Lielais Sfinkss (Gīza, Ēģipte) — vēsture, izmēri un nozīme

Uzzini Lielā Sfinksa (Gīza) vēsturi, noslēpumus, izmērus un nozīmi — no Khafre laikiem līdz mūsdienu restaurācijai un aizsardzībai.

Lielais Sfinkss atrodas Gīzā, netālu no Kairas Ēģiptē. Tas izvietots ieplakā uz dienvidiem no faraona Khafre (Chephren) piramīdas, pie Nīlas upes rietumu krasta. Sfinkss ir akmens skulptūra, kurā attēlota būtne ar cilvēka galvu un lauvas ķermeni. Tas ir veidots no nogāzes lokālā kaļķakmens klāja. Tā ķermenis ir aptuveni 200 pēdu (60 m) garš, augstums no pamatnes līdz galvas virsotnei ir apmēram 65 pēdas (20 m), un sejas platums aptuveni 13 pēdu (4 m).

Vēsture un datējums

Sfinkss tiek uzskatīts par vienu no senākajām un lielākajām monumentālajām skulptūrām Ēģiptē. Lielākā daļa pētnieku to datē ar Vecās karalistes periodu, saistot būvi ar Khafre valdīšanas laiku (apmēram 2558–2532 g. p. m. ē.), jo Sfinkss atrodas Khafre kompleksa zonā un akmens izrakšanas un būvniecības pazīmes savieno šos objektus. Skulptūra izkaltēta tieši no klints — tā nav uzbūvēta pa gabaliem, bet gan izlieta un apdares darbi veikti uz vietas.

Uzraksti un senās liecības

Lielais sfinkss nav tieši minēts Vecās karaļvalsts uzrakstos, un nav saglabājušos dokumentu, kas skaidri aprakstītu tā celtniecību vai sākotnējo mērķi. Jaunajā karalistē sfinksu sauca par Hor-em-akhet (angļu: Horus of the Horizon), un nozīmīgu liecību atstāja faraons Tutmose IV, kurš savā "Sapņu stēlā" stāsta, ka atradis sfinksa guļam un sapnī saņēmis aicinājumu to atjaunot. Šī stēla tika novietota starp sfinksa priekšējām ķepām un ir viens no galvenajiem avotiem, pēc kuriem vēsturnieki spriež par objektu Jaunajā karalistē.

Nozīme un interpretācijas

Sfinksa funkcija joprojām ir diskutējama. Starp galvenajām hipotēzēm ir:

• ka tas bija Khafre piramīdas funerāra kompleksa simbols un varēja pārstāvēt pašu faraonu kā aizsarggaru;
• ka tas pildīja reliģisku vai rituālu lomu — saistīts ar saules dievību un horusa simboliku;
• ka tas kalpoja kā orientieris astronomiskām vai sezonālām observācijām, piemēram, uzsverot saules uznākšanas stāvokli pavasara ekvinokcijas laikā (lauvas zīmes periodā).

Šīs versijas nav savstarpēji izslēdzošas — Sfinksa varēja vienlaikus pildīt vairākas simboliskas un praktiskas funkcijas.

Bojājumi un restaurācija

Laika gaitā Sfinkss cieta no dabiskas erozijas — vēja, smilšu un mitruma ietekmes, kā arī no piesārņojuma un smoga, kas nāk no Kairas. Tās nelaimīgā seja ir stipri bojāta: ir atsevišķi sadalījumi, un mūsdienās trūkst deguna un daļas ūsas/bažas apakšdaļas. Pastāv dažādas versijas par deguna zuduma iemeslu; tradicionāli to saista ar postklasiskā periods ikonklaģisku darbību, ko dažos avotos piešķir Mameluku laikmeta ikonoklastam Muhammad Sa'im al-Dahr (14. gadsimtā). Ir arī maldīgi stāsti, kas degunu piedēvē Napoleona karavīriem — šī versija nav pamatota ar vēsturiskām liecībām.

Eiropas izpētes un izrakumu vilnis 19. gadsimtā — ar tādām personībām kā Johann Battista Caviglia, John Perring un R. W. Howard Vyse — atklāja un dokumentēja Sfinksa stāvokli, reizēm izmantojot bargas metodes. Lielāka mēroga restaurācijas darbi notika 20. gadsimta sākumā un 1925.–1936. gadā, kad Francijas inženieris Émile Baraize veica nozīmīgus atjaunošanas un nostiprināšanas darbus.

Mūsdienu saglabāšana un apdraudējumi

Šobrīd Sfinksa saglabāšanu uzrauga Ēģiptes Augstākās senlietu padomes (SCA) arheologi un konservatori. Galvenie mūsdienu apdraudējumi ir:

• paaugstināts pazemes ūdens līmenis un soli gūto ūdens sāļu kapilārās pacelšanās radītā sāļu kristalizācija, kas bojā kaļķakmens struktūru;
• gaisa piesārņojums un industriālais smogs no Kairas, kas paātrina akmens ķīmisku noārdīšanos;
• cilvēku apmeklējumu spiediens un agrīnie restaurācijas mēģinājumi, kas nereti tika veikti ar nepiemērotiem materiāliem un varēja izraisīt papildu bojājumus.

Modernā pieeja konservācijai iekļauj pazemes ūdens novadīšanu, kontrolētu restaurāciju, noderīgu materiālu izvēli un digitālu dokumentāciju — piemēram, 3D skenēšanu un lāzerskenēšanu, lai uzraudzītu detaļu izmaiņas un plānotu ilgtermiņa saglabāšanas pasākumus. Gīzas piramīdu lauks, kurā atrodas Sfinkss, ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un vietas apsaimniekošana prasa sadarbību starp vietējām iestādēm un starptautiskajiem speciālistiem.

Kultūras nozīme

Lielais Sfinkss ir starptautisks simbols, kas reprezentē seno Ēģipti, tās reliģiju un monumentālo arhitektūru. Tas piesaista miljoniem tūristu un ir objekts nemitīgām zinātniskām diskusijām — gan par tā izcelsmi un funkciju, gan par vispiemērotākajiem saglabāšanas paņēmieniem. Lai gan daudzi jautājumi joprojām nav galīgi izlemti, Sfinksa paliek viens no vispazīstamākajiem un intriģējošākajiem cilvēces radītajiem monumentiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Lielais sfinkss?

J: Cik liels ir Lielais sfinkss?

J: Kas uzcēla Lielo sfinksu?

J: Kādam nolūkam kalpo Lielais sfinkss?

Jautājums: Kāpēc statuja mūsdienās erodē?

J: Kādi ir centieni to atjaunot?

J: Vai tā atjaunošana nenodara vairāk kaitējuma nekā labuma?

Meklēt pēc burta