 p.m.ē.; hiksosi)
• Jaunā karaliste (18. līdz 20. dinastija, 1560 - 1070 p.m.ē.)
• Trešais starpperiods (21.-25. dinastija, 1070 - 664 p.m.ē.)
• Vēlais periods (26.-31. dinastija, 664.-323. gs. p.m.ē.; persieši)
• Grieķu-romiešu Ēģipte (323 - 30. g. p.m.ē.; no Ptolemajeviem līdz romiešiem)

Starpperiodos bija laiki, kad tradicionālā sistēma sabruka, valsts tika sadalīta vai iebruka svešzemju valdnieki. Ēģiptes kultūra un klimats salīdzinājumā ar citām Tuvo Austrumu daļām bija salīdzinoši stabili. Tomēr Ēģiptē bija periodi, kad tās valdībai bija izaicinājumi un dažkārt tā tika gāzta.

Valdība

Senā Ēģipte bija sadalīta daudzos dažādos rajonos, ko sauca par sepātiem. Pirmie dalījumi tika izveidoti predinastiskajā periodā, bet tad tās bija nelielas pilsētas-valstis, kas valdīja pašas. Kad pie varas nāca pirmais faraons, sepati saglabājās un bija līdzīgi kā šodien daudzu valstu apgabali. Tie ilgu laiku būtībā palika nemainīgi - to bija 42, un katru pārvaldīja faraona izvēlēts pārvaldnieks. Vēlākajos gados apgabalus sāka saukt par nomas, un pārvaldnieku sauca par nomarhu.

Senajā Ēģiptē bija daudz dažādu nodokļu, bet īstas naudas nebija, tāpēc cilvēki cits citam maksāja ar precēm vai darbu. Cilvēks, kurš uzraudzīja nodokļu iekasēšanu, bija rakstu mācītājs, un katram nodokļu iekasētājam Ēģiptē katru dienu bija jāpaziņo viņam, cik daudz nodokļu ir iekasēts. Katrs cilvēks maksāja atšķirīgus nodokļus atkarībā no tā, kādu darbu viņš veica: amatnieki maksāja ar precēm, mednieki un zvejnieki - ar pārtiku, un katrai mājsaimniecībai valstī katru gadu bija jāmaksā darbaspēka nodoklis, palīdzot valsts labā, piemēram, kalnrūpniecībā vai kanālos. Daudzi bagāti ēģiptieši maksāja nabadzīgākiem cilvēkiem, lai tie to darītu viņu labā.

Narmera palete liecina par Augšējās un Zemākās Ēģiptes apvienošanos, ~3200. g. p.m.ē. Oriģināls Ēģiptes muzejā Kairā.

Valoda un rakstība

Valoda

Valodu var iedalīt sešos laika periodos:

1. arhaiskā ēģiptiešu valoda (pirms 3000 p.m.ē.). Šī valoda tika atrasta uz keramikas trauku gravīriem.
2. Vecā ēģiptiešu (3000 p.m.ē. līdz 2000 p.m.ē.). Šo valodu lietoja Vecās Ēģiptes karalistes un Pirmā starpposma laikā. Tā tika atrasta piramīdās jeb ēģiptiešu kapenēs, un tā bija pirmā valodas versija, kurā bija daudzskaitļa laiks, kas liecina, ka tika runāts par vairāk nekā vienu objektu.
3. Vidējā ēģiptiešu (2000. g. p.m.ē. līdz 1300. g. p.m.ē.). Šo valodu sauc par klasisko ēģiptiešu valodu. Tā ir atrodama visos Ēģiptes priekšmetos un kapenēs, tostarp ēģiptiešu zārkos. Šajā laikā tika sarakstītas grāmatas par zinātni un sabiedrību, un daudz kas no tā laika reliģijas ir rakstīts klasiskajā ēģiptiešu valodā. Pat pēc tam, kad cilvēki pārstāja runāt šādā ēģiptiešu valodā, rakstnieki to joprojām lietoja, rakstot grāmatas.
4. Vēlā ēģiptiešu (no 1300 p.m.ē. līdz 700 p.m.ē.). Tā ir Jaunās karalistes valoda, kas bija labākais laiks Ēģiptes vēsturē. Šajā laikā notika liela zināšanu apmaiņa, tāpēc mums ir daudz ļoti senu grāmatu, kas sarakstītas vēlīnajā ēģiptiešu valodā. Daudzi uzskata, ka šī valodas versija bija ļoti līdzīga tai, kādā runāja ēģiptieši.
5. ēģiptiešu demotiskā valoda (700 p.m.ē. līdz 400 mūsu ēras)
6. koptu ēģiptiešu valoda (no 300. gs. m. ē. līdz 1700. gs. m. ē.)

