Betelgeize — Oriona sarkanā superzvaigzne: izmēri, spožums, liktenis

Betelgeize (no arābu valodas:إبط الجوزاء Ibṭ al-Jauzā', kas nozīmē "Oriona padusē") ir liela sarkana superzvaigzne Oriona zvaigznājā. Tā parasti ir devītā spožākā zvaigzne nakts debesīs un otrā spožākā zvaigzne Orionā.

Betelgeize ir pusapaļa mainīgā zvaigzne, kuras redzamā spožuma lielums svārstās no 0,2 līdz 1,2. Tas ir visplašākais diapazons no visām pirmā magnitūda zvaigznēm.

Tā ir arī viena no lielākajām un spožākajām novērojamajām zvaigznēm. Tās rādiuss ir no 950 līdz 1000 reižu lielāks nekā Saulei. Tas nozīmē, ka tās diametrs ir no 1,322 līdz 1,392 miljardiem kilometru. Betelgeize bija pirmā zvaigzne bez Saules, kuras lielums bija zināms. Zvaigznes attālums no Zemes ir aptuveni 640 gaismas gadu. Tās vidējā absolūtā zvaigznīte ir aptuveni -6,02.

Betelgeize ir vecāka par 10 miljoniem gadu. Tā strauji attīstās lielās masas dēļ. Tā pārvietojas starpzvaigžņu vidē ar ātrumu 30 km/s, radot vairāk nekā 4 gaismas gadus platu triecienvilni.

Betelgeize tagad ir vēlākā zvaigžņu evolūcijas posmā. Tā strauji izies cauri savam dzīves ciklam, pirms eksplodēs kā II tipa supernova tuvāko miljonu gadu laikā.

2013. gada janvārī Hēršela kosmosa observatorijas veiktais novērojums parādīja, ka zvaigznes vēji ietriecas pret apkārtējo starpzvaigžņu vidi. Betelgeize ir viena no sarkanajām superzvaigznēm, kam ir priekšgala trieciens: citas ir Mu Cephei un IRC-10414. Betelgeize redzama Oriona zvaigznāja augšējā kreisajā pusē.

Papildinformācija un nozīmīgākie fakti

Spektroskopiskais tips un masa. Betelgeize ir sarkanais supergigants, parasti klasificēta kā spektra tips M (apmēram M1–M2 Ia–ab). Tā sākotnējā masa tiek lēsta aptuveni 10–20 reizes lielāka par Saules masu; precīza vērtība atkarīga no modeļiem un attāluma novērtējuma.

Spožums un radiācija. Betelgeize izstaro desmitiem tūkstošus reižu vairāk gaismas nekā Saule — novērtējumi par spožumu parasti svārstās un ir atkarīgi no pieņemtā attāluma un izlīdzināšanas, bet zvaigzne ir viena no visgaišākajām zvaigznēm mūsu lokālajā apkārtnē.

Starpzvaigžņu ietekme un triecienvilnis. Zvaigznes spēcīgie vēji veido apkārtējo gāzu apvalku un iespaido starpzvaigžņu vidi — tas izpaužas kā loksveida triecienvilnis (bow shock). Precīzie izmēri un forma ir atkarīgi no attāluma, zvaigznes vēja stipruma un apkārtējās vides blīvuma, tādēļ to apraksti mēdz atšķirties.

Mainīgums un "Lielais aptumsums" (2019). Betelgeize regulāri maina spožumu, un 2019. gada decembrī zvaigzne piedzīvoja negaidīti lielu aptumšanos, kas piesaistīja plašu interešu uzmanību. Novērojumi liecināja, ka aptumšanos izraisīja kombinācija no zvaigznes pulsu (virsmas pārvietojumu) un īslaicīgas putekļu mākoņa izdalīšanās, kas daļēji nosedza redzamo starojumu. Pēc tam spožums atkal atjaunojās.

Virspuse un interferometrija. Pateicoties interferometrijas un augstas izšķirtspējas novērojumiem (piem., ar ALMA, VLT un citiem instrumentiem), Betelgeizes disks ir tieši attēlots, atklājot lielas konvektīvās struktūras, "karstuma vietas" un pakāpeniskas formas izmaiņas. Tas palīdz labāk izprast sarkano superzvaigžņu noslēpumus un masu zuduma procesus.

Pirmā izmēra noteikšana. Vēsturiski Betelgeize bija pirmā zvaigzne ārpus Saules, kurai tika tieši izmērīts leņķiskais diametrs (to izdarīja Albert A. Michelson agrīnajos interferometrijas mēģinājumos), kas deva iespēju aprēķināt tās reālo izmēru, ja zināms attālums.

Nākotne — supernova. Kā liela masas zvaigzne Betelgeize beigs savu dzīvi atomšķīdināšanas sprādzienā — II tipa supernovā. Kad tas notiks, tuvāko desmit ļešu laikā zvaigzne kļūs ļoti spoža un viegli pamanāma pat dienā. Tomēr, kad tieši tas notiks, nav zināms — tas var notikt tuvākajos simtos tūkstošos gadu vai vēlāk; zinātnieki runā par iespēju, ka tas var notikt miljonu gadu ietvarā.

Novērošana no Zemes. Betelgeize ir viegli atpazīstama Oriona konstelācijā kā sarkana plecs vai paduse. Tā kalpo par svarīgu objektu gan profesionālai, gan amatieru astronomijai — tās spožuma svārstības, spektrālās īpašības un masa padara to par 'laboratoriju' zvaigžņu evolucionāriem modeļiem.

Betelgeize turpina būt viens no vispievilcīgākajiem un intensīvāk pētītajiem objektiem debesu pētniecībā — gan tāpēc, ka tā ir tuva un viegli novērojama, gan tāpēc, ka saprotot šo sarkano superzvaigzni, varam labāk izprast lielo masu zvaigžņu dzīves gaitu un to galīgo likteni.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir tekstā aplūkotās zvaigznes vārds?

J: Ko Betelgeize nozīmē arābu valodā?

J: Cik plaša ir Betelgeize salīdzinājumā ar Sauli?

J: Cik tālu no Zemes atrodas Betelgeize?

J: Kāda tipa zvaigzne ir Betelgeize?

J: Cik veca ir Betelgeize?

J: Ko 2013. gadā novēroja Hēršela kosmosa observatorija saistībā ar šīs zvaigznes vējiem?

Meklēt pēc burta