Diodors Siculs Sicīlijas grieķu vēsturnieks un Bibliotheca historica autors
Diodors Sikuls jeb Diodors no Sicīlijas bija grieķu vēsturnieks, kurš darbojās 1. gadsimtā pirms mūsu ēras. Precīzi viņa dzimšanas un nāves gadi nav zināmi; parasti norāda, ka viņš bija aktīvs apmēram no 60. līdz 30. g. p. m. ē., kad arī tika izstrādāta viņa galvenā darba daļa. Viņš ir pazīstams galvenokārt kā universālās vēstures sastādītājs un redaktors — darba nosaukums parasti minēts kā Bibliotheca historica.
Dzīve un izcelsme
Diodors, iespējams, bija no Sicīlijas pilsētas Agyrium (mūsdienu Agira). Par viņa personīgo dzīvi saglabājies tikai maz ziņu; pazīstams tikai viņa intelektuālais darbs un atsauces uz ceļojumiem, kuru laikā viņš vācis materiālu. Savā darbā viņš apgalvo, ka apceļojis daudzas vietas un izmantojis pieejamos rakstiskos avotus, lai izveidotu plašu vēsturisku pārskatu.
Bibliotheca historica — saturs un struktūra
Diodors sarakstīja plašu, daudzsējumu darbu, parasti tiek uzskaitīts 40 grāmatu apjomā. Darbs tradicionāli tiek iedalīts trīs lielākās daļās:
- Pirmā daļa — mītiskā un ģeogrāfiskā vēsture līdz Trojas karam, pārskatot seno tautu mītus un aprakstot reģionus, tostarp Ēģipti, Indiju, Arābiju, Grieķiju un citas Eiropas teritorijas.
- Otrā daļa — no Trojas kara līdz Aleksandra Lielā laikam un viņa nāvei; šeit tiek apkopota grieķu un tuvu Austrumu vēsture.
- Trešā daļa — Hellenistiskā laikmeta notikumi un turpinājums līdz aptuveni 60. g. p. m. ē., tātad līdz laikam, kad Diodors pats bija aktīvs.
No 40 grāmatām mūsdienās pilnībā saglabājušās lielas daļas no pirmajām un no vidusdaļām, bet daudzas grāmatas ir zudušas vai pieejamas tikai fragmentāri caur citātu krājumiem un citām senajām atsaucēm. Tieši Diodora darbs ir viens no svarīgākajiem avotiem par senajām tautām un autoriem, kuru pašu darbi daļēji vai pilnībā nav saglabājušies.
Avoti, metode un rakstības stils
Nosaukums Bibliotheca (no grieķu — “bibliotēka”) norāda uz Diodora pieeju: viņš apkopoja un sistematizēja daudzveidīgus avotus. Starp viņa izmantotajiem avotiem bija gan agrīnie grieķu vēsturnieki, hronisti un geogrāfi, gan arī reģionālās tradīcijas un mīti. Diodors bieži norāda savus avotus vai savu materiālu izcelsmi, taču viņa metode bija vairāk kompilatoriska nekā kritiski analītiska — viņš mēdza pārstāstīt avotu stāstījumu, nereti to neizprotot vai to nekritiski pieņemot.
Stils ir salīdzinoši skaidrs un pieejams, tomēr reizēm repetitīvs. Tieši šī kompilatoriskā daba padarīja darbu vērtīgu kā saglabātu avotu daudzām agrākām, nu zudušām grāmatām.
Saglabāšanās, izdevumi un nozīme
Diodora Bibliotheca historica ir būtisks avots klasiskajai vēsturei: tas sniedz informāciju par vietām, notikumiem un autoru liecībām, kuras citādi būtu zaudētas. Daļa viņa darba saglabājusies pilnā garumā, citas daļas — kā fragmenti citos senajos darbos vai kā atsauces mūsdienu pētniecībā.
Viduslaikos un agrīnajos jaunos laikos Diodora darbs tika pārkopēts un attiecīgi nodots tālāk; renesanses un mūsdienu pētniecība ir piedāvājusi kritiskus izdevumus un tulkojumus vairākās valodās. Mūsdienu vēsturnieki izmanto Diodora tekstu gan kā primāru informācijas avotu, gan arī kā materiālu, kas jālasa uzmanīgi, izvērtējot to kontekstā ar citiem avotiem.
Vērtējums un lietojumam
Diodors nav vienkārši mīts vai faktu krātuve — viņa radītā apjomīgā sintēze palīdz saprast, kā antīkie autori skatījās uz pagātni, kā arī saglabā elementus no daudzām citām tradīcijām. Lai gan viņa uzticamība atsevišķos jautājumos var tikt apšaubīta, bez viņa daudz kas no seno laikmetu materiāla būtu pilnībā zudis.
Kopsavilkumā: Diodors Sikuls ir viens no svarīgākajiem senās pasaules kompilatoriem — viņa Bibliotheca historica sniedz plašu pārskatu par mītiem, ģeogrāfiju un vēsturi no senajiem laikiem līdz Hellenistiskajam posmam, un joprojām ir būtisks avots klasiskās filoloģijas un vēstures pētījumiem.
