Ēģiptes Senā Ēģiptes karaliste
Vecā Ēģiptes karaliste ir Ēģiptes nosaukums 3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras, kad Ēģiptes civilizācija piedzīvoja savu pirmo uzplaukumu. Tas bija pirmais no trim tā sauktajiem "karaļvalsts" periodiem, kas iezīmēja Nīlas ielejas lejteces civilizācijas augstāko punktu (pārējie bija Vidējā karaliste un Jaunā karaliste).
Vecā karaliste bija labākā no Trešās dinastijas līdz Sestajai dinastijai (2686 p.m.ē. - 2134 p.m.ē.). Daudzi ēģiptologi Vecajai valstībai pieskaita arī memfiešu Septīto un Astoto dinastiju kā Memfisā centralizētās pārvaldes turpinājumu. Pēc Vecās ķēniņvalsts sekoja nesaskaņas un relatīva kultūras panīkuma periods, ko ēģiptologi dēvē par Pirmo starpperiodu.
Ēģiptes karaliskā galvaspilsēta Vecās Ēģiptes laikā bija Memfisa. Vecās karaļvalsts laikā tika uzceltas lielās piramīdas kā faraonu apbedījumu kapenes. Tā kā tika uzskatīts, ka faraoniem ir dota vara no debesīm, viņi pēc nāves vēlējās doties pie Saules dieva Ra. Karaļa Zosera padomnieks Inhoteps projektēja piramīdu, cerot, ka tā varēs viegli sasniegt Ra. Kapenes tika uzceltas Nīlas rietumu krastā, kur, šķiet, saule rietēja. Šī iemesla dēļ Veco karalisti dažkārt dēvē par "piramīdu laikmetu".
Hufu, saukts par Cheopsu, bija faraons, kurš uzcēla Lielo piramīdu Gīzā, netālu no Kairas. Viņš ticēja, ka viņa dvēsele nekad nemirs, tāpēc piramīdas telpās glabāja pārtiku, apģērbu un viņam piederošās lietas. Lielā piramīda ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem: tā ir augsta kā četrdesmitstāvu ēka, un tās celtniecība prasīja simt tūkstošus vīru divdesmit gadus. Izmantojot tikai rampas un fizisko spēku, viņiem vajadzēja pārvietot un pacelt vietā 2 300 000 kaļķakmens bloku, kas katrs svēra aptuveni divarpus tonnas. Lielās piramīdas celtniecībā bija jāstrādā vergiem, zemniekiem un cilvēku bandām, un viņiem maksāja ar vērtīgām lietām, nevis monētām (ēģiptiešiem nebija monētu).
Lai sargātu piramīdas, tika izveidota
milzīga akmens statuja, ko sauca par Lielo sfinksu, un tā tika novietota netālu. Lielajam sfinksam ir cilvēka galva un lauvas ķermenis ar 50 pēdu (15 m) garām ķepām.
Beidzot priesteri gāza faraonus. Tad valdīja dižciltīgie un priesteri.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vecā karaliste?
A: Vecā karaliste ir Ēģiptes nosaukums 3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras, kad Ēģiptes civilizācija piedzīvoja savu pirmo uzplaukumu. Tas bija pirmais no trim tā sauktajiem "karaļvalsts" periodiem, kas iezīmē civilizācijas augstāko punktu Nīlas lejtecē.
J: Cik ilgi tas ilga?
A: Vecā karaliste ilga no aptuveni 2686. līdz 2134. gadam p. m. ē., aptverot Trešo dinastiju līdz Sestajai dinastijai.
J: Kur tā atradās?
A: Senā karaliste atradās Ēģiptē, un tās karaliskā galvaspilsēta bija Memfisa.
J: Kādas ir dažas ar šo periodu saistītas iezīmes?
A: Šajā periodā tika uzceltas lielas piramīdas kā faraonu apbedījuma kapenes, un netālu no tām tika izveidota un novietota milzīga akmens statuja - Lielais sfinkss.
J: Kas uzcēla Lielo piramīdu Gīzā?
A: Lielo piramīdu Gīzā netālu no Kairas uzcēla ķēniņš Hufu (pazīstams arī kā Cheopss).
J: Cik daudz bloku tika izmantoti tās celtniecībā?
A: Lielās piramīdas būvniecībā tika izmantoti 2 300 000 kaļķakmens bloku, no kuriem katrs svēra divarpus tonnas.
J: Kā cilvēkiem maksāja par darbu tās celtniecībā?
A: Cilvēkiem, kuri strādāja pie Lielās piramīdas celtniecības, maksāja ar vērtīgām lietām, nevis monētām, jo ēģiptiešiem vēl nebija monētu.
