Gebs — ēģiptiešu mitoloģijas zemes dievs un veģetācijas aizbildnis
Gebs — ēģiptiešu mitoloģijas zemes un veģetācijas dievs: Nut vīrs, Ozīrisa un Hora tēvs; simboli čūska un zoss, zemestrīces kā smiekli un senas mitoloģiskās saites.
Ēģiptiešu mitoloģijā Gebs bija zemes dievs. Gebs bija debesu dievietes Nut vīrs un brālis, kā arī Ozīrisa, Izīdas, Neftijas, Hora Vecākā un Seta tēvs. Kad Sets un Hors (Ozira dēls) cīnījās par Ēģiptes karaļa amatu, Gebs iecēla Horu par dzīvo valdnieku. Gebas vecāki ir Tefnuts un Šu.
Senie ēģiptieši uzskatīja, ka zemestrīces ir Gebas smiekli.
Gebas dzīvnieki ir čūska un zoss (dažkārt zoss tiek attēlota uz Gebas galvas). Gebs dažkārt tiek pielīdzināts grieķu titānam Kronam. Geb vārds nozīmē "vājš" vai "klibs". Gebs ir arī veģetācijas dievs, un viņa citi vārdi ir Sebs, Kebs, Kebs, Kebs un Sebs.
Mitoloģiskā loma un ģimenes saites
Gebs ir svarīga figūra senēģiptiešu kosmogonijā, sevišķi Heliopoles (Iunu) mītā par Enneādi. Viņu uzskata par Šu un Tefnut dēlu, bet viņa sieva un brāle ir Nut. Pēc mīta Šu pārtrauca Geba un Nut tuvināšanos, paceļot Nut un atdalot debesis no zemes — tā tika dota iespēja pasaulei pastāvēt kā atsevišķām sfērām.
Gebs tiek minēts kā Ozīrisa, Izīdas, Neftijas un Seta tēvs, bet viņu dažos tekstos saista arī ar Horu Vecāko. Gebs dažkārt darbojas kā autoritāte, kas piešķir vai apliecina karaļvalsts tiesības — tāpēc faraons tika uzskatīts par Geba "dēlu" vai pēcteču līnijas turpinājumu.
Ikonogrāfija un simbolika
Attēlojot Gebu, senajā ēģiptiešu mākslā viņš parādās gan kā cilvēka figūra, gan kā ģeogrāfiski saplacināts guļošs vīrietis, kas atrodas zem Nut — simbolizējot zemes atbalstu debess jumam. Krāsojumā viņam bieži piešķir zaļu vai brūnu nokrāsu, kas asociējas ar auglību un zemi. Viens no tipiskiem simboliem ir zoss (dažkārt par viņa hieroglifu tiek uzskatīta zoss), kā arī čūska kā zemes un virsuzraudzības simbols.
Senie ēģiptieši skaidroja dabas parādības ar mitoloģisku tēlu valodu — piemēram, zemestrīces tika dēvētas par Geba smiekliem, kas atspoguļo viņa saikni ar dzīvo un kustīgo zemi.
Kults, pielūgsme un svētvietas
Gebam bija nozīmīga loma tempļos un rituālos, īpaši Heliopolē, kur attīstījās Enneades mīti. Viņu pazina visā Augš- un Lejasēģiptē, un dažos reģionos viņam veltītie rituāli bija saistīti ar ražas, lauksaimniecības un zemes auglības nodrošināšanu. Faraona ideoloģijā Geba tēls pastiprināja saikni starp valsts vadītāju un pašu zemi — faraons kā zemes pārvaldnieks un tās auglības sargātājs.
Vārda izcelsme un interpretācijas
Vārda "Geb" (senēģipciešu: Gb) izcelsme nav pilnīgi skaidra. Tradicionāli viņu tulko kā "zemi" vai saista ar zosu hieroglifu, kas mitoloģiski un simboliski piesaista šo dievību. Dažās agrīnās tulkošanās vai populāros aprakstos ir parādījušās arī citādas interpretācijas, taču mūsdienu sinologijā un ēģiptoloģijā vispārpieņemts ir saistīt Gebu ar zemes, auglības un ražas jēdzieniem.
Nozīme mūsdienu uztverē
Gebs palicis kā viens no redzamākajiem senēģiptiešu dieviem — viņa tēls palīdz saprast, kā šī civilizācija konceptualizēja dabas spēkus, zemes auglību un karaļa dievišķo statusu. Mīti par Gebu ilustrē kosmiskas struktūras izpratni (debess un zemes atdalīšana), ģimenes hierarhiju dievišķajā pasaulē un savstarpējo saistību starp dieviem un cilvēku sabiedrību.
Piezīme par sākotnējo tekstu: sākotnējā rakstā saglabātas visu minēto terminu saistītās interneta saites; to saturs palīdz lasītājam iegūt papildu informāciju par atsevišķiem terminiem un personāžiem.
Geb (zeme), Nut (debesis) un Shu (dievs) (gaiss), Visuma dievi.