Rakstīšana

Hieroglifi

Ēģiptē bija rakstība, ko sauc par hieroglifiem, un tā ir viena no divām senākajām rakstu valodām (otra ir šumeru klinšu rakstība). Hieroglifu rakstība datējama ar 3200. gadu pirms mūsu ēras, un to veido aptuveni 500 simbolu. Hieroglifs var atveidot vārdu, skaņu vai klusējošu noteicēju (kas skaidri norāda, ko zīme nozīmē). Viens un tas pats simbols dažādos kontekstos var kalpot dažādiem mērķiem. Hieroglifi bija paredzēti sabiedriskiem mērķiem, tos izmantoja uz akmens pieminekļiem un kapenēs. Tā bija māksla, un bieži vien tā bija politiska propaganda.

Hieratiskais raksts

Rakstība, ko priesteri izmantoja ikdienas rakstīšanai uz papirusa, koka vai auduma. Ikdienā rakstīšanai rakstnieki izmantoja kursa rakstību, ko sauca par hieratisko, kas bija ātrāka un vienkāršāka. Oficiālos hieroglifus varēja lasīt rindās vai slejās abos virzienos (lai gan parasti tos rakstīja no labās puses uz kreiso), bet hieratiskā rakstība vienmēr tika rakstīta no labās puses uz kreiso, parasti horizontālās rindās.

Demotiskais skripts

Skripts, ko izmanto parastie cilvēki. Par galveno rakstības stilu kļuva jauna rakstības forma - dēmotiskais rakstības veids. Tieši šī rakstības forma - un formālie hieroglifi - papildina grieķu tekstu uz Rozetes akmens.

Koptu rakstība

Koptu rakstība ir pārveidots grieķu alfabēts. Koptu valoda ir pēdējais ēģiptiešu valodas posms (mūsdienu ēģiptieši runā arābu valodas dialektā).

Literatūra

Daļa senās ēģiptiešu literatūras ir saglabājusies līdz mūsdienām. Ir tādi mācību teksti kā Ptahhotepa Maksimas, Amenemopa pamācības un Ebersa papiruss. Ebersa papiruss ir viens no senākajiem atrastajiem medicīniskajiem tekstiem. Ir arī dzejoļi un stāsti.

• Stāsts par Sinuhe

Senās Ēģiptes slepkavības mīkla, kas sarakstīta ap 1800. gadu pirms mūsu ēras.

• Ipuveres papiruss

Dzejolis par Ēģiptes sabiedrības sabrukumu - daži uzskata, ka tas ir stāsts no jūdu/kristiešu Bībeles grāmatas Exodus.

• Westcar papīrs

Stāstu sērija par faraonu Hufu, ko stāsta viņa dēli.

• Papīrs Harris I

Garākais Ēģiptē atrastais papiruss.

• Stāsts par Wenamun

Senais piedzīvojumu stāsts par priesteri, kurš dodas saņemt dāvanas no karaļa.

Rozetes akmens (ap 196. gadu p.m.ē.) ļāva valodniekiem sākt hieroglifu atšifrēšanas procesu. Britu muzejs


Raksts uz kapa sienas


Hieroglifi


Vecākais hieratiskā raksta paraugs, kas izmantots ķirurģiska dokumenta rakstīšanai, datēts ap 1600. gadu p.m.ē.


Demotijas rakstība uz Rozetes akmens


Koptu uzraksts

Reliģija

Reliģija senajiem ēģiptiešiem bija ļoti svarīga. Ēģiptiešiem dzīvnieki bija svēti un tika pielūgti. Tāpēc ēģiptieši ļoti agri pieradināja dzīvniekus vai padarīja tos par mājdzīvniekiem un ļoti rūpīgi par tiem rūpējās. Katras ēģiptiešu pilsētas centrs bija templis, un šī ēka papildus reliģiskajiem dievkalpojumiem tika izmantota visdažādākajām vajadzībām, sākot no rātsnama un beidzot ar universitāti.

Tā kā ēģiptieši bija ļoti reliģiozi, viņi radīja daudz savu dievu mākslas darbu. Šajā mākslā bija attēlotas visdažādākās dievišķās jeb svētās būtnes, tostarp faraons, kas tika uzskatīts par dievu.

Arī ēģiptiešiem pēcnāves dzīve bija ļoti svarīga, un viņi ir pazīstami ar mirušo mumificēšanu. Mūsdienās šīs mūmijas ir svarīgas zinātniekiem, jo tās stāsta par to, kā ēģiptieši dzīvoja.

