Orions (zvaigznājs)
Orions ir viens no lielākajiem zvaigznājiem debesīs. Tas izskatās pēc grieķu mitoloģijas karavīra Oriona tēla. Dažādās kultūrās zvaigznājam ir arī citi nosaukumi: Ījaba grāmatā tas minēts ar ebreju vārdu.
Šim zvaigznājam ir skaidra stundas stikla forma ar "Oriona jostu" centrā. Šo daļu veido trīs spilgtas zvaigznes (Alnitaks, Alnilams, Mintaka), kas sakārtotas vienā līnijā. Oriona zvaigznājā ir 81 redzama zvaigzne, tostarp dažas no spilgtākajām un nozīmīgākajām zvaigznēm nakts debesīs. Rigels ir tā spožākā zvaigzne, bet Betelgeize ir milzīga, diezgan nestabila sarkanā milze.
Šajā zvaigznājā ir virkne zvaigžņveida miglāju, kurās veidojas jaunas zvaigznes. Visa miglāju grupa ir pazīstama kā Oriona komplekss. Komplekss atrodas 1500 līdz 1600 gaismas gadu attālumā un simtiem gaismas gadu diametrā. Tajā ietilpst
Oriona zvaigznāju karte
Zobenu veido Oriona miglājs (M42), kura centrā atrodas Trapeces zvaigžņu kopa.
Mitoloģiskā leģenda
Grieķu mitoloģijā Orions bija liels mednieks, kurš pievienojās Artemīdas medībām. Viņš bija pirmais vīrietis, kas jebkad piedalījās medībās. Neizbēgami viņš pamazām sāka tuvoties Artemīdai un galu galā iemīlējās viņā, lai gan zināja, ka viņa bija devusi jaunavas zvērestu. Artemīda to tobrīd nejuta, tāpēc ļāva viņam palikt Medībās. Problēma bija tā, ka Orions bija pārāk labs mednieks un pārspēja savu galvu. Viņš nogalināja pārāk daudz dzīvnieku, kas bija pretrunā ar Mednieku dabu, kura nekaitēja dabai, ja tā neradīja draudus. Zemes gars Gaija to sajuta un aizsūtīja milzu skorpionu, lai nogalinātu Orionu un sodītu viņu par grēkiem pret dabu. Artemīda sēroja par viņa nāvi un pati izveidoja viņam veltītu zvaigznāju - Oriona jostu.
Senie ēģiptieši šo zvaigznāju pielīdzināja Ozīrim, pēcnāves dzīves dievam. Senās Ēģiptes "pirmais laiks", "kad Ozīris staigāja pa Zemi", dažu marginālo arheologu uzskatīts par aptuveni 10 500 gadu pirms mūsu ēras; pateicoties dinastiju sākuma astronomu zināmajai precesijai, ap to laiku pavasara ekvinokcijā zvaigznājs bija redzams "staigājošs" uz horizonta tieši pirms rītausmas.
| · v · t · e 88 mūsdienu zvaigznāji |
|
| · v · t · e Konstelācijas vēsture | ||||
| ||||
| ||||
|
Atrašanās vieta
Orionu var izmantot, lai atrastu zvaigznājus Dvīņi, Auriga un Lielais kanizāns. Atrodiet jostu, un jūs atradīsiet Dvīņubrālīti uz ziemeļaustrumiem, Auriga uz ziemeļiem un Ganis minor uz dienvidrietumiem. Oriona josta ir trīs zvaigžņu asterisms, kas atrodas taisnā līnijā. To var atrast, atrodot ļoti spožu sarkanu zvaigzni (Betelgeize).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Oriona zvaigznājs?
A: Oriona zvaigznājs ir viens no lielākajiem zvaigznājiem debesīs, un tiek uzskatīts, ka tas izskatās pēc grieķu mitoloģijas karavīra. Tajā ir 81 redzama zvaigzne, tostarp dažas no spožākajām un nozīmīgākajām zvaigznēm nakts debesīs.
J: Kādas ir dažas no zvaigznājā esošajām zvaigznāja zvaigznēm?
A: Dažas no Oriona zvaigznāja zvaigznāja zvaigznājā esošajām zvaigznēm ir Alnitaks, Alnilams, Mintaka, Rigels (spožākā zvaigzne) un Betelgeize (milzīgs sarkanais superģigants).
J: Vai tam ir vēl kādi citi nosaukumi?
A: Jā, tā ir minēta ar ebreju vārdu Ījaba grāmatā.
J: No kā sastāv Oriona josta?
A: Oriona jostu veido trīs spilgtas zvaigznes (Alnitaks, Alnilam, Mintaka), kas veido līniju pāri tās centram.
J: Ko sauc par Oriona kompleksu?
A: Oriona komplekss apzīmē zvaigznāja zvaigznāja zvaigžņkopas, kurās veidojas jaunas zvaigznes.
J: Cik tālu no Zemes tas atrodas?
A: Visa miglāju grupa, kas veido tā saukto Oriona kompleksu, atrodas 1500 līdz 1600 gaismas gadu attālumā no Zemes.