Ģimene
Gebs izperēja olu, kas kļuva par sauli. Gebs apprecējās ar Nut un viņam bija pieci bērni. Viņu vārdi bija Osiris, Isis, Neftide, Hors un Sets. Ozīris un Isisa apprecējās, un pēc tam apprecējās arī Sets un Nefta. Kādu nakti Sets izmērīja Ozīri, lai izveidotu viņam kapu. Viņi sarīkoja milzīgus svētkus, un bija daudz dāvanu. Pēdējā no tām bija maza kastīte. Vairāki ciema iedzīvotāji mēģināja ietilpt kastītē, bet tas neizdevās. Tad atnāca Ozīris, un tas lieliski iederējās! Bet tad Sets to ar Ozīriju iekšā aizvēra un pārlika virs tās izkausētu svinu, lai Ozīris nevarētu elpot. Kad Isisa to uzzināja, viņa bija ļoti skumja un raudāja. Viņa izmisīgi meklēja Ozira ķermeni. Beigu beigās Isisa atrada ķermeni un pienācīgi to apglabāja. Viņa paskatījās uz Ozīri un tad uzmanīgi aizvēra vāku. Sets, nobijies, ka Isisa varētu viņu atdzīvināt, meklēja apglabāto Ozira ķermeni. Kad Sets atrada kapu, viņš sagrieza viņu gabalos. Isis salika Ozīri kopā, lai viņš atkal izskatītos kā cilvēks. Tad Isisai piedzima pirmais bērns vārdā Hors. Kad Hors uzzināja, ka viņa tēvs ir miris, viņš mēģināja nogalināt Setu, un Sets mēģināja nogalināt Horusu. Beigu beigās Setam radās milzīga brūce, kas bija pilna ar asinīm. Kad tas notika, Gebs teica, ka Horus var ieņemt Ozira vietu.
Pielūgsme
Gebas templī priesteri viņu baroja katru dienu tāpat kā daudzus citus dievus. Kad tika pasniegtas dāvanas, cilvēki drīkstēja doties uz vārtiem vai priekšpagalmu. Priesteri vāca dāvanas, ko parastie ēģiptieši dāvināja dieviem. Priesteri lūdzās, lai godinātu Gebu par cilvēkiem, kas nāca uz templi. Templi veidoja lielas akmens kolonnas, kas balstīja lielu, lielu zāli. Bija arī ļoti lieli vārti, kas veda uz Lielo zāli. Telpas jeb kambari tika izgaismotas ar svecēm, un vīraki padarīja telpas smaržīgas un attīrīja templī esošo gaisu. Telpas pakāpeniski samazinājās, jo priesteri tajās iegāja, un radīja noslēpumainu sajūtu. Tad priesteri atrada kapelu svētnīcā, kurā atradās Naos (naos ir maza svētnīca), kurā atradās Gebas statuja.
Fiziskais izskats
Gebas simbols bija zoss, un viņa āda dažkārt bija zaļa, simbolizējot Nīlas upi, vai melna, simbolizējot bagātīgu augsni veģetācijai. Gebs tika attēlots kā vīrs ar ziemeļu kroni, bet citkārt viņš valkāja Ēģiptes dienvidu kroni. Dažkārt Gebam uz galvas bija arī balts kronis vai zoss, kas simbolizēja zemi. Kreisajā rokā Gebs turēja nūju, bet labajā rokā viņš parasti turēja ankhu, kas ir hieroglifs, kurš nozīmēja dzīvību. Gebs ne tikai nēsāja zosi uz galvas, bet dažkārt viņa galvu sedza arī zoss galva.
Nosaukumi
Gebs bija tik spēcīgs, ka, kad viņš smējās, izraisīja zemestrīces. Tāpēc viņš tika nosaukts par Lielo klabinātāju. Tāpat kā citi dievi, arī Gebs bija ļoti spēcīgs un varēja dzīvot ilgi. Lai parādītu viņa spējas radīt dzīvību no zemes, Gebs dažkārt tiek zīmēts ar ziediem, kas izaug no viņa elkoņa. Viņam bija vairāki vārdi: Geb, Gebb, Seb, Sebb, Keb un Kebb. Gebs bija arī grieķu dievs vārdā Kronoss. Lai gan viņš nebija tik slavens kā viņa meitas un brāļi, viņam tomēr bija svarīgs darbs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Gebs ēģiptiešu mitoloģijā?
A: Gebs ēģiptiešu mitoloģijā ir zemes dievs.
J: Ar ko Gebs ir precējies un kas ir viņa bērni?
A: Gebs ir precējies ar debesu dievieti Nut un ir tās brālis, kā arī Ozīrisa, Izīdas, Neftias, Horusa Vecākā un Seta tēvs.
J: Ko Gebs darīja, kad Sets un Hors cīnījās par Ēģiptes karaļa titulu?
A: Kad Sets un Hors cīnījās par Ēģiptes karaļa amatu, Gebs padarīja Horusu par dzīvo valdnieku.
J: Kas ir Gebas vecāki?
A: Gebas vecāki ir Tefnuts un Šu.
J: Ko saskaņā ar seno ēģiptiešu ticējumiem veidoja Gebs un Nuts kopā?
A: Gebs un Nuts kopā veidoja pastāvīgu robežu starp pirmatnējiem ūdeņiem un jaunizveidoto pasauli.
J: Kāda nozīme Gebas mitoloģijā ir zemestrīcēm?
A: Senie ēģiptieši uzskatīja, ka zemestrīces ir Gebas smiekli.
J: Kādi dzīvnieki ir saistīti ar Gebu, un kāda ir viņa cita joma?
A: Ar Gebu, kas ir arī veģetācijas dievs, ir saistīta čūska un zosis (dažkārt attēlota uz viņa galvas).
Meklēt