Melnās acs galaktika (jeb Miega skaistules galaktika; Messier 64, M64 jeb NGC 4826) tika atklāta 1779. gadā. Tā ir samērā tuva galaktika, tikai nedaudz vairāk par 24 miljoniem gaismas gadu attālumā.

Tās spožā kodola priekšā ir iespaidīga tumša absorbējošu putekļu josla. Tāpēc to dēvē par "melno aci" vai "ļauno aci". M64 ir labi pazīstama astronomiem amatieriem, jo to var redzēt ar maziem teleskopiem. Tā ir spirālveida galaktika Coma Berenices zvaigznājā.

Galvenās īpašības

Putekļu josla un tumšā "acs" izskats. Raksturīgais tumšais joslas veidojums ap kodolu ir putekļu un gāzu koncentrācija, kas daļēji aizsedz spožo centru un rada "melnās acs" vizuālo efektu. Šī iezīme ir redzama jau ar nelielu teleskopu un skaidrā naktī arī ar binokli kā tumšāku zonu pie galaktikas centra.

Kontrāgrādējoša gāze. M64 ir īpaša ar to, ka iekšējā daļa (zvaigznes un daļa gāzes) griežas vienā virzienā, bet ārējā gāze — pretējā. Šis fenomenas parasti skaidro ar to, ka galaktika agrāk ir apvienojusies vai pievienojusi mazāku gāziju bagātu pavadoni. Šādas "pretēji griezošās" gāzes zonas mijiedarbība bieži izraisa sadursmes un jaunu zvaigžņu rašanos pie robežreģioniem.

Jaunu zvaigžņu veidošanās un daudzveidīgs starojums. M64 ir aktīvas zvaigžņu veidošanās reģioni ārpus centra, it īpaši tur, kur pretēji griezošās gāzes mijiedarbojas. Galaktiku pētījuši optiskie, radio un infrasarkanā starojuma teleskopi, kas sniedz informāciju par putekļiem, molekulāro gāzi un zvaigžņu dzimšanas aktivitāti.

Tehniskie parametri (aptuveni)

  • Aptuvenais attālums: nedaudz vairāk par 24 miljoniem gaismas gadu (attiecīgi dažādos avotos var minēt arī nedaudz mazākas vērtības — attāluma novērtējumi mēdz atšķirties).
  • Redzamā spožuma (V) magnitūda: apmēram 8–8.5 (viegls mērķis amatieru teleskopiem).
  • Leņķa izmērs: aptuveni 10' × 5' (minimālais novērošanas laukums, atkarībā no redzes apstākļiem un aprīkojuma).
  • Fiziska izmēra kārtas noteikums: dažu desmitu tūkstošu gaismas gadu diametrs (atkarīgs no pieņemtā attāluma).

Novērošanas padomi

M64 ir labs objekts pavasarī, kad Coma Berenices zvaigznājs atrodas augstu virs horizonta Ziemeļu puslodē. Lai redzētu putekļu joslu, vajadzīgs skaidrs, tumšs debess un vismaz neliels teleskops; zemāks palielinājums palīdz iegūt pilnīgu galaktikas attēlu, bet vidējs palielinājums — labāk redzēt detaļas ap centru. Fotogrāfijā ar ilgāku ekspozīciju putekļu struktūras un kontrāgrādējošās gāzes pazīmes kļūst ievērojami skaidrākas.

Kas izraisīja īpašības?

Vispārpieņemtais skaidrojums par kontrāgrādējošo gāzi un izteikto putekļu joslu ir datļains sadursmes vai apvienošanās process ar mazāku, gāzēm bagātu galaktikas pavadoni pirms vairākiem simtiem miljoniem līdz miljardu gadu. Šāds notikums var radīt gan pretēji griezošas gāzes plūsmas, gan pastiprinātu zvaigžņu veidošanos robežzonās.

Melnās acs galaktika paliek populārs novērojumu un pētījumu mērķis gan amatieriem, gan profesionāliem astronomiem, jo tās vizuāli iespaidīgā putekļu josla un dinamiskā iekšējā struktūra sniedz daudz informācijas par galaktiku evolūcijas procesiem.