Troja — leģendārā un arheoloģiskā pilsēta Hisarlikā (Trojas karš, UNESCO)

Troja bija pilsēta Mazāzijas ziemeļrietumos. Tā bija Trojas kara centrs, par kuru stāstīts astoņās garās eposu poēmās - sešās no "Eposu cikla" un divās Homēra sarakstītajās "Iliādē" un "Odisejā".

Mūsdienās tas ir nosaukums arheoloģiskajai vietai, Homēra laika Trojas atrašanās vietai Hisarlikā Anatolijā, netālu no jūras krasta tagadējā Čanakkales provincē Turcijas ziemeļrietumos, uz dienvidrietumiem no Dardaneļiem.

UNESCO ir iekļāvusi Trojas arheoloģisko izrakumu vietu Pasaules mantojuma sarakstā.

Vēsturisks un arheoloģisks pārskats

Troja kā apdzīvota vieta ir bijusi pastāvīgi apdzīvota no bronzas laikmeta līdz senajam laikmetam un vēlāk. Arheoloģiskās izrakumu vietas forma — pakāpeniski pieaugošs māla kalns jeb tell (Hisarliks) — atklāj virkni dažādu apmetņu slāņu, kas attēlo ilgstošu pilsētas attīstību un atkārtotas pārbūves. Slāņi parasti tiek numerēti un darbojas kā laika posmu atskaites (piem., Troja I–IX).

Galvenie apdzīvotības periodi

• Troja I–III — agrā bronzas laikmeta posmi (apm. 3000–2000 g. p. m. ē.), sādžas un mazākas apmetnes.
• Troja IV–V — pārejas un attīstības posmi ar izmaiņām materiālajā kultūrā.
• Troja VI — nopietna un bagāta pilsēta ar cietokšņa būvēm (apm. 1700–1250 g. p. m. ē.), ko daži pētnieki saista ar Homēra aprakstiem par varenību un tirdzniecību.
• Troja VIIa — slānis, ko bieži min kā iespējamu Trojas kara laiku (apm. 13.–12. gs. p. m. ē.), jo šajā slānī redzamas uguns postījumu pēdas un pēcvēsturiskas pārmaiņas.
• Vēlāki slāņi — romiešu un bizantiešu periodi, kad vieta zaudēja politisko nozīmi, bet saglabājās kā apsaimniekota vieta.

Arheologi un svarīgākie atklājumi

Pirmos sistemātiskos izrakumus Hisarlikā 19. gadsimta beigās vadīja vācu arheologs Heinrichs Šliemans, kurš atrada vērtīgus priekšmetus, starp tiem slaveno tā saukto "Priama dārgumu" — tomēr atraduma interpretācija un izcelsme izraisīja strīdus. Nozīmīgi turpinājumi sekoja Wilhelm Dörpfeldam un ASV pētniekam Carl Blegen, kas precizēja slāņu hronoloģiju un paplašināja izpratni par pilsētas struktūru.

Mūsdienu izrakumus un pētniecību veic starptautiskas komandas, kas izmanto modernās metodes — radiokarbona datēšanu, ģeofizikas pētījumus un rūpīgu stratigrāfiju —, lai savienotu mitoloģiju ar materiālajiem pierādījumiem.

Saikne ar Homēru un vēsturiskā reālitāte

Homēra eposi ir literārs atspoguļojums ar spēcīgu mītu un varoņu tēlojumu. Arheoloģija nav spējusi dot viennozīmīgu pierādījumu visai Homēra epicitātei, taču konkrēti slāņi (īpaši Troja VI–VIIa) sniedz datus, kas atbilst bronzas laikmeta tirdzniecības, cietokšņa arhitektūras un kara darbību pazīmēm. Tāpat Hittitu tekstos minētie nosaukumi (piem., Wilusa) tiek apspriesti kā iespējami Trojas ekvivalenti, kas papildina vēsturisko kontekstu.

Mantojums, muzeji un tūrisms

Daudzi atradumi no izrakumiem ir saglabāti muzejā Čanakkales pilsētā — jaunais Trojas muzejs (Troya Müzesi), kas atvērts 2018. gadā, glabā un interpretē vietā atrastos priekšmetus. Daļa vērtīgu priekšmetu ir nonākusi arī citās Eiropas krātuvēs, kas papildina diskusijas par izcelsmi un atgriešanu.

Arheoloģiskā vieta ir populāra tūristu piesaiste: Hisarlika ir izveidota par atvērtu muzeju vietu ar stāstiem par slāņiem un atradumiem, kā arī brīvi pieejamu ainavu uz Dardaneļiem. Pie vietas reizēm redzama arī koka Trojas zirga rekonstrukcija, kas atgādina mītu par viltību un kara beigu motīviem.

Saglabāšana un izaicinājumi

• Ilgtspējīga saglabāšana — erozija, klimata ietekme un masveida tūrisms apdraud delikātos arheoloģiskos slāņus, tāpēc tiek īstenotas konservācijas programmas un apmeklētāju vadlīnijas.
• Autentiskuma saglabāšana — rūpīga restaurācija un pareiza dokumentācija palīdz izvairīties no pārmērīgas rekonstrukcijas, kas var maldināt publiku par patieso vēsturi.
• Starptautiska sadarbība — pētnieku un muzeju sadarbība nodrošina pieeju modernām metodēm un atbalstu saglabāšanai.

Kopsavilkums

Troja (Hisarlik) ir vieta, kur saplūst mīts un arheoloģija: Homēra eposi ir saglabājuši stāstu spēku, bet izrakumi atklāj konkrētas cilvēku kopienas, to arhitektūru, tirdzniecību un konfliktus. UNESCO iekļaušana Pasaules mantojuma sarakstā norāda uz vietas globālo nozīmi gan kultūras, gan zinātnes izpratnē, un turpinātie pētījumi palīdz labāk izprast gan mīta, gan vēsturiskā Trojas attiecības.

Meklēt pēc burta