Troy
Troja bija pilsēta Mazāzijas ziemeļrietumos. Tā bija Trojas kara centrs, par kuru stāstīts astoņās garās eposu poēmās - sešās no "Eposu cikla" un divās Homēra sarakstītajās "Iliādē" un "Odisejā".
Mūsdienās tas ir nosaukums arheoloģiskajai vietai, Homēra laika Trojas atrašanās vietai Hisarlikā Anatolijā, netālu no jūras krasta tagadējā Čanakkales provincē Turcijas ziemeļrietumos, uz dienvidrietumiem no Dardaneļiem.
UNESCO ir iekļāvusi Trojas arheoloģisko izrakumu vietu Pasaules mantojuma sarakstā.
Leģendārās Trojas sienas. Troju, par kuru rakstīja Homērs, šodien sauc par Troju VII.
Trojas celtniecības galvenie posmi
Homēra laika Grieķijas karte.
Homēra Troja
Homēra stāstā aprakstītā Troja, iespējams, daļēji atbilst patiesībai. Tomēr ir nepareizi uzskatīt, ka viņa stāstījums ir vēsturiski precīzs. Ņemot vērā šo brīdinājumu, šis ir kopsavilkums par notikumiem, kas noveda pie Trojas kara, kas galvenokārt ir ņemti no "Ilijas".
Troja bija spēcīga Vidusjūras karaļvalsts, kas uzplauka karaļa Priama ilggadējā valdīšanas laikā. Viņa daudzie dēli, tostarp drosmīgais, spēcīgais, neuzvaramais Hektors un Pariss, radošs personāžs, kurš nebija spēcīgs cīnītājs, bet gan kaislīgs cilvēks, ir vispazīstamākie Trojas mīta varoņi.
Grieķijā atradās Mikēnas karaliste, kas piederēja mikēniešiem jeb mikēniešiem un kuru pārvaldīja ķēniņš Agamemnons. Viņš uzsāka kampaņu, lai izdarītu spiedienu uz Grieķijas pilsētām vai karaļvalstīm un liktu tām pievienoties un uzbrukt Troyai, lai sagrābtu tās bagātības. Itakas karalis Odisejs (jeb Odisejs, kā viņu sauca) kopā ar Krētas karali Idomeno un vēl 22 citām karaļvalstīm un ķēniņiem desmit gadus uzbruka Troy. Galu galā Troja krita pēc apvērsuma, ko Odisejs bija izdomājis, izmantojot koka Trojas zirgu, kurā slēpa karavīrus, lai nokļūtu aiz Trojas aizsardzības līnijas.
Pirms Trojas krišanas, kara sākumā, karalis Priams centās izveidot aliansi ar spēcīgo Spartas karalisti Ziemeļgrieķijā, lai, karam sākoties, aizstāvētu Troju. Dardanosas karalis Eneja jeb Helikons, kā viņu dēvēja, bija labs Hektora un karaļa Priama draugs un karā nostājās Trojas pusē. Diemžēl atpakaļceļā, pēc tam, kad Hektors un Pariss bija noslēdzis savienību Spartā, Pariss bez Hektora piekrišanas paņēma Spartas karaļa sievu, princesi Helēnu, jo viņi bija iemīlējušies. Tas izbeidza aliansi, un Sparta galu galā pievienojās karaļa Agammenona karojošajai pusei.
