Augšējā Ēģipte — vēsturiskā Nīlas josla no Asuānas līdz Kairai
Augšējā Ēģipte ir šaura zemes josla abpus Nīlai, kas stiepjas no mūsdienu Asuānas līdz teritorijai uz dienvidiem no mūsdienu Kairas. Augšējās Ēģiptes ziemeļu daļu, starp El‑Aiyat un Asyut, dažkārt sauc arī par Vidējo Ēģipti.
Ģeogrāfija
Augšējā Ēģipte ietver Nīlas ieleju un šauro auglīgo joslu, ko apņem tuksneši. Reģionu no dienvidiem nosaka Asuānas apkārtne — tuvums pirmajai Nīlas kataraktai padarīja to par dabisku robežu pret Nubiju. Nīlas plūdi bija un joprojām ir noteicošs faktors lauksaimniecībā, ietekmējot apbedīšanas paradumus, apdzīvotību un ceļu tīklus.
Vēsturiskā nozīme
Augšējā Ēģipte bija viens no Eiģiptes agrākajiem civilizācijas centriem. Predinastiskajā un agrīnajā dinastiju periodā šajā reģionā kristalizējās politiskā organizācija, kas galu galā noveda pie Ēģiptes apvienošanās. Reģionu senajā ēģiptiešu valodā sauca par Ta Šemau — "niedru zeme".
Lielu daļu faraonu Ēģiptes vēstures par nozīmīgu administratīvo centru izmantoja Tēbas, kas Augšējā Ēģiptē kalpoja gan kā reliģijas, gan kā politiskā vara centrs, īpaši Jaunās valsts laikā (New Kingdom).
Pārvalde un nomes
Augšējā Ēģipte bija sadalīta 22 apgabalos, ko sauca par nomes. Katra nomei bija sava administrācija, dievība‑patroni un simboli. Pirmā nome aptuveni atbilda mūsdienu Asuānas apkārtnes zonai, bet divdesmit otrā nome sniedzās līdz mūsdienu Atfihai (Aphroditopolis) — teritorijai uz dienvidiem no Kairas.
Kultūra, simboli un reliģija
Augšējo Ēģipti bieži simbolizēja augstais baltais kronis — Hedžets. Reģiona emblemātiskais augs bija ziedošs lotoss, kas ēģiptiešu mākslā un reliģijā simbolizēja atdzimšanu un saules dievības rituālu ciklu. Katras nomes centra tempļi un dievības bija svarīgi lokālajiem kultiem; Tēbas, piemēram, bija Amon‑Re kults, ar impozantām tempļu kompleksiem (Karnaka, Luksora) un karaļu kapenēm (piem., Karalju ieleja).
Ekonomika un satiksme
Nīlas regulārie plūdi nodrošināja derīgu smilšmālu un bija pamats intensīvai lauksaimniecībai — kviešu, miežu un citām kultūrām audzēšanai. Augšējā Ēģipte bija arī svarīgs tirdzniecības ceļš uz Dienvidiem (Nubiju) — no Asuānas puses nāca dārgakmeņi, koksne un preces, savukārt Asuāna bija pazīstama ar granīta izstrādājumiem un karjeriem, no kuriem cēla statujas un obeliskus.
Arheoloģija un pieminekļi
Reģionā atrodas virkne nozīmīgu arheoloģisku vietu — Tēbas nekropoles, daudzi tempļi, kā arī priekšdynastiskie un dinastiskie kapu kompleksi. Asuānas apkārtnē ir svarīgas karjeru vietas un arī moderno projektu ietekme (piem., Asuānas lielais dambis) ir mainījusi gan ainavu, gan pieminekļu stāvokli.
Mūsdienu nozīme un iedzīvotāji
Mūsdienās Augšējā Ēģipte joprojām ir nozīmīga lauksaimniecības un kultūras mantojuma zona. Reģiona iedzīvotāji saglabā vietējās tradīcijas, bet arī saskaras ar izaicinājumiem, piemēram, urbanizāciju un ūdens resursu pārvaldību. Vēsturiskie ceļi un arheoloģiskie pieminekļi piesaista tūristus un pētniekus no visas pasaules.
Piezīmes
- Senajā Ēģiptē Augšējā un Apakšējā Ēģipte bija divas galvenās reģionālās vienības, kuru simbolika (baltais un sarkanais kronis) vēlāk apvienojās vienotā faraona kroņa formā.
- Augšējā Ēģipte spēlēja izšķirošu lomu gan politiskajā, gan reliģiskajā dzīvē vairākos vēsturiskajos periodos, īpaši, kad varu centrēja Tēbas.
Zemākās un Augšējās Ēģiptes karte
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Augšējā Ēģipte?
A: Augšējā Ēģipte ir šaura zemes josla abpus Nīlai, kas stiepjas no mūsdienu Asuānas līdz teritorijai uz dienvidiem no mūsdienu Kairas.
J: Kā dažkārt sauc Augšigiptes ziemeļu daļu?
A: Augšigiptes ziemeļu daļu starp El-Aiyat un Asyut dažkārt sauc par Vidējo Ēģipti.
J: Kā senos laikos sauca Augšējo Ēģipti?
A: Augšējo Ēģipti sauca par Ta Šemau, kas nozīmē "niedru zeme".
J: Cik apgabalu bija Augšigiptes teritorijā?
A: Augšējā Ēģipte bija sadalīta divdesmit divos apgabalos, ko sauca par nomas.
J: Kur atradās pirmais un pēdējais Augšigiptes noms?
A: Pirmais nome atradās aptuveni tur, kur tagad atrodas Asuāna, un divdesmit otrais nome atradās mūsdienu Atfihā (Afroditopolis), uz dienvidiem no Kairas.
J: Kāds bija Augšigiptes administratīvais centrs lielāko daļu faraonu Ēģiptes vēstures?
A: Lielāko daļu faraonu Ēģiptes vēstures Augšigiptes administratīvais centrs bija Tēbas.
J: Kāds bija Augšigiptes simbols?
A: Augšējo Ēģipti pārstāvēja augstais baltais kronis Hedžets, un tās simbols bija ziedošs lotoss.
