Kults
Sekta ir cilvēku grupa, kurai ir kāda reliģija vai pārliecība. Mūsdienās termins "sekta" parasti nenozīmē galveno reliģiju, bet gan grupu, kas izveidota "opozīcijā kādam autoritātes centram". Jaunā laikmeta reliģijas bieži tika dēvētas par sektām, jo tās tika uzskatītas par deviantām sociālām kustībām.
Vārds "kults" sākotnēji nozīmēja rituālu prakšu sistēmu. Pirmo reizi tas tika lietots 17. gadsimta sākumā, lai apzīmētu dievišķības godināšanu. Tas cēlies no senā latīņu valodas vārda cultus, kas nozīmē "pielūgsme".
Sekta bieži vien ir maza, nesen uzsākta reliģiska kustība. Kultos ir tādi uzskati vai prakses, ko daudzi cilvēki uzskata par dīvainiem, vai arī tādas prakses, ko lielākā daļa cilvēku pasaulē nepraktizē. Vēl vairāk - kultus bieži vien vada cilvēki, kuri nav ievēlēti un kontrolē grupu atbilstoši savām vēlmēm. Daži kultu vadītāji ir bijuši bīstami noziedznieki (Čārlzs Mensons, Tautu templis) vai pat ārprātīgie. Kultos ir notikušas slepkavības un masveidapašnāvības (Saules tempļa ordenis; Debesu vārti). Protams, "pašnāvība", ko īsteno bruņoti apsargi ar automātiem (Tautu templis; Kustība par desmit Dieva baušļu atjaunošanu), nav vienkārša pašnāvība, kā to parasti saprot. Tā ir vismaz asistēta un piespiedu pašnāvība.
Uz jautājumu, vai reliģiska grupa ir vai nav sekta, ir grūti atbildēt. Tas, kas vienā brīdī tiek uzskatīts par kultu, vēlāk var tikt pieņemts par reliģiju, un tas, kas vienā brīdī tiek uzskatīts par pieņemtu reliģiju, vēlāk var kļūt par kultu.
Attieksme pret sektas locekļiem
Prāta kontrole
Lai vervētu un uzturētu biedrus, var izmantot kādu pārliecināšanas vai prāta kontroles veidu. Mērķis ir neļaut ticīgajiem domāt kritiski un pieņemt lēmumus, kas ir viņu pašu interesēs.
"Es apgalvoju, ka piespiedu pārliecināšanas un domāšanas reformas metodes tiek efektīvi praktizētas uz naiviem, neinformētiem subjektiem, un to sekas veselībai ir postošas. Es centīšos sniegt pietiekami daudz informācijas, lai norādītu savus iemeslus turpmākai izmeklēšanai, kā arī pārskatītu piemērojamos juridiskos procesus".
Dažos vai visos pētītajos sektoros ir izmantotas šādas metodes:
- Cilvēki tiek pakļauti fiziski vai emocionāli nomācošām situācijām;
- Viņu problēmas tiek reducētas uz vienu vienkāršu skaidrojumu, kas tiek vairākkārt uzsvērts;
- Viņi saņem, šķiet, beznosacījumu mīlestību, pieņemšanu un uzmanību no harizmātiska līdera vai grupas;
- Viņi iegūst jaunu identitāti, pamatojoties uz grupu;
- Viņi ir pakļauti ieslodzījumam (izolācija no draugiem, radiniekiem un vispārējās kultūras), un viņu piekļuve informācijai tiek stingri kontrolēta.
Daži šo viedokli apstrīd. Reliģijas zinātniskās izpētes biedrība (Society for the Scientific Study of Religion) 1990. gadā paziņoja, ka nav pietiekami daudz pētījumu, lai panāktu vienprātību, un ka "nevajadzētu automātiski pielīdzināt fiziskās piespiešanas un kontroles metodes nefiziskās piespiešanas un kontroles metodēm".
Kulta vadības stils
Nereti atkārtota kritika kultiem ir par to, ka to vadības stils ir diktatorisks un ekspluatējošs. Viens no piemēriem ir šāds:
"Visu šo kultu ticība ir absolūtistiska un neiecietīga pret citām ticības sistēmām. To pārvaldības sistēmas ir totalitāras. Dalības prasība ir absolūta paklausība bez šaubīšanās. Viņu interese par indivīda attīstību kulta ietvaros ceļā uz kaut kādu apmierinošu individuālu pieaugušu personību, ņemot vērā viņu doktrīnas, ir ļoti zema vai tās vispār nepastāv. Skaidrs, ka gandrīz visas tās uzsver naudas pelnīšanu tādā vai citādā veidā, lai gan dažas, šķiet, ir ļoti iesaistītas pazemojošās vai sevi noniecinošās darbībās un rituālos. Lielākajai daļai no tām, ko esmu pētījis, pieder daudz īpašumu un naudas, kas ir atsevišķu vadītāju pārziņā pēc saviem ieskatiem".
Vardarbības izmantošana
Dažos sektoros ir notikusi ieroču un vardarbības izpausme. Deivida Koreša vadītie Deivida Deivida Deivida zari izmantoja vardarbību pret federālajām aģentūrām, un abām pusēm tas beidzās traģiski. Vēlākā FIB ziņojumā atklāts, cik lieli bija viņu ieroču krājumi. Tautas templī bija ar automātiem bruņoti apsargi. Šie apsargi nogalināja ASV kongresmeņa Raiena apmeklējumu un stāvēja ap ticīgajiem, kad viņi izdarīja pašnāvību. Mensonu ģimenes locekļi tika notiesāti par vairākām slepkavībām.
Saistītās lapas
- Sect
- Reliģija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kults?
A.: Kults ir cilvēku grupa, kurai ir reliģija vai ticība, kas nav vispārpieņemta. Tas var apzīmēt arī rituālu prakšu sistēmu, un sākotnēji tas nozīmēja cieņas izrādīšanu dievībai.
J: Ko nozīmē vārds "sekta"?
A: Vārds "kults" cēlies no senā latīņu valodas vārda cultus, kas nozīmē "pielūgsme".
J: Vai visi kulti ir mazi?
A: Ne vienmēr; daži kulti var būt lieli. Tomēr daudzas no jauna uzsāktas reliģiskās kustības parasti ir mazas.
J: Ar ko kults atšķiras no citām reliģijām?
A: Kultos bieži vien ir tādi uzskati vai prakse, ko daudzi cilvēki uzskata par dīvainiem vai ko lielākā daļa cilvēku pasaulē nepraktizē. Turklāt tos parasti vada kāds, kurš nav ievēlēts un vada grupu atbilstoši savām vēlmēm.
Vai visi kultu vadītāji ir bīstami noziedznieki vai ārprātīgie?
A: Nē; lai gan daži sektu vadītāji var būt bīstami noziedznieki vai ārprātīgie, tas tā nav vienmēr.
J: Vai ir bijušas slepkavības vai masveida pašnāvības, kas saistītas ar konkrētiem kultiem?
A: Jā; ir bijuši gadījumi, kad dažos sektu grupējumos, piemēram, Saules tempļa ordenī un Debesu vārtos, ir notikušas slepkavības un masu pašnāvības.
J: Vai var būt grūti noteikt, vai kaut kas ir uzskatāms par reliģiju vai kultu?
A: Jā; tas, ko vienā brīdī var uzskatīt par reliģiju, vēlāk var tikt klasificēts kā sekta un otrādi.
