Didona (Elīsa/Alisa) — Kartāgas dibinātāja un leģendārā karaliene

Didona (Elīsa/Alisa) — leģendārā Kartāgas dibinātāja un karaliene: stāsts starp mītu un vēsturi, atklāts caur Vergilija Eneīdu.

Sengrieķu un romiešu rakstnieki apgalvoja, ka Dido bija Kartāgas dibinātāja un pirmā karaliene. Kartāga bija pilsēta valstī, kas tagad pazīstama kā Tunisija. Dido dzīvoja 9. gadsimtā pirms mūsu ēras (apmēram pirms 3000 gadiem). Dažas viņas dzīves daļas varētu būt patiesas. Citas daļas ir mīti. Vislabāk viņu pazīst no romiešu dzejnieka Vergilija Eneīdā aprakstītā stāsta par viņu. Dažos rakstos par viņu viņa tiek saukta par Alisi vai Elīsu. Viņu kā dievieti pielūdza arī senajā Kartāgā.

Vārds un izcelsme

Dido (bieži minēta arī kā Elissa vai Alisa) tiek attēlota kā Fenīcijas (Tyra/Šīras) princese, kas devās pāri jūrai, lai dibinātu jaunu pilsētu. Šis stāsts atbilst fenīkiešu jūras tirdzniecības un kolonizācijas praksei Ziemeļāfrikā 1. tūkst.–9. gs. p. m. ē. Vārda variācijas un leģendārais tēls radījušies no dažādiem avotiem — gan vietējas tradīcijas, gan grieķu un romiešu autoru pārrakstījumiem.

Leģenda par Kartāgas dibināšanu

Saskaņā ar klasiskajām versijām Dido bēga no savas dzimtās pilsētas pēc tam, kad viņas brālis (bieži saukts par Pigmālionu vai līdzīgu) nogalināja viņas vīru, lai iegūtu bagātības. Dido ieradās Ziemeļāfrikā un sarakstījās ar vietējiem iedzīvotājiem; leģenda stāsta par viņas asprātību, iegādājoties zemi, izmantojot odu ādas gabaliņu, kas tika sašķelts plānās šķipsnās, lai apvilktu lielu kalnu — tā radās Kartāgas akropolē pazīstamā Birsa (Byrsa). Datējums par dibināšanu tradicionāli tiek saistīts ar 9. gadsimtu p. m. ē., kaut gan precīzas vēsturiskais liecības nav viennozīmīgas.

Saskarsme ar Eneju un traģēdija

Romiešu dzejnieks Vergilijs savā epā Eneīdā attēlo Dido kā mīlestības upuri: viņa iemīlas trojiešu varonī Eneijā, kurš pēc dievu gribas turpina savu ceļu uz Itāliju, lai nodibinātu senromiešu senčus. Atstāts un nodevīgs, Dido izmisumā nogalina sevi — Vergilijs stāstu izmanto, lai skaidrotu naidu starp Kartāgu un Romu kā dramatisku priekšvēsturi vēstures notikumiem. Citas versijas sniedz dažādus notikuma aprakstus (piem., pašiznīcināšanās ar uguni vai ar zobenu).

Kults un dievišķība

Senajā Kartāgā Dido reizēm tika pieminēta un godāta kā dibinātāja — viņas tēls var būt ticis sacerēts par daļēji dievības līdzīgu figūru. Vietējās dievības, piemēram, Tanit, vēlāk ieguva plašu kultu, un dažās interpretācijās Dido stāsts tiek savienots ar pilsētas reliģiskajām tradīcijām. Tomēr tieši viņas dievišķības statuss un tieši kādā veidā viņa tika pielūdza, ir sarežģīts jautājums, ko vēsturiskie un arheoloģiskie avoti interpretē dažādi.

Vēsturiskie avoti un ticamība

• Galvenie literārie avoti par Dido ir grieķu un romiešu autori — no šiem sengrieķu un romiešu tradīcijām nāk lielākā daļa mūsu ziņu.
• Vergilija Eneīdā izveidojis literāru un simbolisku tēlu, kas vairāk pakārtojas episkajam mērķim nekā hronoloģiskai precizitātei.
• Arheoloģija Kartāgā rāda, ka pilsēta bija nozīmīga un bagāta fenīkiešu-punikiešu centrs; tomēr tiešu, nepārprotamu pierādījumu konkrētai personai «Dido» saglabājies maz. Tāpēc vēsturnieki atšķir leģendu no varbūtējas vēsturiskas figūras.