Visi dievi bija svarīgi, bet daži bija svarīgāki par citiem. Kā piemēru var minēt dievieti Izisu, kas bija debesu dieviete. Vēl viens nozīmīga dieva piemērs ir Ra, kurš bija saules dievs. Mazāk pazīstamais Nīlas un krokodilu dievs bija vārdā Sobeks, kas ir diezgan neparasts vārds. Basteta bija kaķu dieviete, tāpēc senie ēģiptieši mumificēja kaķus par godu viņai, viņa bija arī aizsardzības, prieka un ģimenes dieviete.

Piramīdas Gīzā

Lauksaimniecība

Bagātīgo auglīgo augsni nodrošināja Nīlas upes ikgadējie plūdi. Tādējādi senie ēģiptieši varēja saražot daudz pārtikas, kas ļāva iedzīvotājiem veltīt vairāk laika un resursu kultūras, tehnoloģiju un mākslas attīstībai. Senajā Ēģiptē nodokļus noteica, pamatojoties uz cilvēkam piederošās zemes platību.

Lauksaimniecība Ēģiptē bija atkarīga no Nīlas upes cikla. Ēģiptieši pazina trīs gadalaikus: Akhet (plūdi), Peret (stādīšana) un Shemu (ražas novākšana). Plūdu sezona ilga no jūnija līdz septembrim, upes krastos nogulsnējot minerālvielām bagātu dūņu slāni, kas bija ideāli piemērots kultūraugu audzēšanai. Pēc plūdu ūdeņu atkāpšanās augšanas sezona ilga no oktobra līdz februārim. Lauksaimnieki uzar un sēj sēklas laukos, kurus apūdeņoja ar grāvjiem un kanāliem. Ēģiptē bija maz nokrišņu, tāpēc lauksaimnieki paļāvās uz Nīlas ūdeņiem, lai apūdeņotu sējumus.^p514 No marta līdz maijam lauksaimnieki ražas novākšanai izmantoja sirpjus, kurus pēc tam kulēja ar ecēšām, lai atdalītu salmus no graudiem. Vālējot no graudiem atdalīja pelavas, un pēc tam graudus samaļ miltos, vārīja alu vai uzglabāja vēlākai lietošanai. ^p506

Linu augus audzēja stiebru šķiedru dēļ. Šīs šķiedras tika šķeltas visā to garumā un vērptas diegā, ko izmantoja linu linu loksnēm un apģērbu izgatavošanai. Papīrusu, kas auga Nīlas upes krastos, izmantoja papīra ražošanai. Dārzeņus un augļus audzēja dārzos, kas atradās tuvu apdzīvotām vietām un augstākā vietā, un tos laistīja ar rokām. Dārzeņi bija puravi, ķiploki, melones, kabači, pākšaugi, salāti un citas kultūras, kā arī vīnogas, no kurām gatavoja vīnu. ^{p577; 630}

Lielākā daļa dzīvnieku tika turēti kā barība. Daži dzīvnieki tika turēti kā lolojumdzīvnieki. Ēģiptē bija svarīgi visu veidu dzīvnieki. Senie ēģiptieši saprata dzīvniekus. Viņi turēja kazas, cūkas, pīles, govis un zosis.

Uz kapa reljefa ir redzami strādnieki, kas uzrauga vadībā uzar laukus, novāc ražu un kaltē graudus.


Sennedžems savus laukus uzar ar vēršu pāri, kurus izmanto kā lopus un barības avotu.

Medicīna

Senajiem ēģiptiešiem savam laikam bija progresīvas medicīnas zināšanas. Viņi veica ķirurģiskas operācijas, nostiprināja lauztus kaulus un pat zināja par zālēm. Dažas zāles, ko lietoja senie ēģiptieši, bija medus un mātes piens vai gazeles piens. Tiek uzskatīts, ka tiem bija ne tikai ārstnieciska nozīme, bet tos izmantoja arī ļauno garu un dēmonu aizbiedēšanai. Visvienkāršākais veids, kā pārliecināties, cik labi viņi pārzināja medicīnu, ir aplūkot medicīnas papirususus, kas saglabājušies līdz mūsdienām. Edvīna Smita papiruss ir pasaulē vecākais saglabājies ķirurģijas dokuments, kas datēts ar aptuveni 1600. gadu p. m. ē. Tekstā detalizēti aprakstīta anatomija, kā arī 48 medicīnisku problēmu veidu izmeklēšana, diagnosticēšana, ārstēšana un prognozes.

Piramīdas

Senās Ēģiptes piramīdas ir akmens mūra formas celtnes. Tās ir vispazīstamākās piramīdu būves, un tās ir vienas no lielākajām jebkad celtnēm. Ēģiptē ir atklātas vairāk nekā 130 piramīdas. Lielākā daļa no tām tika uzceltas Nīlas rietumu krastā tuksnešainos apvidos. Ēģiptes piramīdās bieži ir kambari un ejas. Piramīdas tika celtas kā Ēģiptes karaļu apbedīšanas vietas pirms senās karalistes sākuma līdz pat vidus karalistes beigām. Tā kā ēģiptieši saglabāja rakstiskus pierakstus, mēs zinām par dažu piramīdu celtniecību.

