Fluorescence
Fluorescence ir gaisma, ko izdala noteiktas vielas, kad tās absorbē gaismu vai citu elektromagnētisko starojumu. Vispirms viela absorbē enerģiju, pēc tam tā izstaro gaismu. Kad gaismas avots tiek noņemts, fluorescence pārtrauc. Tas ir luminiscences veids.
Vairumā gadījumu izstarotajai gaismai ir garāks viļņa garums un mazāka enerģija nekā absorbētajai gaismai.
Viens no pārsteidzošākajiem fluorescences veidiem ir tad, kad viela absorbē ultravioleto gaismu, ko cilvēka acs nevar saskatīt, bet izstaro redzamu gaismu.
Fluorescenci izmanto daudzās jomās, piemēram, mineraloģijā, gemoloģijā, ķīmiskajos sensoros (fluorescences spektroskopijā), krāsvielās, bioloģiskajos detektoros un fluorescences gaismās.
Fluorescence dzīvības zinātnēs ir veids, kā izsekot bioloģiskām molekulām. Proteīnam vai citam komponentam var būt pievienota fluorescējoša krāsviela, kas ļauj zinātniekam ar mikroskopu vizuāli atrast konkrēto proteīnu.
Endotēlija šūnas mikroskopā ar trim atsevišķiem kanāliem, kas iezīmē specifiskus šūnu komponentus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir fluorescence?
A: Fluorescence ir gaisma, ko izdala noteiktas vielas, kad tās absorbē gaismu vai citu elektromagnētisko starojumu.
J: Kas notiek, kad viela fluorescē?
A: Kad viela fluorescē, tā vispirms absorbē enerģiju un tad izstaro gaismu.
Vai fluorescence turpinās arī pēc gaismas avota noņemšanas?
A: Nē, fluorescence pārtrauc, kad gaismas avots ir noņemts.
J: Vai fluorescence ir luminiscences veids?
A: Jā, fluorescence ir luminiscences veids.
J: Kāds ir fluorescences laikā izdalītās gaismas viļņa garums un enerģija salīdzinājumā ar absorbēto gaismu?
A: Vairumā gadījumu fluorescences laikā izdalītās gaismas viļņa garums un enerģija ir garāka un mazāka nekā absorbētās gaismas enerģija.
J: Kāds ir pārsteidzošas fluorescences piemērs?
A: Viens no pārsteidzošiem fluorescences veidiem ir tad, ja viela absorbē ultravioleto gaismu, ko cilvēka acs nevar saskatīt, bet izstaro redzamu gaismu.
J: Kurās jomās izmanto fluorescenci?
A: Fluorescenci izmanto daudzās jomās, piemēram, mineraloģijā, gemoloģijā, ķīmiskajos sensoros (fluorescences spektroskopijā), krāsvielās, bioloģiskajos detektoros un fluorescences gaismās.