Bibliotheca historica , 1746
Dzīve
Diodors rakstīja, ka viņš dzimis Agyrium Sicīlijā (tagad Agira). Ir tikai divas citas atsauces uz Diodoru. Viena no tām ir Hieronīma 49. gadā p. m. ē. sarakstītajā hronikā, kurā viņš raksta, ka "Diodors no Sicīlijas, grieķu vēstures rakstnieks, kļuva slavens". Ir arī grieķu uzraksts Agyrium krājumā (Inscriptiones Graecae XIV, 588) par kāda "Diodora, Apolonija dēla" kapa pieminekli. (Iespējams, ka tā ir cita persona).
Darbs
Diodora grāmatu, ko viņš nosauca par Bibliotheca historica, kas nozīmē "Vēsturiskā bibliotēka", veidoja 40 grāmatas. Saglabājušās 1.-5. un 11.-20. grāmata. Nelielas daļas no pazudušajām grāmatām ir saglabājušās Fotijā un Konstantīna Porfiroģenīta fragmentos.
Tā bija sadalīta trīs sadaļās. Pirmajās sešās grāmatās tika aprakstīta nehelēņu un hellēņu cilšu mītiskā vēsture līdz Trojas iznīcināšanai, un tās ir ģeogrāfiski tematiskas; tajās aprakstīta Senās Ēģiptes (I grāmata), Mezopotāmijas, Indijas, Skitijas un Arābijas (II grāmata), Ziemeļāfrikas (III grāmata), Grieķijas un Eiropas (IV-VI grāmata) vēsture un kultūra.
Nākamajā daļā (VII-XVII grāmatas) viņš stāsta par pasaules vēsturi no Trojas kara līdz pat Aleksandra Lielā nāvei. Pēdējā nodaļa (XVII grāmata līdz beigām) attiecas uz vēstures notikumiem no Aleksandra pēctečiem līdz 60. gadam p.m.ē. vai Jūlija Cēzara galma karu sākumam. Tā kā pēdējās grāmatas ir pazudušas, nav zināms, vai Diodors nonāca līdz gallu kara sākumam, kā solīja sava darba sākumā, vai arī, kā liecina liecības, vecs un noguris no darba, viņš apstājās pie 60. gada p. m. ē.). Viņš lietoja nosaukumu "Bibliotēka", lai parādītu, ka viņš rakstīja darbu, izmantojot daudzus avotus. Identificētie autori, no kuru darbiem viņš smēlās, ir Hekatejs no Abderas, Ktesiass no Knidas, Efors, Teopomps, Hieronīms no Kardijas, Duris no Samas, Diils, Filists, Tīmejs, Polibijs un Posidonijs.
Viņa rakstītais par zelta ieguvi Nūbijā, Ēģiptes austrumos, ir viens no pirmajiem tekstiem par šo tēmu, un tajā detalizēti aprakstīta vergu darba izmantošana briesmīgos darba apstākļos.
Viņš aprakstīja arī ķeltu tautu: "Ķelti fiziski izskatās šausminoši, to balsis ir dziļas un ļoti skarbas. Sarunās viņi lieto maz vārdu un runā mīklās, lielākoties ar mājieniem, daudz ko atstājot nesaprotamu. Viņi bieži pārspīlē, lai izceltu sevi un pazemotu citu cilvēku stāvokli. Viņi lielās un draud, un viņiem ir raksturīga bombastiska sevis dramatizēšana, tomēr viņiem ir ātrs prāts un labas dabiskās spējas mācīties." (5. grāmata)
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Diodors Sikuls?
A: Diodors Sikuls bija grieķu vēsturnieks, kas bija pazīstams ar to, ka sarakstīja universālo vēsturi "Bibliotheca historica".
J: Kas ir Bibliotheca historica?
A: Bibliotheca historica ir Diodora Sikula sarakstīta universāla vēsture, kas aptver mītisko vēsturi līdz pat Trojas iznīcināšanai un periodu līdz aptuveni 60. gadam pirms mūsu ēras.
J: Kāda ir Bibliotheca historica struktūra?
A.: Bibliotheca historica sastāv no trim daļām. Pirmā daļa aptver mītisko vēsturi līdz Trojas iznīcināšanai. Otrajā daļā aprakstīts Trojas karš līdz Aleksandra Lielā nāvei. Trešā daļa aptver periodu līdz aptuveni 60. gadam pirms mūsu ēras.
J: Kādi pasaules reģioni ir ietverti Bibliotheca historica pirmajā daļā?
A: Bibliotheca historica pirmā daļa ir ģeogrāfiski sakārtota, aprakstot pasaules reģionus, tostarp Ēģipti, Indiju, Arābiju, Grieķiju un Eiropu.
J: Kāda ir nosaukuma Bibliotheca nozīme?
A: Nosaukums Bibliotheca, kas nozīmē "bibliotēka", liecina, ka Diodors Sikuls izmantoja daudzu citu autoru darbus.
J: Kad tika uzrakstīta Bibliotheca historica?
A: Bibliotheca historica tika uzrakstīta laikā no 60. līdz 30. gadam pirms mūsu ēras.
J: Cik daudz no Bibliotheca historica ir saglabājies līdz mūsdienām?
A: Līdz mūsdienām ir saglabājusies liela daļa Bibliotheca historica.
