Hatšepsuta (apm. 1507–1458 p.m.ē.), kuras vārds tiek tulkots kā "dižākā no dižciltīgajām dāmām", bija Senās Ēģiptes 18. dinastijas piektā faraone. Viņa ir viena no pazīstamākajām un ietekmīgākajām sievietēm faraonu rindās — valdīja aptuveni divdesmit divus gadus un savas pārvaldes laikā nodrošināja ekonomisku stabilitāti, plašus būvprojektus un ievērojamus tirdzniecības sakarus.
Ģimene un agrā dzīve
Hatšepsutas tēvs bija Tutmoza I. Viņa kļuva par sievu un līdzvaldnieci savam brālim Tutmozam II. Pēc Tutmoza II nāves tronī stājās viņa dēls no citas sievas — Tutmose III, kurš bija Hatšepsutas brāļadēls. Sākotnēji Tutmose III bija jaunais faraons ar reālu nepieciešamību pēc regenta; Hatšepsuta izmantāja šo situāciju un oficiāli ieņēma faraona varu, kļūstot par faktisku valdnieci, bet saglabājot Tutmozi III kā līdzvaldnieku un karapulku vadoni.
Valdīšana, titulūra un ilggadīgums
Mūsdienās vēsturnieki vispāratzīst, ka Hatšepsuta pilnībā ieņēma faraona amatu. Viņa pieņēma kara un religiozo titulūru, kuru parasti lietoja vīriešu faraoni, tostarp valkāja viltus bārdu un vīriešu drēbes attēlos un statujās. Viņas troniskais vārds bija Maatkare — bieži dēvēts par viņas oficiālo faraona vārdu. Valdīšanas ilgums parasti tiek noteikts aptuveni 22 gadi; senais vēsturnieks Maneto minēja 21 gadu un 9 mēnešus, atsaucoties uz dokumentiem, kas mūsdienās nav saglabājušies. No šiem datumiem izriet, ka viņa kļuvusi par faraoni apmēram 1479. g. p.m.ē., mirusi 1458. g. p.m.ē.
Politika, ekonomika un militārā loma
Hatšepsuta valdību raksturo pragmatisms un uzsvars uz iekšēju attīstību, tirdzniecību un cēlām būvēm. Militāras kampaņas lielākoties vadīja Tutmose III, īpaši pēc gadiem, kad viņš sāka uzņemties patstāvīgāku lomu, tomēr nav liecību, ka Hatšepsuta pilnībā izvairījusies no militārām lietām — viņa saglabāja faraona autoritāti un ietekmi uz valsts aparātu.
Būvniecība, māksla un expedīcijas
Hatšepsutas valdīšana atstājusi spilgtu materiālo mantojumu. Viņas slavenākais būvprojekts ir Džeser-Džeseru — monumentāla mortuāra tempļa komplekss pie Deir el-Bahri, kuru pēc daudzu avotu domām projektēja un vadīja viņas darbinieks Senenmuta. Tempļa reljefos izceltas herojiskas skices, reliģiskas ceremonijas un slavenā tirdzniecības ekspedīcija uz Punt, kas atgādāja smaržvielas (piemēram, mirres un tambulusi), eksotiskas koka sugas un dzīvniekus. Šie attēli ir vērtīgs avots par Punt kultūru un tirdzniecības ceļiem.
Viņa uzcēla arī vairākus obeliskus Karnakas templī (divi no tiem bija lieli un rotāti — viens vēl joprojām stāv), uzsāka tempļu un ceļu atjaunošanu, paplašināja kanaļu un ūdensapgādes darbus, kā arī finansēja rūpnieciskās darbības, ieguvi un lauksaimniecības projektus.
Sociālais stāvoklis un galma struktūra
Hatšepsuta darbojās ar stingru birokrātiju, uzticoties augstiem ierēdņiem un ģimenes locekļiem. Viņas meita Neferure bieži minēta kā nozīmīga figūra galmā. Viens no centrālajiem Hatšepsutas ierēdņiem bija Senenmuts, kuram bija liela ietekme kā arhitektam un padomniekam; viņa statuss un attiecības ar faraoni pētnieku aprindās tiek plaši pētītas.
Nobeigums, nāve un atmiņas izdzēšana
Hatšepsuta nomira 1458. g. p.m.ē. Par viņas kapu tradicionāli uzskata KV20, kas atrodas Karalienes ielejā, un kuru saista ar viņas tēvu. Arheoloģiskie atklājumi un mūmijas atradumi (piem., atradumi KV60) dod materiālus pavedienus par viņas ķermeni, taču identifikācija un interpretācijas līdz šim bijušas daļēji pretrunīgas; tomēr mūsdienu pētījumi sniedza spēcīgus argumentus, ka viena no atrastajām mūmijām varētu būt Hatšepsuta.
Pēc viņas nāves daļēji notika mēģinājumi izdzēst viņas atmiņu no oficiālajiem ierakstiem — daudzas statujas tika iznīcinātas vai pārveidotas, un viņas vārds tika izlīmēts no ierakstiem. Šo "memoraļa izdzēšanu" (damnatio memoriae) parasti saista ar Tutmose III vēlīniem pārkārtojumiem vai ar viņa pēctečiem, kuri centās nostiprināt savu varu un atjaunot tradicionālo vīriešu faraona tēlu.
Mantojums un mūsdienu pētniecība
Hatšepsuta ir pārsteidzoša figūra gan ar saviem sasniegumiem, gan ar to, kā viņas atmiņa vēstures gaitā tika apdzēsta un tad atklāta no jauna. Viņas tempļi, reljefi un arhitektūra sniedz vērtīgas liecības par 18. dinastijas kultūru, tirdzniecību un sievietes lomu varā. Mūsdienu arheologi un vēsturnieki turpina pētīt gan viņas valdīšanas dokumentus, gan materiālos atlieku komplektus, — tas palīdz labāk izprast ne tikai Hatšepsutu kā personību, bet arī plašāku politisko un sociālo kontekstu Senajā Ēģiptē.
