50 spožākās zvaigznes nakts debesīs — šķietamā spožuma saraksts
Zemāk uzskaitītas 50 spilgtākās atsevišķās zvaigznes, sakārtojot tās pēc vidējās šķietamās lieluma vērtības redzamajā spektrā, kā tās redzamas no Zemes.
Pliko aci pārredzamā, tumšā naktī, tālu no pilsētām un gaismām, kopējais redzamo zvaigžņu skaits ir aptuveni 9000. Tas nav tas pats, kas ar neapbruņotu aci redzamo spožāko zvaigžņu saraksts, jo tuvas divzvaigžņu vai vairāku zvaigžņu sistēmas parādīsies kā viena zvaigzne, kas ir spožāka par to atsevišķajām sastāvdaļām. Divzvaigžņu sistēmas Alpha Centauri šķietamā spožuma lielums ir -0,27, bet spožākā atsevišķā zvaigzne ir Alpha Centauri A ar šeit norādīto šķietamo spožumu -0,01. Tādējādi Alfa Centauri ir trešā spožākā zvaigzne nakts debesīs, bet tās spožākā sastāvdaļa Alfa Centauri A ir ceturtā spožākā atsevišķā zvaigzne.
Kā tika noteikts saraksts — metodoloģija
Saraksts balstīts uz vidējo šķietamo lielumu V (redzamais spektros) — tas nozīmē, ka, ja zvaigzne ir mainīga, tiek ņemta vērā tās vidējā spožuma vērtība ilgāka laika periodā, lai izvairītos no īslaicīgiem maksimumiem vai minimumiem. Mērījumi balstās uz moderniem zvaigžņu katalogiem (piem., Hipparcos, Tycho, citi fotometriskie datu avoti) un, kur nepieciešams, uz literatūras vērtībām, kas koriģētas uz V joslu (apmēram 550 nm).
Ko nozīmē šķietamais lielums
Šķietamais lielums ir skaitlis, kas apzīmē, cik spoža zvaigzne izskatās no Zemes. Jo mazāks (vai negatīvāks) skaitlis, jo spožāka zvaigzne; piemēram, Sirius ir apmēram −1,46, kas to padara par spožāko nakts debesu zvaigzni. Vērts atcerēties, ka šķietamais lielums neatspoguļo zvaigznes īsto (boisko) spožumu — to ietekmē gan zvaigznes attālums, gan interstellārā absorbācija.
Kādus faktorus ņem vērā, saliekot sarakstu?
- Vizualā josla (V): saraksts izmanto redzamā spektra (V) filtrā mērītas vērtības, jo tā vislabāk atbilst cilvēka acs jutībai tumsā.
- Daudzkomponentu sistēmas: ja sistēmas komponentes ir pietiekami tuvas, lai plikā acī izskatītos kā viena zvaigzne, katalogā tās var būt atsevišķas vai kopā — šajā sarakstā tiek norādītas atsevišķas zvaigžņu sastāvdaļas, kad tie tiek atšķirti kā individuālas zvaigznes.
- Mainīgums: mainīgām zvaigznēm tiek izmantotas vidējās vai raksturīgās vērtības; ja mainīgums ir liels (piem., Betelgeuse), tas tiek apzīmēts un sarakstā jāpieiet piesardzīgi.
- Atmosfēras un interstellārā ietekme: spožumu ietekmē Zemes atmosfēra (pārvietojums, reģistrēšanas apstākļi) un starpplanētu putekļi, kas var izslēgt daļu gaismas (absorbcija/izkliedēšana).
- Fotometrijas standarti: dažādi datu avoti var lietot atšķirīgas nulejas vai korekcijas; galīgās vērtības šeit ir saskaņotas ar fotometrisko V sistēmu, cik vien tas iespējams.
Kāpēc dažas zvaigznes, kas ir ļoti spožas pēc īstās spožuma, nav saraksta augšgalā?
Zvaigznes, kuras ir ārkārtīgi lielas un spožas pašu sevi (liels bolometriskais luminositātes), var šķist salīdzinoši vājākas, ja tās atrodas ļoti tālu vai ja starp tām un Zemi atrodas daudz putekļu un gāzu, kas absorbe gaismu. Tāpēc redzamais spožums ir kombinācija no īpašā spožuma (intrinsic luminosity) un attāluma (un absorbējošiem faktoriem).
Biežāk minēti piemēri
Dažas no labi zināmajām, ļoti spožajām zvaigznēm, kas parasti parādās šāda veida sarakstu augšgalā, ir: Sirius, Canopus, Alpha Centauri (kā kopums), Arcturus, Vega, Capella, Rigel, Procyon, Achernar un Betelgeuse. Dažas no tām (piem., Betelgeuse) ir mainīgas un to spožums var krietni svārstīties.
Kā skatīt un salīdzināt šīs zvaigznes praksē
- Labākās novērošanas vietas — tumšas vietas, tālu no pilsētas apgaismojuma.
- Izmantojiet zvaigžņu kartes vai planetārija lietotnes, lai atrastu zvaigznes un pārliecinātos, vai konkrētā zvaigzne nav daļa no bināra vai vairāku zvaigžņu sistēmas.
- Ja interesē precīzākas fotometriskās vērtības, skatiet astronomiskos katalogus (Hipparcos, SIMBAD u. c.), kuros norādītas V joslas vērtības un to kļūdas.
Šis ievads sniedz kontekstu tam, kā interpretēt 50 spožāko atsevišķo zvaigžņu sarakstu. Pašs saraksts (ar precīzām V joslas vidējām magnitūdēm un komentāriem par binārām vai mainīgām zvaigznēm) jāskata kā fotometriski standartizēts un pievienots datu avotu atsaucēm, lai lietotājs varētu pārbaudīt konkrētās vērtības un to izmaiņas laikā.
Jautājumi un atbildes
J: Ko mums rāda zemāk redzamais saraksts?
A: Zemāk redzamajā sarakstā ir norādītas 50 spožākās atsevišķās zvaigznes to vidējo šķietamo lielumu secībā redzamajā spektrā, kā tās redzamas no Zemes.
J: Cik zvaigžņu ir redzamas ar neapbruņotu aci skaidrā tumšā naktī?
A: Skaidrā, tumšā naktī, tālu no pilsētām un gaismām, ar neapbruņotu aci ir redzamas aptuveni 9000 zvaigžņu.
J: Vai zemāk redzamais saraksts ir tas pats, kas ar neapbruņotu aci redzamo spožāko zvaigžņu saraksts?
A: Nē, zemāk redzamais saraksts nav tas pats, kas ar neapbruņotu aci redzamo spožāko zvaigžņu saraksts, jo tuvas divzvaigžņu vai vairāku zvaigžņu sistēmas izskatās kā viena zvaigzne, kas ir spožāka par atsevišķām sastāvdaļām.
J: Kāda ir Alfa Centaura redzamā lieluma zvaigzne?
A: Alfa Centaura divkāršo zvaigžņu sistēmas šķietamā spožuma lielums ir -0,27.
J: Kāda ir spožākā atsevišķā zvaigzne Alfa Centauri?
A: Spilgtākā atsevišķā zvaigzne Alfa Centauri ir Alfa Centauri A, kuras šķietamā spožuma lielums ir -0,01.
J: Kāda ir Alfa Centauri vieta starp spožākajām zvaigznēm nakts debesīs?
A: Alfa Centauri ir trešā spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Vai Alfa Centauri A ir spožākā atsevišķā zvaigzne nakts debesīs?
A: Nē, Alfa Centauri A ir ceturtā spožākā zvaigzne nakts debesīs.
