Diodors Siculs

Diodors Sikuls jeb Diodors no Sicīlijas bija grieķu vēsturnieks. Viņš ir pazīstams ar to, ka laikā no 60. līdz 30. gadam p. m. ē. sarakstīja universālo vēsturi "Bibliotheca historica", no kuras liela daļa ir saglabājusies. Tā sastāv no trim daļām. Pirmajā daļā aprakstīta mītiskā vēsture līdz pat Trojas iznīcināšanai. Tā ir sakārtota ģeogrāfiski, aprakstot reģionus visā pasaulē, tostarp Ēģipti, Indiju, Arābiju, Grieķiju un Eiropu. Otrajā daļā aprakstīts Trojas karš līdz Aleksandra Lielā nāvei. Trešā daļa aptver laika posmu līdz aptuveni 60. gadam pirms mūsu ēras. Nosaukums Bibliotheca, kas nozīmē "bibliotēka", liecina, ka viņš izmantoja daudzu citu autoru darbus.

Bibliotheca historica , 1746Zoom
Bibliotheca historica , 1746

Dzīve

Diodors rakstīja, ka viņš dzimis Agyrium Sicīlijā (tagad Agira). Ir tikai divas citas atsauces uz Diodoru. Viena no tām ir Hieronīma 49. gadā p. m. ē. sarakstītajā hronikā, kurā viņš raksta, ka "Diodors no Sicīlijas, grieķu vēstures rakstnieks, kļuva slavens". Ir arī grieķu uzraksts Agyrium krājumā (Inscriptiones Graecae XIV, 588) par kāda "Diodora, Apolonija dēla" kapa pieminekli. (Iespējams, ka tā ir cita persona).

Darbs

Diodora grāmatu, ko viņš nosauca par Bibliotheca historica, kas nozīmē "Vēsturiskā bibliotēka", veidoja 40 grāmatas. Saglabājušās 1.-5. un 11.-20. grāmata. Nelielas daļas no pazudušajām grāmatām ir saglabājušās Fotijā un Konstantīna Porfiroģenīta fragmentos.

Tā bija sadalīta trīs sadaļās. Pirmajās sešās grāmatās tika aprakstīta nehelēņu un hellēņu cilšu mītiskā vēsture līdz Trojas iznīcināšanai, un tās ir ģeogrāfiski tematiskas; tajās aprakstīta Senās Ēģiptes (I grāmata), Mezopotāmijas, Indijas, Skitijas un Arābijas (II grāmata), Ziemeļāfrikas (III grāmata), Grieķijas un Eiropas (IV-VI grāmata) vēsture un kultūra.

Nākamajā daļā (VII-XVII grāmatas) viņš stāsta par pasaules vēsturi no Trojas kara līdz pat Aleksandra Lielā nāvei. Pēdējā nodaļa (XVII grāmata līdz beigām) attiecas uz vēstures notikumiem no Aleksandra pēctečiem līdz 60. gadam p.m.ē. vai Jūlija Cēzara galma karu sākumam. Tā kā pēdējās grāmatas ir pazudušas, nav zināms, vai Diodors nonāca līdz gallu kara sākumam, kā solīja sava darba sākumā, vai arī, kā liecina liecības, vecs un noguris no darba, viņš apstājās pie 60. gada p. m. ē.). Viņš lietoja nosaukumu "Bibliotēka", lai parādītu, ka viņš rakstīja darbu, izmantojot daudzus avotus. Identificētie autori, no kuru darbiem viņš smēlās, ir Hekatejs no Abderas, Ktesiass no Knidas, Efors, Teopomps, Hieronīms no Kardijas, Duris no Samas, Diils, Filists, Tīmejs, Polibijs un Posidonijs.

Viņa rakstītais par zelta ieguvi Nūbijā, Ēģiptes austrumos, ir viens no pirmajiem tekstiem par šo tēmu, un tajā detalizēti aprakstīta vergu darba izmantošana briesmīgos darba apstākļos.

Viņš aprakstīja arī ķeltu tautu: "Ķelti fiziski izskatās šausminoši, to balsis ir dziļas un ļoti skarbas. Sarunās viņi lieto maz vārdu un runā mīklās, lielākoties ar mājieniem, daudz ko atstājot nesaprotamu. Viņi bieži pārspīlē, lai izceltu sevi un pazemotu citu cilvēku stāvokli. Viņi lielās un draud, un viņiem ir raksturīga bombastiska sevis dramatizēšana, tomēr viņiem ir ātrs prāts un labas dabiskās spējas mācīties." (5. grāmata)

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Diodors Sikuls?


A: Diodors Sikuls bija grieķu vēsturnieks, kas bija pazīstams ar to, ka sarakstīja universālo vēsturi "Bibliotheca historica".

J: Kas ir Bibliotheca historica?


A: Bibliotheca historica ir Diodora Sikula sarakstīta universāla vēsture, kas aptver mītisko vēsturi līdz pat Trojas iznīcināšanai un periodu līdz aptuveni 60. gadam pirms mūsu ēras.

J: Kāda ir Bibliotheca historica struktūra?


A.: Bibliotheca historica sastāv no trim daļām. Pirmā daļa aptver mītisko vēsturi līdz Trojas iznīcināšanai. Otrajā daļā aprakstīts Trojas karš līdz Aleksandra Lielā nāvei. Trešā daļa aptver periodu līdz aptuveni 60. gadam pirms mūsu ēras.

J: Kādi pasaules reģioni ir ietverti Bibliotheca historica pirmajā daļā?


A: Bibliotheca historica pirmā daļa ir ģeogrāfiski sakārtota, aprakstot pasaules reģionus, tostarp Ēģipti, Indiju, Arābiju, Grieķiju un Eiropu.

J: Kāda ir nosaukuma Bibliotheca nozīme?


A: Nosaukums Bibliotheca, kas nozīmē "bibliotēka", liecina, ka Diodors Sikuls izmantoja daudzu citu autoru darbus.

J: Kad tika uzrakstīta Bibliotheca historica?


A: Bibliotheca historica tika uzrakstīta laikā no 60. līdz 30. gadam pirms mūsu ēras.

J: Cik daudz no Bibliotheca historica ir saglabājies līdz mūsdienām?


A: Līdz mūsdienām ir saglabājusies liela daļa Bibliotheca historica.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3