Iliāda — Homēra eposs par Trojas karu un Ahila dusmām
Iliāda — Homēra episkā poēma par Trojas karu un Ahila dusmām: mītiska stāstu bagātība, varoņi, traģēdija un antīkās grieķu kultūras stūrakmens.
Iliāda ir viens no senākajiem un ietekmīgākajiem saglabātajiem eposs piemēriem grieķu literatūrā. Tāradītās leģendas un notikumi nāk no mutvārdu tradīcijas un pirmoreiz tika fiksēti rakstiski ap 8. gadsimtu pirms mūsu ēras. Poēma ir episka, ļoti gara darba forma, kas sastāv no 24 grieķu nodaļām, kasheksametrā. Tajā saplūst agrīnie grieķu mīti un leģendas, kuri, iespējams, aizsākās ar pilsētas iebrukumiem bronzas laikmeta periodā, tostarp ar bronzas laikmeta uzbrukumiem Trojas apgabalam. Par Iliādas autoru tautā tiek minēts Homērs, bet mūsdienu pētnieki joprojām diskutē, vai dzejolis ir viena, vairākas vai kopienas radīts darbs — par šo jautājumu lasiet pie zinātnieki.
Sižets īsumā
Galvenie notikumi norisinās Trojas kara laikā, aptuveni 12. gadsimtā p.m.ē. Poēmas centrā ir konflikti starp karotāja Ahila un ķēniņa Agamemnona. Sižets aptver tikai dažas nedēļas kara pēdējā posmā, bet caur tiem atklājas vesels grieķu varoņu un dievu pasaules tīkls.
Sākotnējā strīdā Agamemnons atņem Ahilam prieku — vai, precīzāk, kara atlīdzību (stāstījumā pazīstama kā Brīzeida) — un tas aizvaino Ahilu, kurš atsakās piedalīties kaujās. Savukārt šī atteikšanās noved pie lieliem zaudējumiem grieķu pusē. Kad Ahila draugs Patroklēls tiek nogalināts, Ahils atgriežas kaujā, meklē atriebību un izraisa virknē traģisku notikumu, kas beidzas ar dusmām līdz Hektora nāvei. Poēmā seko Hektora skumjā bēru epizode, kurā Trojas karalis Prijs ar aizkustinošu uzrunu lūdz atdot viņam dēla ķermeni.
Svarīgi ir saprast, ka pati Iliāda neaptver Trojas krišanu — šis notikums pieder pie vēlām leģendām un citiem eposiem — tomēr Iliādā ir daudz atsauču uz kaujas gaitu un personāžiem, kuru likteņi turpinās arī ārpus šī darba rāmjiem.
Temati un motīvi
Iliādā dominē vairāki galvenie motīvi: kara šausmas, varoņa slava (kleos), goda un dusmu apspēle, liktenis un dievu iejaukšanās cilvēku lietās. Homēra valoda un stāstījuma tehnika izmanto atkārtojumus, epitetus un formulas, kas nāk no mutvārdu tradīcijas, ļaujot stāstījumiem tikt atcerētiem un vieglāk nodotiem no paaudzes paaudzē.
Valoda, autors un tekstuālā tradīcija
Valodā jūtams dialektu sajaukums un senas formulu pazīmes, kas saistītas ar garām himnām un dziedājumiem. Par Iliādas autorību turpinās plašas diskusijas — daļa pētnieku pieņem vienu vai divus autorus, citi redz darbu kā plašas orālās tradīcijas rezultātu. Arī rokrakstu un tekstu pārnese cauri gadsimtiem (vēlāka grieķu manuskriptu kopšana un komentāri) ir ietekmējusi to, kā teksts nonāca līdz mūsdienām.
Vērtība un ietekme
Kopā ar citu Homēra dzejoli - Odiseju - tā ir viena no divām galvenajām grieķu eposu poēmām, un tās ievērojami ietekmējušas vēlīko Eiropas literatūras, mākslas un pedagogo tradīciju. Iliāda iedvesmojusi dzejniekus, dramaturgus, vēsturniekus un filozofus — tās motīvi par godu, dusmām un cilvēka vietu pasaulē paliek aktuāli arī mūsdienās.
