Japāņu folklora — miti, kami, yōkai un slavenākie tautas stāsti

Atklāj Japāņu folkloru: mīti, kami, yōkai, onryō un slavenākie tautas stāsti — noslēpumi, pārdabiskie tēli un tradīcijas, kas iedvesmo Japānas kultūru.

Japāņu folklora ir Japānas folklora. To lielā mērā ietekmē šintoisms un budisms - divas svarīgākās reliģijas valstī. Tā parasti ietver humoristiskus vai dīvainus tēlus un situācijas. Tajā ir arī daudzas pārdabiskas būtnes, piemēram, kami (dievi un godājamie gari), yōkai (briesmoņu gariem) (piemēram, oni, kappa un tengu), onryō (spoki), pūķi un dzīvnieki ar pārdabiskām spējām, piemēram, kitsune (lapsas), tanuki (jenotsuņi), mujina (āpši) un bakeneko (pārveidojošie kaķi).

Japāņu folkloru bieži iedala vairākās kategorijās: "mukašibanaši" - stāsti par seniem laikiem; "namidabanaši" - skumji stāsti; "obakebanaši" - spoku stāsti; "ongaešibanaši" - labestības stāsti; "tončibanaši" - asprātīgi stāsti; "varaibanaši" - smieklīgi stāsti; un "jokubaribanaši" - stāsti par alkatību.

Dažas slavenas japāņu tautas pasakas un leģendas:

Kopējā struktūra un tēmas

Japāņu folklora bieži vien savieno reliģiskas idejas ar tautas ticējumiem un dzīves mācībām. Galvenās tēmas ir dabas spēki un sezonas cikli, attiecības starp cilvēku un garu pasauli, pārvērtības (sevis vai citu tēlu mainīšana), atriebība un piedošana, kā arī izsmalcināts humors un asprātība. Folkloras stāsti var būt gan brīdinājumi (piem., par alkatību vai neuzmanību), gan morāles mācības, gan vienkārši izklaide ar dīvainiem tēliem.

Kami un šintoisms

Kami šintoismā ir ne tikai "dievības" cilvēku izpratnē, bet arī gari, dabas spēki un vietu gars. Katra kalna, upes vai veca koka vietā var būt sava kami, kuru godā ar rituāliem svētnīcās (jinja). Folklorā kami bieži parādās kā aizsardzības spēki, bet reizēm arī kā gana kaprīzas būtnes, kuras jāsamierina ar upurēšanām vai svētībām. Svētki (matsuri) un rituāli saglabā folkloras elementus un dzīvus stāstus par dievību darbībām.

Yōkai un citas pārdabiskās būtnes

Yōkai ir plašs termins pārdabiskām radībām: tās var būt asprātīgas, bīstamas vai tikai dīvainas. Piemēri:

• Oni — lieli dēmoni vai ogre līdzīgi briesmoņi, kas bieži attēloti kā ļaundari vai sodītāji.
• Kappa — ūdens gari, kas dzīvo upēs un dīķos; reizēm nodara ļaunumu, bet var arī samaksāt par savām kļūdām.
• Tengu — putnu līdzīgas putna cilvēku radības, saistītas ar kalniem un jogu prasmēm.
• Kitsune — lapsas, kas var pārvērsties par cilvēkiem; tās ir gan viltīgas, gan aizsargājošas.
• Tanuki — jenotsuņi, pazīstami ar izsmalcinātām pārvērtībām un humora izraisīšanu.
• Onryō — ļauni vai atriebīgi spoku veidi, kuru stāsti bieži brīdina par netaisnību vai nodevību.

Šādas būtnes folklorā kalpo dažādiem mērķiem: skaidrot neizskaidrojamas parādības, mācīt sabiedriskas normas vai vienkārši radīt intriģējošus stāstus.

Slavenākie tautas stāsti

• Momotarō — "Persiku zēns": puisītis, kurš piedzimst no milzīga persika, dodas cīnīties ar oni un kļūst par tautas varoni, bieži kopā ar draugiem – suni, pērtiķi un fazānu.
• Kaguja-hime (Bambusa griezēja stāsts) — stāsts par princesei līdzīgu būtni, kas atnāk no Mēness, vairākas reizes noraida vīrus un galu galā atgriežas tur, no kurienes viņa nākusi.
• Urashima Tarō — zvejnieks, kurš glābj bruņurupuci un tiek aizvizināts uz zemūdens pili; atgriežoties, viņa pasaule ir mainījusies un laiks ir paskrējis citādi.
• Issun-bōshi — "Collas garums zēns": mazs varoniņš ar lielu drosmi, kurš pārvar grūtības un gūst laimi.
• Tsuru no Ongaeshi (Pateicīgā zoss/pūce) — stāsts par putnu, kas atmaksā labestību, bieži brīdinot par ziņkārības sekām, ja cilvēks pārkāpj noteikumus.
• Orihime un Hikoboshi (Tanabata) — mīlas leģenda par diviem zvaigžņu mīlniekiem, kuru šķir Galaktika un kuri drīkst satikties reizi gadā; stāsts ir pamats Tanabata festivālam.
• Okiku stāsts (Banchō Sarayashiki) — klasisks spoku stāsts par kalpotāju, kuras nāve izraisa atriebīgu garu; šādu onryō sižetu variācijas ir izplatītas teātrī un folklorā.
• 47 roninu stāsts (Chūshingura) — vēsturiska leģenda par uzticību, godu un atriebību, kas kļuvusi par nacionālu mītu un kultūras simbolu.

Mūsdienu ietekme un saglabāšana

Folklora Japānā nav tikai pagātnes mantojums — tā aktīvi ietekmē mūsdienu popkultūru: anime, manga, teātri, kino un literatūru. Yōkai un tradicionālie stāsti bieži parādās modernajos darbos, reizēm turot pie dzīves lokālos mitus. Vietējās kopienas saglabā stāstus caur festivāliem, svētkiem, muzejiem un stāstu vakariem, kamēr pētnieki un rakstnieki apkopo un tulko folkoru plašākai auditorijai.

Kā iepazīt japāņu folkloru

• Apmeklē vietējos svētkus (matsuri) vai svētnīcas, kur var dzirdēt leģendas par konkrētām vietām.
• Lasīt folkoras krājumus un tulkojumus, kā arī stāstus kļūstot par klasisku literatūru.
• Skatīties dokumentālos materiālus, filmadaptācijas un teātra izrādes, kas balstītas uz tautas stāstiem.
• Apmeklēt muzeju ekspozīcijas par yōkai, šintoismu un vietējo folkloru.

Japāņu folklora ir daudzslāņaina un dzīva — tā stāsta par cilvēku un dabas attiecībām, rāda, kā sabiedrība iztēlojusi sev pasauli un turpina iedvesmot radošumu arī mūsdienās.

Meklēt pēc burta