Ietekme mākslā un kultūrā

Dido tēls ir iedvesmojis gadsimtu garumā: no antīkās literatūras līdz viduslaiku un moderno laiku lugām, operām (piem., H. Purcella opera Dido and Aeneas) un gleznām. Viņas traģiskais stāsts — varena valdniece, mīlestība, nodevība un nāve — rezonē kā plaši simboliska leģenda par valsts dibināšanu un konfliktu starp mīlestību un pienākumu.

Kopsavilkums

Dido (Elīsa/Alisa) ir gan vēsturisks potenciāls kā Kartāgas dibinātāja, gan literārais un mītiskais tēls, kuru formēja grieķu un romiešu autori, īpaši Vergilijs. Viņas stāsts saplūst ar reālo fenīkiešu kolonizāciju Ziemeļāfrikā un ar plašākām kultūras naratīvām par varu, mīlestību un traģēdiju. Robeža starp vēsturi un mītu paliek — daļa stāsta var būt balstīta uz reāliem notikumiem, bet daudz kas saglabājies kā literāra tradīcija.

Agrīni stāsti par viņas dzīvi

Senākais stāsts par Didonu ir Tīmejs. Viņš bija sengrieķu vēsturnieks, kas dzīvoja 3. gadsimtā p.m.ē. Simts gadus vēlāk par viņu rakstīja romiešu vēsturnieks Pompejs Trogs. Viņa stāstījums par viņu ir zudis, bet vēlāks romiešu vēsturnieks Justīns uzrakstīja Troga stāsta kopsavilkumu. Timaja un Troga stāstos Dido bija Tiras (pilsēta valstī, kas tagad pazīstama kā Libāna) ķēniņa meita. Viņa bija precējusies ar Ačerbu, kurš bija Herkula priesteris. Kad Dido brālis Pigmalions nogalināja Acerbas, Dido aizbēga. Viņa paņēma līdzi dažus no saviem cilvēkiem. Vispirms viņi devās uz Kipru un pēc tam uz Āfrikas ziemeļu piekrasti vietā, ko tagad sauc par Tunisiju.

Kad viņi nonāca Āfrikā, Didona jautāja berberu valdniekam, vīram vārdā Iarbs, vai viņa varētu nopirkt zemi, lai viņas cilvēki varētu izveidot pilsētu. Viņš atbildēja, ka viņa var nopirkt tik daudz zemes, cik vien var nosegt ar beigta vērša ādu. Viņa lika saviem cilvēkiem ādu sagriezt ļoti plānās strēmelēs. Viņi izklāja visas sloksnes, lai iezīmētu robežas. Tā viņi ieguva ļoti lielu zemes gabalu. Dido un viņas ļaudis uz zemes uzcēla pilsētu. Pilsētu nosauca par Kartāgu, un Dido bija tās pirmā karaliene. Kartāga auga un kļuva par ļoti bagātu pilsētu. Daudzi berberi arī devās tur dzīvot.

Iarbs, redzēdams, cik bagāta pilsēta ir Kartāga, vēlējās apprecēt Dido. Viņš viņai teica, ka, ja viņa viņu neapprecēsies, viņš uzsāks karu pret Kartāgu. Dido nevēlējās precēties ar Iarbusu. Viņa joprojām mīlēja savu vīru Akerbasu (Sihaju). Pirms kāzām ar Iarbu viņa iekūra lielu uguni. Viņa viņam teica, ka uguns ir ceremonija, lai godinātu Acerbas. Viņa teica, ka pēc ceremonijas beigām Iarbs būs viņas jaunais vīrs. Tā vietā viņa uzkāpa uz ugunskura, kur dega uguns. Tad viņa nogalināja sevi ar zobenu. Pēc nāves Kartāgas iedzīvotāji viņu pielūdza kā dievieti. Kartāga 600 gadus palika ļoti bagāta un varena pilsēta. Roma to iznīcināja 146. gadā p. m. ē.

Dido pērk zemi Kartāgai


Eneja un Didona Pjēra-Narcissa Gerēna gleznā

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Dido?

J: Kad dzīvoja Dido?

J: Vai visas Dido dzīves daļas ir patiesas?

J: Kā Dido ir vislabāk pazīstama?

J: Kādi ir citi vārdi, ar kuriem sauca Didonē?

J: Vai Dido tika pielūgta kā dieviete?

J: Kur atrodas Kartāga?

Meklēt pēc burta