Hayk (armēņu: Հայկ, pazīstams arī kā Haik) ir armēņu leģendā un tautas dibinātājs. Viņa stāsts galvenokārt sastopams 5. gadsimta vēsturnieka Mozus Khorenatsi grāmatā "Armēnijas vēsture". Hayks armēņu tradīcijā tiek attēlots kā spēcīgs loka lietotājs un brīvības cīnītājs, kura vārds ir kļuvis par pamatu gan tautas nosaukumam, gan vairākām vietvārdu formām reģionā.

Leģenda un ciltskoks

Saskaņā ar Mozu Khorenati Hayks ir Torgoma (Togarmaha) dēls, Gomēra dēls, Jāfeta dēls. Haiks tiek dēvēts arī par Haikazūni dinastijas dibinātāju. Saskaņā ar vēsturnieka Juanshera teikto, Haiks "bija septiņu brāļu princis un kalpoja milzim Nimrodam (Nebrovtam), kurš pirmais valdīja pār visu pasauli kā karalis". Šis ciltskoks saista Hayku ar Bībeles pēctečiem — tas rāda, kā armēņu hronisti mēģinājuši nostiprināt tautas izcelsmi seno tuvu austrumu pārliecību un raksturojumu ietvaros.

Hayk ir arī Oriona zvaigznāja nosaukums armēņu Bībelē (Ījaba 38:31). Šī kosmoloģiskā saikne atspoguļo leģendas izplatību un simboliku — Hayks ne vien cīnījies uz zemes, bet arī viņa tēls ir ieguvis vietu debesu stāstos un zvaigžņu nosaukumos.

Mozus Khorenatsi versija par konfliktu ar Bēlu

Pēc Mozus Khorenatsi vārdiem, pēc tam, kad Torgoma dēls Hajks, dzīvojot Babilonijā, nolēma nepiekļauties augstprātīgajam valdniekam, kurš sevi pasludināja par pasaules karali, Hajks kopā ar savu ģimeni un vēl 300 cilvēkiem pārceļas uz Ararata zemi un nodibina ciematu ar nosaukumu Hajkašens. Pa ceļam viņš atstāj vienu apgabalu savam mazdēlam Kadmam.

Bels (ko Mozus identificē ar Nimrodu) sūta vienu no saviem dēliem, lai pieprasītu Haiku atgriešanos Babilonijā, taču Haiks atsakās. Kadms brīdina Haiku, ka Bels tuvojas ar lielu karaspēku. Hajks pie Vanas ezera krasta savāc savus cilvēkus un paziņo, ka viņiem jāizvēlas starp uzvaru un brīvību vai pakļaušanos un verdzību. Viņš atrod Bēla armiju kalnā pie Dastakerta; kaujā Hajks, pēc Mozus versijas, nogalina Belu ar vienu precīzu bultiņu, un pretinieka karaspēks tiek izkliedēts un sakauts, nodrošinot Hayka pārākumu reģionā.

Vieta, laiks un nosaukumu izcelsme

Saskaņā ar citu autoru versiju šī kauja notika Djutsaznamartā pie Julamerkas, uz dienvidaustrumiem no Vana ezera, ap 2501. gadu p.m.ē. Pēc uzvaras Haiks uzceļ pili Haykaberd un ciematu Haykashen. Valsti, kurā notika kauja, viņš nosauc par savu vārdu "Hayk"; mūsdienu valsts nosaukums Hayastan un tautas pašnosaukums Hay tiek saistīti ar šo leģendāro personu. Arī senajos hetītu rakstos tiek minēts, ka šajā apvidū atradās valsts ar nosaukumu Hajasa, kas varētu atspoguļot reģiona politisko un etnisko mozaīku agrīnajos desmitgadēs.

Vēsturiskā interpretācija un mantojums

Uzņēmumi interpretēt Hayka stāstu svārstās no burtiskas hronikas līdz mītiskam nacionālās identitātes pamatelementam. Vēsturnieki uzsver, ka Mozus Khorenatsi un citi hronisti bieži sajauca mitoloģiju, bibliskās tradīcijas un reālas atmiņas par senām tautām. Tieša arheoloģiska pierādījuma par vienu konkrētu vēsturisku personu Hayku nav, tomēr stāsts sniedz vērtīgu ieskatu armēņu pašapziņā, vietvārdu rašanās skaidrojumā un kultūras simbolikā.

  • Galvenie avoti: Mozus Khorenatsi un vēlākas hronikas (piem., Juansher) — tie sniedz plašāko leģendas versiju.
  • Simbolika: Hayks kā brīvības cīnītājs un loka meistars; tēls izmantots tautas mītiem un literatūrā.
  • Toponīmija: Haykaberd, Haykashen, Hayastan un saistītie nosaukumi — leģendas ietekme uz reģiona nosaukumiem.
  • Akadēmiskā pieeja: daļēji mītoloģiska izcelsme, daļēji iespējama refleksija par reālām seno laiku kopienām (piem., Hajasa).

Hayka leģenda saglabājusies gan mutvārdu, gan rakstiskajos avotos, un tā joprojām ir svarīgs elements armēņu kultūras atmiņā, literatūrā un nacionālajā simbolikā.