Grāvis: definīcija, drenāža, meliorācija un ceļa malas riski

Uzzini, kas ir grāvis — definīcija, drenāža, meliorācija un ceļa malas riski. Praktiski padomi ūdens novadīšanai, drošībai un lauksaimniecības optimizācijai.

Par grāvju izmantošanu kā šķēršļiem zirgiem skat. grāvis (šķērslis)

Grāvis ir izveidots, lai novadītu ūdeni, un to var raksturot kā nelielu vai mērenu ieplaku. Grāvjus var izmantot drenāžai, lai novadītu ūdeni no zemām vietām, gar ceļiem vai laukiem vai lai novadītu ūdeni no attālākiem avotiem augu apūdeņošanai. Grāvi var definēt kā garu šauru grāvi.

Definīcija un veidi

Vienkāršā izpratnē grāvis ir šaura, lineāra ūdens novadīšanas ieplaka, kas var būt dabīga vai mākslīgi izraktu. Biežākie grāvju veidi:

• lauksaimniecības grāvji – novada lieko ūdeni no lauksaimniecības zemēm;
• ceļa malas grāvji – aizvada ūdeni no brauktuves un samazina virsmas nosēšanos;
• kollektoru grāvji un sūkņu sistēmas – savāc ūdeni no mazākiem grāvjiem un pārvada uz upēm vai rezervuāriem;
• purva un meliorācijas grāvji – lieto, lai pazeminātu gruntsūdens līmeni un atbrīvotu zemi saimnieciskai izmantošanai.

Drenāža un meliorācija

Grāvji ir fundamentāla drenāžas un meliorācijas sistēmu sastāvdaļa. Pareizi izbūvēts grāvis nodrošina:

• ūdens novadīšanu no zemākajām vietām, samazinot applūšanas risku;
• uzlabotu lauku izmantojamību un augu sakņu gaisa apmaiņu;
• ceļu drošību, novadot lietusūdeņus prom no brauktuves.

Meliorācijas piemēri redzami reģionos, kur plaši tiek pielietota ūdens vadība, piemēram, lauksaimniecības zemēm, īpaši apgabalos ar nepieciešamību pēc ilglaicīgas ūdens regulēšanas, tādos reģionos kā Fensā (The Fens) Apvienotajā Karalistē un ūdens apsaimniekošanu atbalstošajā Nīderlandē.

Grāvju būve un tehniskie risinājumi

Izbūves pamatprincipi:

• pareizs slīpums un profila forma, lai nodrošinātu pietiekamu plūsmas ātrumu un izvairītos no stagnācijas;
• še lubošana vai līnēšana (piem., ar akmeņiem vai ģeotekstilu) erozijas mazināšanai;
• caurtekas un kanālu savienojumi, lai nepārtraukti nodrošinātu ūdens novadi;
• siltuma un nogulumu aizturēšanas risinājumi — piestāvēs, aizsprostojumi, sedimenti.

Uzturēšana

Lai grāvji pildītu funkciju ilgtermiņā, nepieciešama regulāra uzturēšana. Galvenie uzturēšanas darbi:

• periodiska izrokšana un nosēdumu (siltuma) izvešana;
• augu—un krūmu apciršana, lai nepieļautu aizaugšanu un aizsprostojumus;
• ieplūdes un izejas punktu pārbaude (culverti, slūžas);
• erozijas punktu stiprināšana un banku atjaunošana;
• monitorings sezonālo plūdu un sausuma laikā.

Vides ietekme un labās prakses

Grāvji var būt gan labvēlīgi, gan ar potenciāli negatīvām sekām ekosistēmām:

• pozitīvi: grāvji var veidot biotopus amfībijām, zivīm, putniem un bezmugurkaulniekiem — tā sauktās lineārās dzīvotnes;
• negatīvi: pārāk intensīva meliorācija var pazemināt gruntsūdens līmeni, izmainīt mitrāju platības un mazināt bioloģisko daudzveidību;
• labas prakses piemēri: ierīkot buferjoslas ar neskartu vegetāciju, izmantot pakāpju noblīvētājus (check dams), siltuma aizturētājus un mitrāju atjaunošanas risinājumus tur, kur tas nepieciešams.

Ceļa malas grāvju riski un drošības pasākumi

Ceļa malas grāvji var būt bīstami autovadītājiem un gājējiem, it īpaši sliktos laika apstākļos vai naktī. Galvenie riski:

• transportlīdzekļa izslīdēšana no ceļa un iebraukšana grāvī, īpaši, ja grāvim ir stāvas nogāzes;
• redzamības pasliktināšanās lietū, sniegā vai miglā;
• ledus veidošanās grāvjos un uz brauktuves no ūdens, kas nepareizi novadīts;
• nogāžu erozija, kas var radīt bedrītes vai novājēt ceļa konstrukciju.

Drošības pasākumi, lai samazinātu riskus:

• izveidot drošas skaidras zonas (clear zones) bez stāviem šķēršļiem pie ceļa;
• uzstādīt barjeras vai aizsargžogus vietās ar augstu avāriju risku;
• nodrošināt labu drenāžu un regulāru profilaktisku uzturēšanu;
• uzstādīt atstarojošus stabiņus, ceļazīmes un apgaismojumu bīstamās vietās;
• izstrādāt avāriju novēršanas un glābšanas maršrutus vietās, kur grāvji ir dziļi un stāvi.

Juridiskie un īpašuma aspekti

Grāvju uzturēšana un atbildība parasti pieder zemes īpašniekam vai vietējai pašvaldībai atkarībā no atrašanās vietas un nolūka. Bieži pastāv regulējumi par:

• ūdens novadīšanas un meliorācijas darbu atļaušanā;
• vides aizsardzības prasībām (piem., aizsardzība nosakot buferjoslas vai mitrāju aizsardzību);
• nepieciešamību saskaņot būvdarbus ar vietējām ūdenssaimniecības institūcijām.

Kopsavilkums

Grāvji ir vienkāršs, bet būtisks elements ūdens apsaimniekošanā — no lauksaimniecības meliorācijas līdz ceļu drenāžai. Lai tie būtu efektīvi un droši, nepieciešama pareiza projektēšana, regulāra uzturēšana un vides aspektu ievērošana. Ceļa malas grāvji īpaši prasa uzmanību, jo tie var būt bīstami autovadītājiem; risinājumi ietver inženiertehniskus pasākumus un labu uzturēšanu.

Nostiprināšana

Militārajā inženierzinātnē un fortifikācijā izšķir grāvi un tranšeju. Grāvis ir šķērslis, kas paredzēts, lai palēninātu vai sagrautu uzbrūkošos spēkus, bet tranšeja ir aizsegs, kas paredzēts, lai aizsargātu aizstāvjus. Viduslaiku fortifikācijā grāvis bieži tika būvēts aizsargmūra priekšā. Ja šāds aizsardzības grāvis ir piepildīts ar ūdeni, to sauc par grāvi. Mūsdienās grāvjiem vairs nav nozīmes kā šķēršļiem cilvēkiem, bet tos joprojām bieži izmanto kā šķēršļus pret transportlīdzekļiem.

 

Pirmā pasaules kara tranšeju darbi un šrapneļu patvertne


Grāvis kā šķērslis pie Ufingtonas pils, Anglija

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir grāvis?

J: Kāds ir grāvja mērķis?

J: Kas ir grāvis?

J: Kur grāvji ir bieži sastopami?

J: Kādu apdraudējumu var radīt ceļmalas grāvji?

J: Vai grāvjus var izmantot kā šķēršļus zirgiem?

J: Kāda ir atšķirība starp grāvi un grāvi?

Meklēt pēc burta