Sakkara — Senās Ēģiptes nekropole ar Džosera piramīdu
Atklāj Sakkaru — Senās Ēģiptes Memfisas nekropoli ar slaveno Džosera pakāpienu piramīdu, UNESCO mantojumu, noslēpumus un jaunatklātas kapenes.
Sakkara (arābu: سقارة) jeb Sakkara ir plaša sena apbedījumu vieta Ēģiptē, kuras platība ir aptuveni 7 x 1,5 km (4,35 x 0,93 jūdzes). Tā bija Senās Ēģiptes galvaspilsētas Memfisas nekropole — nozīmīgs reliģisks un apbedīšanas centrs, kurā atrodas gan valsts līmeņa pieminekļi, gan simtiem privāto amatpersonu kapenēs. Sakkārā ir daudz piramīdu un mastabu (taisnstūra kapu būves), tostarp pasaulslavenā Džosera piramīda, ko dažkārt dēvē par pakāpienu piramīdu, jo tās taisnstūra formas pamatne veidota kā vairāki uzbūvēti "pakāpieni". Nekropole atrodas aptuveni 30 km uz dienvidiem no mūsdienu Kairas, un tās reljefs stiepjas pa Sakkaras plakankalniņu un apkārtējām kapu laukumā.
Vēsture un nozīme
Džosera piramīda ir senākais pazīstamais pilnīgs akmens ēku komplekss pasaules vēsturē — tā celta Trešajā dinastijā (apmēram 27. gadsimta p.m.ē.) kā karaļa kapenes un apbedīšanas komplekss. Par tās arhitektu tradicionāli uzskata priesteri un arhitektu Imhotepu, kurš ieviesis jaunus būvniecības paņēmienus, pārejot no māla ķieģeļu būvēm uz monumentālām akmens konstrukcijām. Džosera kompleksā ietilpst mozaīkas pagalmi, tempļi, atklātas tiesas un daudzslāņu apbedījumu struktūra — tas kalpoja par paraugu vēlākajām piramīdām.
Citas svarīgākās būves Sakkarā
Nekropolē ir vairāku faraonu un augstāko amatpersonu piramīdas un kapenes. Kopumā zināmas aptuveni 16 karaliskās piramīdas, kuru saglabātība ir dažāda — no visai labi saglabātām līdz drupām. Atsevišķas kapenes un mastabas ir slavenas ar bagātīgiem sienu reljefiem, krāsainām figūrām un hronoloģiski nozīmīgiem tekstiem. Piemēram, Sakkarā atrodas piramīda ar agrākajiem zināmajiem piramīdu teksta ierakstiem (piem., pēdējo piramīdu īpašnieki), kas sniedz vērtīgu informāciju par mirušo kultu un reliģisko pasaulesuzskatu.
Vēl viena ievērojama vieta ir Serapeums — apbedījumu galerija, kurā tika glabāti svēto Apisa teļu (Apis) sarkofāgi. Serapeumu 19. gadsimtā atklāja franču-arheologs Auguste Mariette; tajā atrasti milzīgi granīta sargi un citi unikāli artefakti, kas atklāj priesteru un dzīvnieka kultu svarīgumu.
Arheoloģiskie atklājumi un pētniecība
Sakkara ir viena no visaktīvāk izpētītajām senās Ēģiptes vietām — tajā regulāri notiek izrakumi, restaurācijas darbi un zinātniskas izpētes. 2018. gadā tika atklāta neskarta kapenes vieta, ko lielākoties identificē kā karaļa priesteri Wahtye veltītu kapavietu; neskartajā interjerā atradās krāsainas skulptūras un sienu kokgriezumi. Kapenes izrakumu vadītājs ir Mustafa Abdo (Mustafa Abdo).
Kopš 2018. gada arheologi Sakkarā atklājuši vēl vairākas svarīgas kapenes un sarcophagus atradnes — ieskaitot vairāku aizsargātu koka sarkofāgu un mumificētu līķu krājumus, kā arī priekšmetus, kas sniedz ieskatu pilsētu un priesteru dzīvē dažādos vēstures posmos. Izrakumiem un konservācijai tiek pielietotas mūsdienīgas metodes, lai saglabātu krāsas, tekstūras un organiskus materiālus.
