Giza jeb Gīza (arābu valodā الجيزة, transliterēts al-Gīzah; izrunā Kairas dialektā ēģiptiešu arābu valodā eg-Gīza; angļu valodā dažkārt rakstīts arī kā Gizeh, Ghizeh vai Geezeh) ir pilsēta Ēģiptē. Tā atrodas Nīlas upes rietumu krastā, apmēram 20 km uz dienvidrietumiem no Kairas centra, un mūsdienās ir daļa no lielās Kairas metropoles. Giza ir Al Džizas guberņas galvaspilsēta; tā atrodas netālu no guberņas ziemeļaustrumu robežas koordinātās . Tajā 1998. gadā dzīvoja 4 779 000 iedzīvotāju, un kopš tā laika iedzīvotāju skaits reģionā ir ievērojami pieaudzis.
Vēsture
Giza ir pazīstama gan kā mūsdienu pilsēta, gan kā viena no svarīgākajām seno ēģiptiešu pieminekļu vietām. Apkārt Gīzas plato attīstījās liela nekropole un karaliskās kapenes jau Senajā valstībā (ap 3.–2. tūkst. g. p.m.ē.). Pilsētas teritorija vēsturiski ir bijusi cieši saistīta ar Kairu un Memfisu, un tās loma un apbūve ir mainījusies gadsimtu gaitā līdz mūsdienu metropolē iekļaušanai.
Gīzas plato un senie pieminekļi
Gizas plato ir plakankalne, kurā atrodas daži no iespaidīgākajiem senajiem pieminekļiem pasaulē. Šajā kompleksā ir vairākas piramīdas, tempļi un kapenes, kuru galvenie objekti ir Lielā Gīzas piramīda un Lielais sfinkss. Plato veido seno ēģiptiešu karaļa morguāru un sakrālo celtņu kompleksu.
Lielā Gīzas piramīda, uzbūvēta ap 26. gadsimtu p.m.ē., ir viena no vecākajām un vislabāk saglabātajām lielajām piramīdām. Sākotnējais augstums bija aptuveni 146,6 m, bet laika gaitā un virsmas apdarei zudumu dēļ tās pašreizējais augstums ir ap 138,8 m. Tā tika būvēta no milzīga akmens bloku daudzuma (aptuveni vairākos miljonos) un ilgu laiku tika uzskatīta par augstāko cilvēka roku veidoto būvi. Lielā piramīda reizēm ieguvusi arī mūsdienu zinātnes interesi — 1884. gadā tā pat tika ieteikta kā galvenā meridiāna atrašanās vieta pamatgaruma noteikšanai.
Lielais Sfinkss, kas atrodas netālu no piramīdām, ir milzīgs akmens stēlas veida tēls ar cilvēka galvu un lauvu ķermeni. Sfinkss un apkārtējie kompleksu elementi datēti aptuveni vienā laikposmā ar plato lielajām piramīdām. Gīzas pieminekļi ir būtisks avots informācijai par seno ēģiptiešu arhitektūru, reliģiju un sabiedrību.
Gīzas plato ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas aptver Memfisu un tās nekropoli, un šie pieminekļi piesaista miljoniem tūristu no visas pasaules.
Tūrisms, izpēte un saglabāšana
Giza ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Ēģiptē. Apmeklētāji ierodas, lai redzētu piramīdas, Sfinksu un citus arheoloģiskos objektus, kā arī apmeklētu muzeju ekspozīcijas. Pie plato tiek plānoti un izbūvēti arī mūsdienu muzeji un izstāžu centri, tostarp Lielā Ēģiptes muzeja (Grand Egyptian Museum) projekts, kas paredz uzglabāt un izstādīt plašāku artefaktu kolekciju no Gīzas un citām vietām.
Saglabāšana un konservācija ir pastāvīgs izaicinājums — pieminekļus ietekmē vēja erozija, piesārņojums, migrācija un urbanizācija. Arheologi un konservatori pastāvīgi strādā pie izpētes, restaurācijas un aizsardzības projektu izstrādes, lai saglabātu šo mantojumu nākamajām paaudzēm.
Iedzīvotāji, ekonomika un satiksme
Mūsdienu Giza ir blīvi apdzīvota pilsētvide, kurā ir attīstīta pakalpojumu sfēra, tūrisms, mazs un vidējs rūpnieciskums, kā arī amatniecība. Pilsēta un tās apkārtne ir cieši saistīta ar Kairu — daudzi iedzīvotāji strādā vai sazinās ar Ēģiptes galvaspilsētu.
Giza ir labi savienota ar reģionu — ceļu tīkls, dzelzceļa līnijas un pilsētas sabiedriskais transports nodrošina piekļuvi plato un citiem galamērķiem. Tūristu apkalpošanai pie pieminekļiem ir izveidotas apmeklētāju zonas, stāvvietas, suvenīru tirgi un gida pakalpojumi.
Kultūras un izglītības nozīme
Giza un tās pieminekļi ir būtisks resurss ne tikai tūrisma industrijai, bet arī zinātniskajai izpētei un kultūras izpratnei. Pētījumi par būvniecības tehniku, senajām tradicionālajām praksēm, mākslu un reliģiju sniedz plašas iespējas arheologiem, vēsturniekiem un antropologiem. Gīzas simboliskā vērtība padara to par vienu no globāli pazīstamākajām vietām ar lielu mantojuma un identitātes nozīmi.
