Senās Ēģiptes nomes: administratīvās daļas (sepat) un vēsture
Atklāj Senās Ēģiptes nomes (sepat): administratīvo sistēmu, vēsturi, numerāciju un slavenākās pilsētas — no Memfisas un Sakkaras līdz Tēbai un Amarnai.
Nome (no grieķu: Νομός, "apgabals") bija senās Ēģiptes administratīvā daļa. Nome ir grieķu nosaukums, kas Ēģiptes vēsturē tika lietots vēlā pagātnē; ēģiptiešu nosaukums bija "sepat".
Senās Ēģiptes sadalīšana nomosos notika pirms 3100. gada pirms mūsu ēras. Šīs nomes iesākās kā autonomas pilsētas-valstis, bet vēlāk sāka apvienoties. Saskaņā ar senajām tradīcijām valdnieks Meness beidzot apvienoja visas nomes vienā karalistē.
Nomes saglabājas vairāk nekā 3000 gadu.
Zemākajā Ēģiptē, no Senās Ēģiptes galvaspilsētas Memfisas līdz Vidusjūrai, bija 20 nomas. Pirmā no tām atradās ap Memfisu, Sakkaru un Gizu, mūsdienu Kairas teritorijā. Nomes tika numurētas vairāk vai mazāk sakārtotā veidā no dienvidiem uz ziemeļiem caur Nīlas deltu. Numerācija sākās rietumos un turpinājās ar lielākiem numuriem austrumos. Aleksandrija atradās trešajā numā, Bubastis - astoņpadsmitajā.
Augšējā Ēģipte bija sadalīta 22 nomosos. Pirmā no tām koncentrējās ap Elefantīnu netālu no Ēģiptes robežas ar Nūbiju pie Pirmā katarakta - mūsdienu Asuānas teritorijā. No turienes numerācija turpinājās pa upi lejup pa šauru auglīgu zemes joslu, kas bija Nīlas ieleja. Vaseta (senās Tēbas jeb mūsdienu Luksora) atradās Ceturtajā nomā, Amarna - Četrpadsmitajā, bet Meidums - Divdesmit pirmajā.
Administratīvā funkcija un pārvaldība
Nomu pārvaldīja vietējais gubernators, ko tradicionāli sauca par nome priekšnieku (vēlākiem periodiem bieži lietots termins "nomarhs" vai ēģiptiešu titulus, kuru variācijas sastopamas epigrāfiskajos avotos). Sepatu uzdevumos ietilpa nodokļu iekasēšana, lauksaimniecības un irrigācijas darbu (kanālu un slūžu) uzraudzība, tiesu izpilde lokālajos jautājumos, kā arī karaspēka mobilizācija un aizsardzība pret ārējiem draudiem. Nomas administratīvā struktūra ietvēra tempļus, kuri bieži darbojās arī kā ekonomiskie centri un zemes īpašnieki.
Numerācija, ģeogrāfija un simbolika
Kā minēts, Zemākajā Ēģiptē bija apmēram 20 nomes, Augšējā Ēģiptē — 22. Numerācija un robežas varēja mainīties laika gaitā, taču parasti tās tika sakārtotas gar Nīlu. Katra nome parasti bija saistīta ar savu dievību un simbolu — dzīvnieku vai ģerboņa veidā —, kas parādījās uz cilām, svinībām un oficiāliem stenogrāfiskajiem ierakstiem. Nome centri parasti bija pilsētas vai tempļu kompleksi, kur atradās administratīvās ēkas un granāriji.
Ekonomika un kultūra
- Nomes ekonomika balstījās uz lauksaimniecību (kvieši, mieži, dārzeņi), lopkopību, zveju un amatniecību.
- Tempļi bija gan reliģiskie, gan ekonomiskie centri: tie saņēma ziedojumus, pārvaldīja zemes un nodarbināja strādniekus.
- Svarīga loma bija Nīlas plūdumam — lauksaimniecības ražas un nodokļi bija saistīti ar plūdu ritmu, tāpēc nome pārvaldītāji bieži vadīja lauku sadales un ūdensapgādes sistēmas.