Pasaules mantojums, tūrisms un aizsardzība
1979. gadā UNESCO iekļāva šo apgabalu Pasaules mantojuma sarakstā kopā ar Gīzu un Dahšūru. Oficiālais UNESCO nosaukums ir Memfisa un tās nekropole - piramīdu lauki no Gīzas līdz Dahšūrai (Pasaules mantojuma sarakstā). Ieraksts pauž Sakkaras lomu kā daļu no plašākas piramīdu lauku sistēmas, kas ilustrē senās ēģiptiešu kapu arhitektūras un reliģijas attīstību.
Viesiem Sakkara piedāvā plašu apskates objektu klāstu — no Džosera piramīdas līdz mazāk zināmiem mastabas kompleksiem. Tajā pašā laikā pastāv izaicinājumi: erozija, cilvēku spiediens, nelegālas izrakumu draudi un nepieciešamība pēc ilgtermiņa saglabāšanas programmu finansēšanas. Starptautiska sadarbība ar muzejiem, universitātēm un saglabāšanas speciālistiem palīdz mazināt šos riskus.
Nosaukuma izcelsme
Nosaukuma "Sakkara" izcelsme nav pilnīgi skaidra. Daži pētnieki to saista ar seno ēģiptiešu apbedīšanas dievu Sokaru, kam Sakkarā varētu būt bijusi kultiskā nozīme. Cita teorija vēsta, ka nosaukums varētu būt aizgūts no vietējās berberu cilts Beni Saqqqar nosaukuma. Abas versijas tiek apspriestas akadēmiskajā literatūrā, un nosaukuma precīza etimoloģija paliek zinātnisku diskusiju priekšmets.
Īsumā — Sakkara ir būtisks logs senās Ēģiptes civilizācijas izpratnei: tā atspoguļo arhitektūras inovācijas, reliģiskās prakses un ritus, kas ietekmēja faraonu laiku apbedīšanas tradīcijas gadsimtu gaitā.
Džosera pakāpienveida piramīda Sakkarā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Sakkara?
A: Sakkara, pazīstama arī kā Sakkara, ir sena apbedījumu vieta Ēģiptē. Tās platība ir 7 x 1,5 km, un tā bija Senās Ēģiptes galvaspilsētas Memfisas nekropole.
J: Kas ir Džosera piramīda?
A: Džosera piramīda ir pasaulslavena piramīda, kas atrodas Sakkarā un ko dažkārt dēvē arī par pakāpienu kapenēm, jo tās taisnstūra formas pamatne un "pakāpieni" (mastabas). Tā tika uzcelta Trešajā dinastijā, un tiek uzskatīta par senāko zināmo pabeigto akmens ēku kompleksu.
J: Cik tālu no Kairas atrodas Sakara?
A: Sakara atrodas aptuveni 30 km uz dienvidiem no Kairas.
J: Cik ilgi Sakkaru izmanto apbedījumiem un kulta ceremonijām?
A: Vairāk nekā 3000 gadu, Ptolemaju un romiešu laikos, Sakkāra tika izmantota apbedījumiem un kulta ceremonijām.
J: Kas tika atklāts Sakkarā 2018. gadā?
A: 2018. gadā Sakkārā tika atklāta neskarta kapavieta, kas, domājams, ir karaļa priestera Vahtijas kapavieta. Neskartajā interjerā ir figūras ar krāsām uz skulptūrām un sienu kokgriezumiem.
Jautājums: Kad UNESCO Gīzi līdz Dahšuru iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā?
A: UNESCO 1979. gadā Gīzi līdz Dahšūrai iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā.
J: Vai tiek uzskatīts, ka vārds "Sakkara" ir cēlies no Sokar vai Beni Sakkara?
A: Daži zinātnieki uzskata, ka "Sakara" nav cēlies no Sokara, bet gan no vietējās berberu cilts ar nosaukumu Beni Saqqqar.
Meklēt