Ēģiptes Vecā karaļvalsts — piramīdu laikmets (2686–2134 p.m.ē.)

Iepazīstiet Vecās Ēģiptes piramīdu laikmetu (2686–2134 p.m.ē.): faraonu varenība, Gīzas Lielā piramīda, Sfinkss un civilizācijas arhitektūras brīnumi.

Vecā Ēģiptes karaliste (parasti dēvēta arī par Veco karaļvalsti) ir nosaukums periodam aptuveni 3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras, kad senajā Ēģiptē izveidojās stingra centralizēta valstiskā pārvalde un notika intensīvs monumentālās arhitektūras un mākslas attīstības uzplaukums. Tas bija pirmais no trim galvenajiem tā sauktajiem "karaļvalsts" periodiem Nīlas ielejā — pārējie bija Vidējā karaliste un Jaunā karaliste).

Laika periods un dinastijas

Vecā karaļvalsts aptver laiku no Trešās dinastijas līdz Sestajai dinastijai, aptuveni 2686–2134 p.m.ē. Daudzi ēģiptologi šajā periodā līdz ar Memfisas centru pieskaita arī Septīto un Astoto dinastiju kā memfiešu centralizētās varas turpinājumu. Pēc Vecās karalistes sekoja politiska decentralizācija un relatīvs kultūras stagnācijas periods — tā sauktais Pirmais starpperiods.

Politiskā organizācija un pārvalde

Valsts centrs bija Memfisa, kur atradās faraona galvenā administrācija. Faraons bija absolūts valdnieks un reliģisks līderis, bet ikdienas valdīšanu nodrošināja veikls birokrātijas tīkls — vizieris, nodokļu ierēdņi, amatpersonas un ierēdniecība, kas pārraudzīja lauksaimniecības uzskaiti, darbu un būvdarbus. Reģionos pieauga vietējo valdonīgu ģimeņu — nomarchu — (provincionālo gubernatoru) vara, kas vēlāk kļuva par vienu no decentralizācijas cēloņiem.

Piramīdas un arhitektūra

Vecajā karaļvalstī notika monumentāla kapu arhitektūras uzplaukums. Pirmo lielo pārmaiņu ieveda kipars Zoseram (Djoseram) radītā pakāpju piramīda Sakkārā, ko (saskaņā ar tradicionālo avotu) projektēja faraona padomnieks Inhoteps. Šī pakāpju piramīda ir pirmais lielais akmens būvniecības projekts šajā mērogā un parāda pāreju no mastabu tipa kapenēm uz piramīdām kā faraonu mūža pēctecības simbolu.

Galu galā radās slavenākās Lielās piramīdas Gīzā: Hufu (Cheops), Hafra (Chephren) un Menkaure. Hufu jeb Cheops ir slavens ar Lielo piramīdu Gīzā — viena no Seno pasaules septiņiem brīnumiem. Tradicionālās aprakstos minēts, ka celtniecībā piedalījās simti tūkstošu strādnieku un tika pārvietoti miljoniem (bieži min 2 300 000) kaļķakmens bloku, no kuriem katrs varēja svērt apmēram vai vairākas tonnas. Lielās piramīdas būvniecība prasīja gadu desmitiem — gan vērtīgu laiku, gan centralizētu resursu pārvaldību. Lai aizsargātu un pasludinātu faraona varu, netālu no Gīzas tika izveidota arī milzīga akmens statuja — Lielo sfinksu, ar cilvēka galvu un lauvas ķermeni.

Tehniskie aspekti: akmens iegūšana un transports (piemēram, granīts no Ažubas/Asuānas), celtņu un rampu izmantošana, dzelzs vietā — vara un bronza darbarīki, ka arī liela darba organizācija un specializēti amatnieki. Mūsdienu arheoloģija liecina, ka būvdarbiem izmantoja gan pastāvīgu amatnieku, gan sezonālu darba spēku (lauku sezonas laikā), un šos strādniekus piegādāja ar pārtiku, apģērbu un citām naturālajām atlīdzībām — monetārā nauda senajā Ēģiptē vēl netika lietota.

