Ozīris — ēģiptiešu dievs: dzīvība, nāve, Nīlas applūšana un pēcnāve
Ozīris — ēģiptiešu dievs: dzīvība, nāve, Nīlas applūšana un pēcnāve; traģēdija, Izīdes mīlestība un Horsa cīņa par atdzimšanu un faraona likteni.
Ēģiptiešu mitoloģijā Ozīris ir viens no svarīgākajiem dieviem — saistīts ar dzīvību, nāvi, Nīlas applūšanas un pēcnāvi. Viņa stāsti skaidro lauksaimniecības gada ritmu, upes plūdus un cilvēka atdzimšanu pēc nāves. Ozīris bieži tiek attēlots mumificētā formā ar zaļu vai melnu ādu, kas simbolizē auglību un atjaunošanos.
Mitoloģiskais sižets
Viņš bija Izīdes brālis un vīrs; viņiem bija dēls — Hors. Saskaņā ar populāro versiju, Ozīri noslepkavoja viņa brālis Sets, jo Ozīris bija faraons un Sets vēlējās šo varu pārņemt. Sets ar viltu ievilka Ozīru kastē, izlēja uz kastes svinu, lai to aiztaisītu, un tā Ozīris tika nogalināts. Tomēr viņa sieva un māsā — Isisa — Ozīriju meklēja, salika atpakaļ daļas un uz vienu nakti spēja viņu atdzīvināt, lai tuvotos grūtniecībai no Horsa. Vēlāk, kad Hors bija izaugušs, viņš izaicināja un uzvarēja Setu, atjaunojot taisnīgumu un varu.
Kulta nozīme un rituāli
Ozīris bija valstiska un personiska cerība uz dzīvi pēc nāves. Viņa kulta centri, īpaši Abidos (Abydos), bija svētvietas, kur notika mīti un rituāli, kas simbolizēja dieva nāvi, atjaunošanos un nemirstību. Priekšnieki un parasti ļaudis vēlējās, lai mirušā cerība uz atdzimšanu pēc Ozīra parauga tiktu nodrošināta ar pareizu apbedīšanu un rituāliem.
Ikonogrāfija un simboli
Ozīris bieži attēlots sēdus tronī vai mumijas veidā ar baltu ķeršanas apvalku, sazāģētu kroni (atef), krustiņa Ankh simbolu un žezlu. Viņa zaļā vai melnā āda simbolizē atjaunotu dzīvību un auglību, saikni ar Nīlu un lauku ražu. Tieši Ozīra tēls iedvesmoja faraonu attēlojumu — mirušais valdnieks tika sasaistīts ar dieva atdzimšanu.
Pēcnāve un tiesa
Deviņu dievu pasaulē Ozīris kļūst par galveno pēcnāves tiesnesi — dvēseles nonāk pie viņa, kur tiek svērtas pret taisnīgumu (svars pret Maat). Ja sirds ir viegla un bez vainas, dvēsele iegūst mūžīgo dzīvi kopā ar dieviem. Šī ideja ietekmēja ēģiptiešu kapu aprīkojumu, burtiskus norādījumus (Mirušo grāmata) un kompozīciju kapos.
Svētki un kultūras ietekme
- Katru gadu notika Ozīra svētki (piemēram, Khoiaka un Abidos misterijas), kuros atdarināja viņa nāvi un atdzimšanu, gūstot cerību uz ražas un cilvēku atjaunotību.
- Ozīra kults ar laiku saplūda ar citu reģionālu dievību pielūgsmi un ietekmēja grieķu un romiešu reliģiskos priekšstatus, radot sintezētas dievības un mitoloģijas motīvus.
Ģenētiskās saites un dievu cilts
Ozīra iedzimtība ir daļa no lielākās dievu ģimenes: viņa māte bija dieviete Nut, tēvs — Gebs, māsa — Neftide, un viņa māsa un sieva bija Isisa. Šī ģimenes dinamika atspoguļo mitoloģijas mēģinājumus izskaidrot pasaules kārtību, valdnieku likumības izcelsmi un dabas ciklus.
Secinājums
Ozīris kā dievs apvieno laika, dabas un cilvēka dzīves ritmu: viņa mīts skaidro Nīlas applūšanu un ražas atjaunošanos, kā arī sniedz cerību uz dzīvību pēc nāves. Viņa stāsts par nodevību, upuri un atjaunošanos ir kultūras un reliģijas centrs, kas ietekmējis ēģiptiešu dzīvi, mākslu un nāves filozofiju gadsimtiem ilgi.
