Sekta un kults — definīcija, vēsture, pazīmes un bīstami piemēri
Sekta parasti apzīmē cilvēku grupu ar kopīgām reliģiskām vai ideoloģiskām pārliecībām, kuras organizācija, mērķi vai prakses atšķiras no valdošajām sabiedrības normām. Dažkārt termins tiek lietots kritiski — lai norādītu uz grupu, kas darbojas ārpus tradicionālajām reliģiskajām institūcijām vai kura pastāv “opozīcijā kādam autoritātes centram”. reliģija var būt gan sektas pamats, gan sektu dalībnieku personīgās pārliecības izpausme. Vēsturē Jaunā laikmeta reliģiskās kustības dažkārt tika dēvētas par sektām, jo tās sabiedriskajā uztverē izcēlās kā deviantas vai radikālas.
Kas ir kults?
Vārds “kults” sākotnēji attiecās uz rituālu un dievišķības godināšanas sistēmām. Tas cēlies no latīņu valodas vārda cultus, kas aptuveni nozīmē pielūgsme un rūpēšanos par dievišķo. Mūsdienu lietojumā “kults” bieži apzīmē grupas vai kustības ar praksēm un ideoloģiju, ko plašākā sabiedrībā uzskata par ekscentriskām, manipulējošām vai bīstamām.
Pazīmes, kas var liecināt par kulta raksturu
- Autoritārisks līderis: grupu vada neatklāti, karizmatisku vai neierobežotu varu izmantojošs vadītājs, kuram dalībniekiem jāpierāda absolūta paklausība.
- Kontrole pār informāciju: tiek ierobežota piekļuve ārējiem avotiem, tiek veicināta tikai vadības apstiprināta informācija.
- Izolācija: dalībniekus attur no attiecībām ar ģimeni vai draugiem ārpus grupas, tiek veicināta sociālā atdalīšanās.
- Psiholoģiska manipulācija: izmanto vainu, baiļu, apkaunošanas vai “mīlestības bomberu” metodes, lai nostiprinātu lojalitāti.
- Finansiāla izmantošana: spiediens ziedot, nodot īpašumu vai strādāt bez pienācīgas atalgošanas grupas labā.
- Absolūtās patiesības prasība: grupas doktrīna ir neapšaubāma; kritika tiek uzskatīta par nodevību.
- Apokaliptiskas vai ekskluzīvas dogmas: ticība, ka tikai grupas locekļiem ir glābšanās/izpratne par “patiesību”.
- Sodi un draudi: nepaklausību var sodīt psiholoģiski, sociāli vai fiziski.
Bīstami vēsturiski piemēri
Kultu darbības var izpausties dažādos veidos, un vēsturē ir bijuši gan vardarbīgi, gan traģiski gadījumi. Daži piemēri, kas bieži tiek minēti kā brīdinājums, ir grupas vai vadītāji, kas nodarbojušies ar noziedzīgām darbībām vai radījuši traģēdijas — piemēram, Čārlzs Mensons un Tautu templis). Kultos ir notikušas slepkavības un masveidapašnāvības (Saules tempļa ordenis; Debesu vārti). Dažos gadījumos “pašnāvība” tika īstenota vai organizēta vadības uzraudzībā vai piespiežot — piemēram, izmantojot bruņotu spēku vai citus vardarbīgus paņēmienus, kā to attēlo ziņojumi par automātiem (Tautu templis; Kustība par desmit Dieva baušļu atjaunošanu).
Grēdas un robežas — kad grupa kļūst par sekta/kultu?
Nav vienkāršas un universālas formulas. Daļa jaunu reliģisku kustību ar laiku tiek integrētas sabiedrībā un atzītas par normālām reliģijām; otrādi, arī pazīstamas grupas var ar laiku kļūt autoritārākas vai manipulējošas. Tāpēc vērtējums bieži balstās uz konkrētas grupas uzvedību — cik tā ierobežo brīvību, manipulē dalībnieku rīcību un rada kaitējumu indivīdiem vai sabiedrībai.
Kā rīkoties, ja saskaraties ar iespējamu sektu
- Informējieties: apkopojiet faktus, nevis tikai baumas; uzziniet par grupas struktūru, praksi un vēsturi.
- Saglabājiet cieņu pret cilvēku, kas iesaistīts: pakāpeniski runājiet, izvairieties no konfrontācijas, kas var padziļināt norobežošanos.
- Saņemiet profesionālu palīdzību: vērsties pie ģimenes konsultantiem, psihologiem, sociālajiem dienestiem vai organizācijām, kas specializējas kultu/sekta problemātikā.
- Jurisdikcijas līmenī: ja ir pamats bažām par noziedzību vai vardarbību — ziņojiet policijai vai citām atbildīgajām institūcijām.
- Atbalsta grupas: cilvēkiem, kas izstājas no kultiem, bieži nepieciešama emocionāla un praktiska palīdzība — meklējiet vietējās vai starptautiskās atbalsta organizācijas.
Noslēgums
Sekta un kulta jēdzieni pārklājas, taču nav tieši sinonīmi: “sekta” vairāk raksturo grupas sociālo pozīciju attiecībā pret plašāku reliģisko vai kultūras kontekstu, kamēr “kults” uzsver prakses, rituālus un attiecību modeļus, kas var būt manipulējoši vai bīstami. Svarīgi ir vērtēt konkrētās grupas ietekmi uz cilvēku brīvību, drošību un labklājību, kā arī rīkoties, ja pastāv reālas draudu pazīmes.
