Hatšepsuta

Galvenie sasniegumi

Hacepsuta izveidoja tirdzniecības tīklus, kas bija pārtraukuši pastāvēt hiksu okupācijas laikā Ēģiptē Otrajā starpposmā.

Daudzi ēģiptologi ir apgalvojuši, ka viņas ārpolitika galvenokārt bija miermīlīga. Tomēr ir pierādījumi, ka Hacepsuta savas karjeras sākumā vadīja veiksmīgas militāras kampaņas Nūbijā, Levantē un Sīrijā.

Būvniecības projekti

Hacepsuta bija viena no ražīgākajām celtniecēm Senajā Ēģiptē. Viņa pasūtīja simtiem būvprojektu gan Augšigiptes, gan Zemākās Ēģiptes teritorijā, kas bija grandiozāki un daudzskaitlīgāki nekā jebkuram no viņas priekštečiem Vidusaustrumu valstībā. Vēlākie faraoni mēģināja dažus no viņas projektiem piesavināties sev.

Viņa pieņēma darbā izcilo arhitektu Ineni. Viņš bija strādājis arī viņas tēvam, vīram un karaļa vezīram Senemutam. Viņas valdīšanas laikā tika radīts tik daudz statuju, ka gandrīz visu lielāko pasaules muzeju kolekcijās ir Hatšepsutas statujas. Piemēram, Hatšepsutas istaba Ņujorkas Metropolitēna muzejā ir veidota no dažiem no šiem darbiem.

Sekojot vairuma faraonu tradīcijai, Hačepsuta Karnakas templī lika uzcelt pieminekļus. Karnakā viņa atjaunoja arī seno Ēģiptes dievietes Mutas iecirkni, ko bija sabojājusi hiksosu okupācija. Pie ieejas templī viņa lika uzcelt divus obeliskus, kas tolaik bija augstākie pasaulē. Viens no tiem joprojām stāv kā augstākais saglabājies senais obelisks uz Zemes. Otrs ir salauzts uz pusēm un nokritis.

Kā jau daudziem faraoniem, Hatšepsutas celtniecības projektu meistardarbs bija viņas morga templis. Viņa to uzcēla kompleksā Deir el-Bahri. To projektēja un īstenoja Senemuts vietā Nīlas upes rietumu krastā netālu no ieejas vietā, ko tagad sauc par Ķēniņu ieleju. Centrālais punkts bija Djeser-Djeseru jeb "Augstākais no Augstākajiem", perfektas harmonijas būve, kas tika uzcelta gandrīz tūkstoš gadus pirms Partenona. Djeser-Djeseru atrodas uz vairākām lauksaimniecības terasēm, uz kurām kādreiz atradās sulīgi dārzi. Djeser-Djeseru ir iebūvēta klints sienā, kas strauji paceļas virs tās. Djeser-Djeseru un citas Hačepsutas Deir el-Bahri kompleksa ēkas bija nozīmīgs sasniegums arhitektūrā. Vēl viens viņas sasniegums ir Hatšepsutas adata (granīta obelisks).

Viņas statuss

Senajā Ēģiptē sievietēm bija augsts statuss, un viņām bija likumīgas tiesības uz īpašumu, mantojumu un testamentu. Tomēr sievietes kļūšana par faraonēm bija reta parādība. Tikai Khentkaues, Sobekneferu un Neferneferuaten pirms viņas zināmajos ierakstos bija valdījušas tikai savā vārdā. Iespējams, ka Twosret, sieviete ķēniņiene un pēdējā 19. dinastijas faraone, bija vienīgā sieviete, kas bija viņas pēctece starp vietējiem valdniekiem.

Ēģiptes vēsturē nebija vārda "valdniece". Līdz Hatšepsutas valdīšanas laikam faraons bija kļuvis par valdnieces vārdu. Tomēr Hacepsuta nav unikāla, jo tā ir pārņēmusi šo titulu. Sobekneferu, kas valdīja sešas dinastijas pirms Hacepsutas, arī to darīja, kad viņa valdīja Ēģiptē. Hatšepsuta bija labi apmācīta faraona meitas pienākumu veikšanā. Tēva valdīšanas laikā viņa ieņēma ietekmīgo Dieva sievas amatu. Viņa bija uzņēmusies spēcīgu karalienes lomu sava vīra priekšā un bija labi pieredzējusi savas valstības pārvaldībā, kad kļuva par faraoni. Nav nekādu norāžu par izaicinājumiem viņas vadībai, un līdz pat viņas nāvei viņas līdzvaldnieks palika otršķirīgā lomā, diezgan draudzīgi vadot viņas spēcīgo armiju - kas būtu devis viņam nepieciešamo spēku, lai gāztu uzurpatoru no viņa likumīgās vietas, ja tas būtu bijis nepieciešams.

