Prāta kontrole
Prāta kontrole (saukta arī par smadzeņu skalošanu, piespiedu pārliecināšanu vai domu kontroli) ir teorija par to, kā daži cilvēki ir mēģinājuši kontrolēt citu cilvēku uzskatus un uzvedību.
Tas ir process, kurā grupa vai indivīds izmanto metodes, lai pārliecinātu citus mainīt savus pamatpārliecinājumus un vērtības. Grupa vai indivīds var izmantot neētiskas metodes, lai pārliecinātu citus ticēt un darīt to, ko manipulators(-i) vēlas. Tas bieži kaitē personai, ar kuru tiek manipulēts.
Šis termins tiek attiecināts uz jebkuru psiholoģisku vai citādu taktiku, kas grauj (bojā) indivīda kontroli pār savu domāšanu, uzvedību, emocijām vai lēmumu pieņemšanu.
Smadzeņu skalošanas un prāta kontroles teorijas sākotnēji tika izstrādātas, lai izskaidrotu, kā totalitārie režīmi, izmantojot propagandu un spīdzināšanas metodes, sistemātiski indoktrinēja karagūstekņus.
Satirisks smadzeņu skalošanas atainojums
Vēsture
Daži autori ir norādījuši, ka prāta kontroles idejas ir sastopamas visos cilvēces vēstures posmos. Tās būtībā ir reliģiskās atgriešanas un propagandas metožu ekstrēma izmantošana, kas ir plaši izplatītas cilvēces vēsturē.
Korejas karš
Oksfordas angļu valodas vārdnīcā pirmais zināmais "smadzeņu skalošanas" lietojums minēts rakstā, ko 1950. gada 7. oktobrī publicēja Edvards Hanters izdevumā Miami News. Korejas kara laikā Hanters, kurš tajā laikā strādāja gan par žurnālistu, gan pirms kļūšanas par ASV izlūkdienesta aģentu, uzrakstīja virkni grāmatu un rakstu par Ķīnas smadzeņu skalošanas tēmu.
Ķīniešu termins 洗腦 (xǐ năo, burtiski "izmazgāt smadzenes") sākotnēji tika lietots, lai aprakstītu piespiedu pārliecināšanas metodiku, ko izmantoja maoistu režīmā Ķīnā. Šo metožu mērķis bija mainīt cilvēku domāšanu, lai viņi kļūtu par "pareizi domājošiem" jaunās Ķīnas sociālās sistēmas locekļiem.
Hanters un tie, kas pārņēma ķīniešu terminu, to lietoja, lai izskaidrotu, kāpēc atšķirībā no iepriekšējiem kariem salīdzinoši liels procents amerikāņu karavīru pārgāja ienaidnieka pusē pēc tam, kad bija kļuvuši par karagūstekņiem. Arī britu radiooperators Roberts V. Fords (Robert W. Ford) un britu armijas pulkvedis Džeimss Kārns (James Carne) apgalvoja, ka ķīnieši viņu ieslodzījuma laikā kara laikā bija pakļāvuši smadzeņu skalošanas metodēm. Visnopietnākais gadījums ASV bija kara gūstekņa Frenka Švabla gadījums. Ieslodzījumā viņš atzinās, ka piedalījies bakteriālā karā.
Kulti un uzmanības maiņa
Pēc Korejas kara prāta kontroles teoriju uzmanības centrā no politikas kļuva reliģija. No 20. gadsimta 60. gadiem arvien vairāk jauniešu sāka kontaktēties ar jaunajām reliģiskajām kustībām (NRM). Daži no tiem, kuri pēkšņi pievērsās ticībai, pēkšņi pieņēma uzskatus un uzvedību, kas ievērojami atšķīrās no viņu ģimenes un draugu uzskatiem; dažos gadījumos viņi pameta vai pārtrauca kontaktus ar saviem tuviniekiem. Pret sektām noskaņotie skaidroja šīs pēkšņās un šķietami dramatiskās reliģiskās atgriešanās ar prāta kontroli. Plašsaziņas līdzekļi ātri sekoja viņu piemēram, un sociālie zinātnieki, kas simpatizēja kustībai pret kultiem un kas parasti bija psihologi, izstrādāja sarežģītākus smadzeņu skalošanas modeļus. Lai gan daži psihologi bija pretimnākoši šīm teorijām, sociologi lielākoties bija skeptiski noskaņoti pret to spēju izskaidrot pievēršanos NRM.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir prāta kontrole?
A: Prāta kontrole, saukta arī par smadzeņu skalošanu, piespiedu pārliecināšanu vai domu kontroli, ir process, kurā tiek kontrolēti citu cilvēku uzskati un uzvedība.
J: Kā cilvēki mēģina kontrolēt citu cilvēku uzskatus un uzvedību, izmantojot prāta kontroli?
A: Grupa vai indivīds izmanto metodes, lai pārliecinātu citus mainīt savus pamatpārliecinājumus un vērtības, bieži vien izmantojot neētiskas metodes, lai pārliecinātu citus ticēt un darīt to, ko manipulators(-i) vēlas.
J: Kādu kaitējumu manipulējamajai personai var nodarīt prāta kontrole?
A: Prāta kontrole bieži kaitē personai, ar kuru manipulē, jo tā mazina tās kontroli pār savu domāšanu, uzvedību, emocijām vai lēmumu pieņemšanu.
J: Kāpēc tika izstrādātas smadzeņu skalošanas un prāta kontroles teorijas?
A.: Smadzeņu skalošanas un prāta kontroles teorijas sākotnēji tika izstrādātas, lai izskaidrotu, kā totalitārie režīmi, izmantojot propagandu un spīdzināšanas metodes, sistemātiski indoktrinēja karagūstekņus.
J: Kāds ir prāta kontroles mērķis?
A: Prāta kontroles mērķis ir mainīt indivīda uzskatus un vērtības, pārliecinot viņu pieņemt manipulatora uzskatus un vērtības.
Vai visas prāta kontrolē izmantotās metodes ir ētiskas?
A.: Nē, ne visas prāta kontrolē izmantotās metodes ir ētiskas, jo tās var būt saistītas ar pārliecināšanu, izmantojot maldinošu vai manipulatīvu taktiku, kas kaitē personai, ar kuru manipulē.
J: Vai prāta kontroli var izmantot tikai grupas, vai arī to var izmantot arī indivīdi?
A: Gan grupas, gan indivīdi var izmantot prāta kontroli, lai pārliecinātu citus mainīt savus uzskatus un vērtības.