Ozīris, nāves valdnieks, ar kroni atef un zaļu ķermeni.
Ozīris un Dionīss
| ||||
| Osirisina hieroglifi |
Līdz hellēnisma laikmetam grieķu izpratne par Ozīri bija pieaugusi, un tika mēģināts apvienot grieķu filozofiju, piemēram, platonismu, un Ozīra kultu (jo īpaši mītu par viņa augšāmcelšanos), tādējādi izveidojot jaunu mistēriju reliģiju. Pamazām tā kļuva arvien populārāka un tika eksportēta uz citām grieķu ietekmes sfēras daļām. Tomēr šajās mistēriju reliģijās vairāk tika vērtēta gudrības, personības un patiesības atziņas maiņa, nevis pieņemto mītu precīzas detaļas, uz kurām tika pārklātas to mācības. Tādējādi katrā reģionā, uz kuru tas tika eksportēts, mīts tika pārveidots par līdzīgu vietējo dievu, tādējādi radot virkni dievu, kas sākotnēji bija diezgan atšķirīgi, bet tagad bija sinonīmi Ozīrim. Šos dievus sāka dēvēt par Oziriju-Dionīsu.
Kāpēc Ēģipte mīlēja Ozīriju
Ēģiptiešu civilizācija mīlēja Ozīri, jo viņš bija gudrs un maigs ķēniņš. Viņš mācīja viņiem likumus un kārtību un aizbiedēja viņus no tādiem mežonīgiem paradumiem kā kanibālisms un cilvēku upurēšana. Ozīris arī iemācīja viņiem zemkopības mākslu un atbilstošus rituālus dievu pielūgšanai. Kad viņš bija pabeidzis civilizēt Ēģiptes iedzīvotājus, viņš atstāja valsti savai sievai Izīdai un panāca mieru daudzās citās vietās. Kad viņš pabeidza savu darbu, viņš atgriezās Ēģiptē.
Mērķis
Ozīris bija pazemes pasaules dievs. Viņš bija arī viens no deviņiem dieviem. Viens no viņa kā mirušo valdnieka pienākumiem bija veikt pēdējo mirušo tiesāšanu un pēc tam aizsargāt cilvēkus no briesmām, kas draudēja pazemes pasaulē. Pāreja starp dzīvību un nāvi bija lieliska pieredze, bet tomēr bīstama.
Izskats
Ozīris tika attēlots mumificēta faraona veidolā. Viņam bija balts atefa kronis ar spalvām sānos, rokās viņš turēja kruķi un āmuru - faraona darba rīkus. Ozīrim bija zaļa āda, kas ēģiptiešiem simbolizēja atdzimšanu.
Duata, Ozīris, Anubis un Hatora dievi
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Ozīris ēģiptiešu mitoloģijā?
A: Ēģiptiešu mitoloģijā Ozīris ir dzīvības, nāves, Nīlas applūšanas un pēcnāves dievs.
J: Kas ēģiptiešu mitoloģijā ir Isis?
A: Ēģiptiešu mitoloģijā Isisa ir Ozira sieva un māsa, un viņa ir arī dieviete.
J: Kas ēģiptiešu mitoloģijā ir Hors?
A: Ēģiptiešu mitoloģijā Hors ir Ozira un Izīdas dēls.
J: Kāpēc Oziriju nogalināja viņa brālis Sets?
A: Sets nogalināja Ozīri, jo vēlējās kļūt par faraonu, kas bija Ozīris.
J: Kā Ēģiptes mitoloģijā Ozīris tika nogalināts?
A: Osiris tika nogalināts, kad Sets viņu ar viltu ievilka kastē un uzlēja svinu uz kastes, lai to aizvērtu un Osiris nevarētu no tās izkļūt.
J: Kas ēģiptiešu mitoloģijā uz vienu nakti atdzīvināja Ozīri?
A: Isisa uz vienu nakti atdzīvināja Ozīriju pēc tam, kad Sets viņu nogalināja.
J: Kas ēģiptiešu mitoloģijā kļuva par faraonu pēc Seta uzveikšanas?
A: Ēģiptes mitoloģijā par faraonu kļuva Hors pēc Seta uzveikšanas.
Meklēt