Hačepsuta oficiālajās reprezentācijās valkāja visas faraona amata regālijas un simbolus. Daudzās esošajās statujās viņa ir attēlota tipiski sievišķīgā tērpā. Citās viņa ir tērpta karaliskā ceremoniālā tērpā. Arī Sobekneferu attēlojošās statujas apvieno tradicionālās vīriešu un sieviešu ikonogrāfijas elementus. Iespējams, ka tie bija iedvesmojuši Hatšepsutas pasūtītos darbus. Tomēr pēc šī pārejas perioda beigām lielākajā daļā oficiālo Hatšepsutas kā faraones attēlu viņa bija attēlota karaliskā tērpā ar visām faraona regālijām.

Mūsdienu zinātnieki uzskata, ka, izmantojot faraonu varai raksturīgos simbolus, Hačepsuta apliecināja savu prasmi būt valdniece, nevis "karaļa lielā sieva" vai karaliene konsorte. Faraonu dzimums oficiālajos attēlos nekad netika uzsvērts. Pat vīrieši tika attēloti ar izteikti stilizētu mākslīgo bārdu, kas bija saistīta ar viņu stāvokli sabiedrībā.

Turklāt Hatšepsutas - tāpat kā citu faraonu - Osiriķa statujas parāda mirušo faraonu kā Ozīri, ar šīs dievības ķermeni un regālijām. Visas Hatšepsutas statujas pie viņas kapa ir tieši tādas. Ozīra kultā ticēja uz augšāmcelšanos pēc nāves. Tā kā daudzas šādi attēlotas Hatšepsutas statujas ir izstādītas muzejos un šie attēli ir plaši publicēti, skatītāji, kuriem trūkst izpratnes par šo attēlojumu reliģisko nozīmi, ir maldināti.

Lielākā daļa oficiālo Hatšepsutas statuju, kas izgatavotas pēc pasūtījuma, attēlo viņu ne tik simboliski, bet vairāk dabiski, kā sievieti tās laika dižciltīgai sabiedrībai raksturīgos tērpos. Zīmīgi, ka pat pēc oficiālo regāliju uzlikšanas Hatšepsuta joprojām sevi raksturoja kā skaistu sievieti, bieži vien kā visskaistāko no sievietēm, un, lai gan viņa pārņēma gandrīz visus tēva titulus, viņa atteicās no titula "Stiprā buļļa" (pilnais tituls bija "Mātes stiprā buļļa"), kas saistīja faraonu ar dievieti Izisu, troni un Hatoru (govi, kas dzemdēja un sargāja faraonus), jo viņas dēls sēdēja viņas tronī - viņai tas bija nevajadzīgs tituls, jo Hatšepsuta pati kļuva par dievietes sabiedroto, ko nespēja neviens vīriešu kārtas faraons. Tā vietā, lai attēlotu spēcīgo bulli, Hacepsuta, kas savas faraona valdīšanas sākumā bija ļoti veiksmīga karotāja, sevi saistīja ar lauvas Sehmetas, galvenās Ēģiptes panteona kara dievības, tēlu.

Amūna orākuls pasludināja, ka Amūna griba ir, lai Hacepsuta kļūtu par faraoni, tādējādi vēl vairāk nostiprinot viņas pozīcijas. Viņa atkārtoti apliecināja Amona atbalstu, liekot šos dieva Amona pasludinājumus izgrebt uz saviem pieminekļiem:

"Laipni lūgti, mana mīļā meita, mana mīļākā, Augšējās un Apakšējās Ēģiptes ķēniņiene, Maatkare, Hačepsuta. Tu esi faraons, kas pārņem savā īpašumā abas zemes."