Vēsturiskas izmaiņas un politiskā loma
Nomes sistēma attīstījās kopš pirmsdynastiskā perioda, bet tās nozīme un autonomijas pakāpe svārstījās atkarībā no centrālās valdības spēka. Piemēram:
- Periodos, kad centrālā vara bija vājināta (piem., Pirmā starpvaldība), nome vadītāji mēdza kļūt par praktiski neatkarīgiem varas turētājiem.
- Vidusvaldības un Jaunās valsts laikos faraons cenšas atjaunot un nostiprināt centrālo kontroli pār nome administrāciju.
- Pēc persiešu un vēlāk helēnistiskā (Ptolemaju) un romiešu iekarošanas administratīvās robežas un vadības formas tika pārveidotas, tomēr daudzas nome struktūras un vietas saglabājās kā lokāli administratīvi centri.
Arheoloģiskie un dokumentārie avoti
Līdzīgas zināšanas par nomu pārvaldību un robežām iegūtas no dažādiem avotiem: kapu un tempļu inskripcijām, administratīvajiem ierakstiem, zemes dokumentiem un nodokļu rēķiniem (piemēram, romiešu laikmeta roskripti, piemēram, Wilbour papirusam ir liela nozīme zemes īpašuma jautājumos). Arheoloģija sniedz pierādījumus par tempļiem, granārijiem, kanālu paliekām un pilsētu plānojumu, kas ilustrē nome praktisko darbību ikdienā.
Kritiska piezīme par terminoloģiju
Grieķu vārds "nome" ir vēlāka uzruna; tradicionāli ēģiptiešu termins "sepat" attiecas uz šo administratīvo vienību. Tā kā avoti ir dažādu laiku un valodu, nosaukumi un numuri reizēm atšķiras atkarībā no laikmeta un avota rakstības tradīcijas.
Zemākās Ēģiptes nomes karte
Augšējās Ēģiptes numura karte
Nomes saraksts
Nomi ir uzskaitīti atsevišķās tabulās par Augšējo un Apakšējo Ēģipti.
Zemākā Ēģipte
| Numurs | Ēģiptes vārds | Capital | Mūsdienu kapitāls | Tulkojums |
| 1 | Aneb-Hetch | Ineb Hedj / Men-nefer / Menfe (Memfis) | Mit Rahina | Baltās sienas |
| 2 | Khensu | Khem (Letopolis) | Ausim | Govs augšstilbs |
| 3 | Ament | Imu (Apis) | Kom el-Hisn | West |
| 4 | Sapi-Res | Ptkheka | Tanta | Dienvidu vairogs |
| 5 | Sap-Meh | Zau (Sais) | Sa el-Hagar | Ziemeļu vairogs |
| 6 | Khaset | Khasu (Xois) | Saha | Kalnu bullis |
| 7 | A-ment | (Hermopolis Parva, Metelis) | Damanhur | Rietumu harpūna |
| 8 | A-bt | Tjeku / Per-Atum (Heroonpolis, Pithom) | Tell al-Maskhuta | Austrumu harpūna |
| 9 | Ati | Djed (Busiris) | Abu Sir Bara | Andjeti |
| 10 | Ka-khem | Hut-hery-ib (Athribis) | Banha (Tell Atrib) | Melnais bullis |
| 11 | Ka-heseb | Taremu (Leontopolis) | Tell al-Urydam | Heseb bullis |
| 12 | Theb-ka | Tjebnutjer (Sebennytos) | Samanud | Teļš un govs |
| 13 | Heq-At | Iunu (Heliopolis) | Materija (Kairas priekšpilsēta) | Plaukstošs Scepre |
| 14 | Khent-abt | Tjaru (Sile, Tanis) | Tell Abu Sefa | Visvairāk uz austrumiem |
| 15 | Tehut | Ba'h / Weprehwy (Hermopolis Parva) | Baqliya | Ibis |
| 16 | Kha | Djedet (Mendes) | Pastāstiet al-Rubˁ | Zivis |
| 17 | Semabehdet | Semabehdet (Diospolis Inferior) | Tell el-Balamun | Tronis |