Lielā piramīda Gīzā ir lielākā un slavenākā piramīda. Tā tika uzcelta faraonam Hufu. Tā ir vairāk nekā 140 metrus augsta, un tās celtniecība ilga 20 gadus. Tā ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem. Pakāpienu piramīda Sakkarā ir senākā piramīda, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tā tika uzcelta 2630. gadā pirms mūsu ēras. Tā bija faraona Džosera apbedījuma vieta. Pakāpienu piramīdas arhitekts bija Imhoteps.

Citi sasniegumi

Ēģiptē svarīga nodarbošanās bija inženierzinātnes. Inženieri spēja izmērīt un uzmērīt attālumu starp diviem punktiem. Viņi projektēja un izgatavoja piramīdas, kas ģeometriski ir gandrīz perfektas. Viņi varēja izgatavot cementu un izveidoja lielus apūdeņošanas tīklus.

Svarīga bija arī zinātne. Ēģiptē tika izmantota matemātika, un piramīdu būvniecībā tika izmantots zelta griezums.

Vēl viena ēģiptiešu spēja bija stikla ražošana. Arheologi kapenēs visā valstī ir atraduši daudzus kreļļu, burku, figūriņu un rotu. 2005. gadā tika atrastas senas stikla ražošanas fabrikas paliekas.

Laika grafiks

Predinastiskā laikmeta

• 3500 pirms mūsu ēras: tiek izgudrota galda spēle Senet.
• 3500 gadu p.m.ē.: tiek radīta fajanse - pasaulē senākā māla keramika.

Dinastiskais

• 3300 pirms mūsu ēras: pirmo reizi tiek radīti bronzas darbi
• 3200 p.m.ē.: Hieroglifu attīstība
• 3100 BC: Lietojamā decimālā sistēma
• 3100 pirms mūsu ēras: Sinaja kalnā notiek kalnrūpniecība
• 3100. gads pirms mūsu ēras: Ēģiptes pilsētā Abidosā tiek būvēti kuģi.
• 3000 p.m.ē.: notiek tirdzniecība starp Ēģipti un Palestīnu.
• 3000 gadu pirms mūsu ēras: vara santehnikas izmantošana
• 3000 gadu p.m.ē.: pirmo reizi tiek izmantots papīrs jeb senais papīrs.
• 3000 gadu pirms mūsu ēras: pirmais dokumentētais zāļu lietojums
• 2900. gads pirms mūsu ēras: iespējams, pirmais tērauda pielietojums antīkajā pasaulē
• 2700. gads pirms mūsu ēras: veikta pirmā operācija
• 2700. gads pirms mūsu ēras: inženieri izmantoja mērījumus
• 2700. gads p.m.ē.: Hieroglifi vairs nav tikai vārdu attēli, bet to pamatā ir skaņas.
• 2600. gads pirms mūsu ēras: Lielās Gīzas piramīdas izveidotas
• 2600. gads pirms mūsu ēras: notiek kuģniecības ekspedīcijas
• 2600 pirms mūsu ēras: Pirmo reizi izmantotas baržas
• 2600 pirms mūsu ēras: Džosera piramīdas izveide
• 2600. gads pirms mūsu ēras: Menkaures piramīdas un Sarkanās piramīdas izveide
• 2200. g. p.m.ē.: Ēģiptes valdība sabruka, un par karali mēģināja kļūt daudzi dažādi cilvēki.
• 1900. gads p.m.ē.: iespējams, izveidots Nīlas un Sarkanās jūras kanāls
• 1650. gadā p.m.ē.: tiek uzrakstīts Rindas matemātiskais papiruss, kas liecina par zināšanām ģeometrijā, aritmētikā un algebrā.
• 1600. g. p.m.ē.: tiek uzrakstīts Edvīna Smita papiruss, kas apliecina zināšanas par modernām medicīnas metodēm.
• 1550. gadā p.m.ē. tiek uzrakstīts Ebersa medicīniskais papiruss - pirmais dokuments par audzējiem.
• 1500 p.m.ē.: Stikla ražošana
• 1258. G. P.M.Ē: Pirmais zināmais miera līgums (Ramesses II)
• 1160. g. p.m.ē.: tiek uzrakstīts Turīnas papiruss - pirmā ģeoloģiskā un topogrāfiskā karte.

Saistītās lapas

• Ēģiptes senā karaliste
• Ēģiptes vidējā karaliste
• Jaunā karaliste
• Hacepsuta
• Ramesses II
• Kleopatra VII