Attieksme pret sektas locekļiem
Prāta kontrole
Lai vervētu un uzturētu biedrus, var izmantot kādu pārliecināšanas vai prāta kontroles veidu. Mērķis ir neļaut ticīgajiem domāt kritiski un pieņemt lēmumus, kas ir viņu pašu interesēs.
"Es apgalvoju, ka piespiedu pārliecināšanas un domāšanas reformas metodes tiek efektīvi praktizētas uz naiviem, neinformētiem subjektiem, un to sekas veselībai ir postošas. Es centīšos sniegt pietiekami daudz informācijas, lai norādītu savus iemeslus turpmākai izmeklēšanai, kā arī pārskatītu piemērojamos juridiskos procesus".
Dažos vai visos pētītajos sektoros ir izmantotas šādas metodes:
- Cilvēki tiek pakļauti fiziski vai emocionāli nomācošām situācijām;
- Viņu problēmas tiek reducētas uz vienu vienkāršu skaidrojumu, kas tiek vairākkārt uzsvērts;
- Viņi saņem, šķiet, beznosacījumu mīlestību, pieņemšanu un uzmanību no harizmātiska līdera vai grupas;
- Viņi iegūst jaunu identitāti, pamatojoties uz grupu;
- Viņi ir pakļauti ieslodzījumam (izolācija no draugiem, radiniekiem un vispārējās kultūras), un viņu piekļuve informācijai tiek stingri kontrolēta.
Daži šo viedokli apstrīd. Reliģijas zinātniskās izpētes biedrība (Society for the Scientific Study of Religion) 1990. gadā paziņoja, ka nav pietiekami daudz pētījumu, lai panāktu vienprātību, un ka "nevajadzētu automātiski pielīdzināt fiziskās piespiešanas un kontroles metodes nefiziskās piespiešanas un kontroles metodēm".
Kulta vadības stils
Nereti atkārtota kritika kultiem ir par to, ka to vadības stils ir diktatorisks un ekspluatējošs. Viens no piemēriem ir šāds:
"Visu šo kultu ticība ir absolūtistiska un neiecietīga pret citām ticības sistēmām. To pārvaldības sistēmas ir totalitāras. Dalības prasība ir absolūta paklausība bez šaubīšanās. Viņu interese par indivīda attīstību kulta ietvaros ceļā uz kaut kādu apmierinošu individuālu pieaugušu personību, ņemot vērā viņu doktrīnas, ir ļoti zema vai tās vispār nepastāv. Skaidrs, ka gandrīz visas tās uzsver naudas pelnīšanu tādā vai citādā veidā, lai gan dažas, šķiet, ir ļoti iesaistītas pazemojošās vai sevi noniecinošās darbībās un rituālos. Lielākajai daļai no tām, ko esmu pētījis, pieder daudz īpašumu un naudas, kas ir atsevišķu vadītāju pārziņā pēc saviem ieskatiem".
Vardarbības izmantošana
Dažos sektoros ir notikusi ieroču un vardarbības izpausme. Deivida Koreša vadītie Deivida Deivida Deivida zari izmantoja vardarbību pret federālajām aģentūrām, un abām pusēm tas beidzās traģiski. Vēlākā FIB ziņojumā atklāts, cik lieli bija viņu ieroču krājumi. Tautas templī bija ar automātiem bruņoti apsargi. Šie apsargi nogalināja ASV kongresmeņa Raiena apmeklējumu un stāvēja ap ticīgajiem, kad viņi izdarīja pašnāvību. Mensonu ģimenes locekļi tika notiesāti par vairākām slepkavībām.
Saistītās lapas
- Sect
- Reliģija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kults?
A.: Kults ir cilvēku grupa, kurai ir reliģija vai ticība, kas nav vispārpieņemta. Tas var apzīmēt arī rituālu prakšu sistēmu, un sākotnēji tas nozīmēja cieņas izrādīšanu dievībai.
J: Ko nozīmē vārds "sekta"?
A: Vārds "kults" cēlies no senā latīņu valodas vārda cultus, kas nozīmē "pielūgsme".
J: Vai visi kulti ir mazi?
A: Ne vienmēr; daži kulti var būt lieli. Tomēr daudzas no jauna uzsāktas reliģiskās kustības parasti ir mazas.
J: Ar ko kults atšķiras no citām reliģijām?
A: Kultos bieži vien ir tādi uzskati vai prakse, ko daudzi cilvēki uzskata par dīvainiem vai ko lielākā daļa cilvēku pasaulē nepraktizē. Turklāt tos parasti vada kāds, kurš nav ievēlēts un vada grupu atbilstoši savām vēlmēm.
Vai visi kultu vadītāji ir bīstami noziedznieki vai ārprātīgie?
A: Nē; lai gan daži sektu vadītāji var būt bīstami noziedznieki vai ārprātīgie, tas tā nav vienmēr.
J: Vai ir bijušas slepkavības vai masveida pašnāvības, kas saistītas ar konkrētiem kultiem?
A: Jā; ir bijuši gadījumi, kad dažos sektu grupējumos, piemēram, Saules tempļa ordenī un Debesu vārtos, ir notikušas slepkavības un masu pašnāvības.
J: Vai var būt grūti noteikt, vai kaut kas ir uzskatāms par reliģiju vai kultu?
A: Jā; tas, ko vienā brīdī var uzskatīt par reliģiju, vēlāk var tikt klasificēts kā sekta un otrādi.