| 18 | Am-Khent | Per-Bastet (Bubastis) | Tell Bastah (pie Zagazigas) | Dienvidu princis |
| 19 | Am-Pehu | Dja'net (Leontopolis Tanis) | Nebeša vai San el-Hagara | Ziemeļu princis |
| 20 | Sopdu | Per-Sopdu | Saft al-Henna | Plumed Falcon |
Augšējā Ēģipte
| Numurs | Ēģiptes vārds | Capital | Mūsdienu kapitāls | Tulkojums |
| 1 | Ta-Khentit | Abu / Yebu (Elephantine) | Robeža jeb priekšgala zeme | |
| 2 | Thes-Hor | Djeba (Apollonopolis Magna) | Edfu | Hora tronis |
| 3 | Desmit | Nekhena (Hierakonpolis) | al-Kab | Svētnīca |
| 4 | Waset | Niwt-rst / Waset (Tēbas) | Luxor | Sceptre |
| 5 | Herui | Gebtu (Coptos) | Qift | Divi sokoli |
| 6 | Aa-ta | Lunet / Tantere (Tentyra) | Dendera | Krokodils |
| 7 | Seshesh | Seshesh (Diospolis Parva) | Hu | Sistrum |
| 8 | Abdju | Abdju (Abidosa) | al-Birba | Lieliska zeme |
| 9 | Min | Apu / Khen-min (Panopolis) | Akhmim | Min |
| 10 | Wadkhet | Djew-qa (Afroditopolis) | Ifteh | Cobra |
| 11 | Komplekts | Šašoteps (Hipselis) | Shutb | Ar Set saistītā būtne |
| 12 | Tu-ph | Hut-Sekhem-Senusret (Antaeopolis) | Qaw al-Kebir | Viper kalns |
| 13 | Atef-Khent | Zawty (z3wj-tj, Lycopolis) | Asyut | Augšējā Sycamore un Viper |
| 14 | Atef-Pehu | Qesy (Cusae) | al-Qusiya | Apakšējā Sycamore un Viper |
| 15 | Un | Khemenu (Hermopolis Magna) | al-Ashmunayn | Zaķis |
| 16 | Meh-Mahetch | Hebenu | Kom el Ahmar | Oryx |
| 17 | Anpu | Saka (Cynopolis) | al-Kais | Anubis |
| 18 | Sep | Teudjoi / Hutnesuta (Alabastronopolis) | el-Hiba | |
| 19 | Uab | Per-Medjed (Oxyrhynchus) | el-Bahnasa | Divas skepetes |
| 20 | Atef-Khent | Henen-nesut (Herakleopolis Magna) | Ihnasiyyah al-Madinah | Dienvidu kļava |
| 21 | Atef-Pehu | Šenakena / Semenuhors (Krokodilopolis, Arsinoe) | Madinat al-Fayyum | Ziemeļu kļava dzegužpirkstīte |
| 22 | Maten | Tepihu (Afroditopolis) | Atfih | Naži |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir nome?
A: Nome bija senās Ēģiptes administratīvā daļa. Ēģiptiešu valodā to sauca arī par "sepat", un tā bija sadalīta 20 nomosos Zemajā Ēģiptē un 22 nomosos Augšēģiptē.
J: Kad notika senās Ēģiptes sadalīšana nomosos?
A: Senās Ēģiptes sadalīšana nomosos notika pirms 3100. gada pirms mūsu ēras.
J: Kā tika numurētas nomes?
Atbilde: Nomi tika numurēti vairāk vai mazāk sakārtotā veidā, sākot no rietumiem uz austrumiem caur Nīlas deltu. Numerācija sākās rietumos un turpinājās ar lielākiem numuriem austrumos.
J: Kur atradās Aleksandrija?
A: Aleksandrija atradās trešajā numā.
J: Kur atradās Bubastis?
A: Bubastis atradās astoņpadsmitajā nomā.
J: Kur sākās Augšigipte?
A: Augšējā Ēģipte sākās Elefantīnā, netālu no Ēģiptes robežas ar Nūbiju pie Pirmā katarakta, kas tagad ir mūsdienu Asuāna.
J: Kura pilsēta atradās divdesmit pirmajā nomā?
A: Meidums atradās divdesmit pirmajā nomā.
Meklēt