Sabiedrība un ekonomika

Ekonomika balstījās uz Nīlas applūdinājumu režīmu, kas nodrošināja auglīgo augsni lauksaimniecībai. Galvenie resursi bija graudi, lopi, papīruss, minerāli un akmens. Nodokļi parasti tika iekasēti naturālā veidā (graudi, darbs). Darbaudroka sistēmā tika iesaistīti zemnieki, amatnieki un karaspēks, bet vergu kā galveno būvdarbu spēku mūsdienu pētījumi liecina, ka plaši izmantoti bija nodokļu atbrīvoti vai darbam mobilizēti strādnieki un amatnieku brigādes, nevis lielas vergu masas, kā to dažkārt romantizēti attēlo iepriekšējie avoti.

Reliģija, māksla un kultūra

Reliģija spēlēja centrālu lomu: faraons tika uzskatīts par dievišķa statusa starpnieku, saistītu ar saules dievu Ra. Tādēļ kapenēm un piramīdām bija saules simbolika — tās būvēja Nīlas rietumu krastā, kur Nīlas puse asociējās ar saules rietēšanu un aiziešanu. Kapenēs tika glabātas viņam piešķirtās mantas, pārtika un priekšmeti, kam ticēja vajadzīgi pēcnāves dzīvei. Māksla attīstījās stingros kanonos: hieroglifi, reljefi un statujas, kas uzsvēra faraona un elites varu, kā arī augstu amatniecības meistarību, it īpaši akmens apstrādē un bronzas darbos.

Piramīdu aizsardzība un Lielais sfinkss

Par piramīdu sargāšanu rūpējās gan arhitektūras elementi (labirintveida iekšējie koridori un aizslēdzamas kameras), gan simboliski līdzekļi — pieminekļi un lielās statujas. Tāpēc netālu no piramīdām Gīzā tika izveidots arī Lielo sfinksu, kas ar cilvēka galvu un lauvas ķermeni simbolizēja faraona spēku un dievišķo aizsardzību. Sfinksa ķepu garums tradicionāli tiek dot 50 pēdu (apm. 15 m), lai gan mērījumi atšķiras atkarībā no avota.

Sabrukums — cēloņi un sekas

Vecās karaļvalsts sabrukums nebija pēkšņs — to veicināja vairāki faktori: centralizētas varas vājināšanās, ekonomiska slodze milzīgu monumentu būvniecībā, klimata svārstības un mazāk auglīgas Nīlas applūdināšanas sezonas, kā arī vietējo varas struktūru — nomarchu — nostiprināšanās. Lēnām valsts zaudēja savu centricitāti un ieradās Pirmais starpperiods, kas iezīmējas ar politisku fragmentāciju un vietējo valdnieku sacelšanos.

Mantojums un arheoloģiskā izpēte

Vecā karaļvalsts radīja daudzus no redzamākajiem seniem pieminekļiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām, un tās kultūras mantojums ir pamats mūsu izpratnei par senās Ēģiptes valsts struktūru, dievību pārliecībām un monumentālo arhitektūru. Arheoloģiskie atklājumi (Sakkāra, Gīza, Memfisa un citi) turpina sniegt informāciju par darba organizāciju, kapu praksi un ikdienas dzīvi; daudzas agrākas maldīgas idejas, piemēram, plaši izmantoto vergu darba viedoklis, tiek pārskatītas uz jaunu pierādījumu bāzes.

Noslēgumā — Vecā karaliste (piramīdu laikmets) bija laiks, kad Ēģiptes valsts parādīja lielu politisko organizētību, tehnisku prasmīgumu un reliģisku konsolidāciju, kas radīja ilgstošu kultūras un arhitektūras mantojumu, kuru pētījumi turpinās vēl šodien.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Vecā karaliste?

J: Cik ilgi tas ilga?

J: Kur tā atradās?

J: Kādas ir dažas ar šo periodu saistītas iezīmes?

J: Kas uzcēla Lielo piramīdu Gīzā?

J: Cik daudz bloku tika izmantoti tās celtniecībā?

J: Kā cilvēkiem maksāja par darbu tās celtniecībā?

Meklēt pēc burta