Enejs (Aenejs) — Trojas princis un Romas dibināšanas varonis (Eneīda)

Enejs (Aenejs) — Trojas princis un Eneīdas varonis: stāsts par ceļojumu, tēva glābšanu, mīlestību pret Dīdonu un likteni, kas veda pie Romas dibināšanas.

Eneja bija Trojas princis un varonis. Viņa tēvs bija Anhīss, māte - grieķu dieviete Afrodīte (romiešu avotos - Venera). Enejs ir svarīga figūra gan grieķu, gan romiešu mitoloģijā un literatūrā — viņu piemin gan Homērs, gan Vergilijs.

Eneja literārais tēls un Vergilija "Eneīda"

Vergilijs par Eneju sarakstīja episku darbu, kas oriģinālvalodā latīņu valodā saucas Eneis. Šis darbs, parasti tulkots angļu valodā kā Aeneid, sastāv no divpadsmit grāmatām un stāsta par Eneja ceļojumu no krietošās Trojas līdz viņa liktenim Itālijā. Vergilija Eneīda apvieno personisku, politisku un reliģisku nozīmi — darbs kalpoja arī, lai leģitimētu Romas varenību un saikni ar dievišķu izcelsmi, īpaši Augusta periodā.

Stāsta īss pārskats

• Sākums: Enejs izglābj savu tēvu Anhīsu no degošās Trojas, nesot viņu uz pleciem, un kopā ar citiem izdzīvojušajiem pamet pilsētu.
• Ceļojums: viņš dodas jūras ceļā cauri Vidusjūrai, sastop vairākas vietas — no Karijas un Sicīlijas līdz Kartažai, kur attīstās viņa traģiska mīlestība ar Dīdonu.
• Itālija: pēc ilgiem pārbaudījumiem Enejs nonāk Latijā, nodibina pilsētu Lavīniju (vēlākā Romas priekštece) un cīnās ar vietējiem valdniekiem, tostarp ar Turnu. No viņa cilts izcelsies Romulas un Rema leģendārais stāsts par Romas dibināšanu.

Tēmas un motīvi

Vergilija Enejs tiek attēlots kā varonis, kurā izcilas īpašības ir pietas — ģimenes, dievu un tēvzemes pienākuma izjūta. Citas svarīgas tēmas ir liktenis, dievu iejaukšanās cilvēku lietās, upuris personiskajām vēlmēm par augstāku mērķi (piem., Eneja aizstāj mīlestību ar Dīdonu pret Dievu noteikto likteni), kā arī pāreja no grieķu varoņa tipa uz romieša ideālu.

Vēsturiskā un kultūras nozīme

Vergilija Eneīda kļuva par kanonisku darbu Romas izglītībā un kultūrā. Romieši izmantoja Eneja leģendu, lai pamatotu savas politiskās ambīcijas un genealogiskas saites — īpaši ģimeni Juliju, kas apgalvoja izcelsmi no Eneja dēla Askanija (Iula). Darbs arī nostiprināja domu par Romas misiju un likteni kā civilizācijas centru.

Enejs Homēra un citos avotos

Eneja vārds parādās arī Homēra darbos — piezīmes par viņu atrodamas "Iliadas" 5. grāmatā un citos variantos kā Trojas kara dalībniekam. Homēra attēlojums ir īsāks un vairāk saistīts ar varoņa tiesībām un kaujas gaitām, kamēr Vergilija versija būtiski paplašina morālo un politisko dimensiju.

Ietekme vēlākajā literatūrā un mākslā

Viljams Šekspīrs un citi rietumu rakstnieki atsaucas uz Eneja stāstu, bet plaši pazīstami priekšstati par Eneju un Dīdona attiecībām nonākuši arī renesanses un baroka mākslā. Kristofers Marlovs uzrakstīja lugu par Eneju un Dīdonu, un leģendārā opera par šo mīlas stāstu ir opera, ko sarakstījis Henrijs Pērcels — "Dido and Aeneas". Šie un citi darbi atspoguļo Eneja tēla daudzslāņainību un viņa stāsta emocionālās, estētiskās un ideoloģiskās iespējas.

Mantojums

Enejs palicis kā simbols — gan dievišķas izcelsmes varonis, gan piemērs cilvēkam, kurš savu personīgo laimi ziedo par kopības un valsts nākotnes labumu. Viņa tēls turpina iedvesmot literatūru, mākslu un vēstures interpretācijas, piešķirot stāstam par Troju un Romas dibināšanu pastāvīgu vietu Rietumu kultūras kanonā.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija Eneja?

J: Ko Vergilijs rakstīja par Eneju?

J: Kur Homērs piemin Eneju?

J: Kurš vēl ir rakstījis stāstus vai lugas, kurās ir attēlots Eneja?

J: Kā radās stāsts par "dievbijīgo Aneasu"?

J: Kur viņš nonāca pēc tam, kad ilgu laiku kuģoja pāri Vidusjūrai?

Meklēt pēc burta