Galvenie varoņi
- Ahils — izcils grieķu karotājs, kuram centrālā loma dusmu un goda motīvā;
- Odisejs — izveicīgs un viltīgs grieķu vadonis, kurš vēlāk kļūs par Odisejas galveno varoni;
- Agamemnons — grieķu vadonis un ķēniņa figūra, kura konflikts ar Ahilu iesāk virkni notikumu;
- Menēlajs — Spartu karalis, kuram pieder svarīga loma kara iemeslā;
- Prāms — Trojas karalis (Prijs), kurš lūdz atdot Hektora ķermeni;
- Hektors — Trojas galvenais aizstāvētājs un traģisks varonis;
- Pariss — viņa rīcība (Helēnas aizvilināšana) tiek uzskatīta par viena no kara izraisītājām;
- Helēna — viņas stāsts ir kara centrālais iemesls.
Lasāmviela mūsdienās
Iliāda ir pieejama daudzās tulkotās versijās un komentētos izdevumos. Tā tiek mācīta skolās un universitātēs kā svarīgs tekts klasiskajā izglītībā, un tās tēmas tiek analizētas gan literatūras, gan antropoloģijas un vēstures laukos. Par tās interpretāciju un nozīmi lasiet plašāk akadēmiskajā literatūrā un mūsdienu pētījumos, kur zinātnieki turpina diskutēt par teksta izcelsmi, autorību un vēsturisko kontekstu.
Ahils kopj ievainoto Patroklu
"Ilijas" pirmais pants
Homēra laika Grieķijas karte.
Zemes gabals
Poēma sākas ar to, ka dievs Apolons sūta sērgu grieķiem, jo tie bija sagūstījuši viena viņa Trojas priestera meitu. Agamemnons ir spiests atdot meitu. Lai viņam būtu sava meitene, Agamemnons paņem sagūstīto Trojas meiteni Briseisu no viņas īpašnieka Ahila. Ahils ir dusmīgs un atsakās cīnīties karā. Kad Hektors nogalina Ahila draugu Patroklu, Ahils atkal sāk cīnīties un divkaujā nogalina Hektoru. Vēlāk Hektora tēvs Priams slepus ierodas pie Ahila, lai paņemtu atpakaļ sava mīļākā dēla ķermeni un pienācīgi to apglabātu, ko Ahils viņam atļauj. Poēma beidzas ar Hektora apbedīšanu.
Saistītās lapas
- Trojas karš
- Odyssey
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir "Iliada"?
A: "Iliāda" ir sengrieķu episka poēma, kas sarakstīta 8. gadsimtā pirms mūsu ēras. Sākotnēji tā tika sacerēta kā mutvārdu eposs un ietver agrīnos grieķu mītus un leģendas, kas, iespējams, balstās uz bronzas laikmeta uzbrukumu Troy.
J: Kas sarakstīja "Iliādu"?
A: Cilvēki parasti saka, ka "Iliādu" sarakstījis Homērs, tomēr zinātnieki nav pārliecināti, vai to patiešām sarakstījis tikai viens cilvēks.
J: Kad notiek "Iliādes" darbība?
A: "Iliāda" ir stāsts par Trojas karu, kas norisinājās aptuveni 1200. gadā pirms mūsu ēras.
J: Kas ir iekļauts "Iliādē"?
A: Poēmā ir iekļautas karotāja Ahila un ķēniņa Agamemnona sadursmes, kā arī daudzi citi grieķu mīti par karu. Tā stāsta par laiku no Ahila dusmām līdz Hektora nāvei un bēres un beidzas ar Trojas aplenkšanu.
J: Cik gara ir "Iliada"?
A: "Iliāda" ir episka (jeb ļoti gara) poēma ar 24 nodaļām, kas rakstīta heksametrā.
J: Kas ir daži svarīgi "Ilijas" varoņi?
A: Daži svarīgi šī darba varoņi ir Ahils, Odisejs, Agamemnons, Menelajs, Prāms, Hektors, Pariss un Helēna.
Meklēt