Diodors Sikuls jeb Diodors no Sicīlijas bija grieķu vēsturnieks, kurš darbojās 1. gadsimtā pirms mūsu ēras. Precīzi viņa dzimšanas un nāves gadi nav zināmi; parasti norāda, ka viņš bija aktīvs apmēram no 60. līdz 30. g. p. m. ē., kad arī tika izstrādāta viņa galvenā darba daļa. Viņš ir pazīstams galvenokārt kā universālās vēstures sastādītājs un redaktors — darba nosaukums parasti minēts kā Bibliotheca historica.

Dzīve un izcelsme

Diodors, iespējams, bija no Sicīlijas pilsētas Agyrium (mūsdienu Agira). Par viņa personīgo dzīvi saglabājies tikai maz ziņu; pazīstams tikai viņa intelektuālais darbs un atsauces uz ceļojumiem, kuru laikā viņš vācis materiālu. Savā darbā viņš apgalvo, ka apceļojis daudzas vietas un izmantojis pieejamos rakstiskos avotus, lai izveidotu plašu vēsturisku pārskatu.

Bibliotheca historica — saturs un struktūra

Diodors sarakstīja plašu, daudzsējumu darbu, parasti tiek uzskaitīts 40 grāmatu apjomā. Darbs tradicionāli tiek iedalīts trīs lielākās daļās:

  • Pirmā daļa — mītiskā un ģeogrāfiskā vēsture līdz Trojas karam, pārskatot seno tautu mītus un aprakstot reģionus, tostarp Ēģipti, Indiju, Arābiju, Grieķiju un citas Eiropas teritorijas.
  • Otrā daļa — no Trojas kara līdz Aleksandra Lielā laikam un viņa nāvei; šeit tiek apkopota grieķu un tuvu Austrumu vēsture.
  • Trešā daļa — Hellenistiskā laikmeta notikumi un turpinājums līdz aptuveni 60. g. p. m. ē., tātad līdz laikam, kad Diodors pats bija aktīvs.

No 40 grāmatām mūsdienās pilnībā saglabājušās lielas daļas no pirmajām un no vidusdaļām, bet daudzas grāmatas ir zudušas vai pieejamas tikai fragmentāri caur citātu krājumiem un citām senajām atsaucēm. Tieši Diodora darbs ir viens no svarīgākajiem avotiem par senajām tautām un autoriem, kuru pašu darbi daļēji vai pilnībā nav saglabājušies.

Avoti, metode un rakstības stils

Nosaukums Bibliotheca (no grieķu — “bibliotēka”) norāda uz Diodora pieeju: viņš apkopoja un sistematizēja daudzveidīgus avotus. Starp viņa izmantotajiem avotiem bija gan agrīnie grieķu vēsturnieki, hronisti un geogrāfi, gan arī reģionālās tradīcijas un mīti. Diodors bieži norāda savus avotus vai savu materiālu izcelsmi, taču viņa metode bija vairāk kompilatoriska nekā kritiski analītiska — viņš mēdza pārstāstīt avotu stāstījumu, nereti to neizprotot vai to nekritiski pieņemot.

Stils ir salīdzinoši skaidrs un pieejams, tomēr reizēm repetitīvs. Tieši šī kompilatoriskā daba padarīja darbu vērtīgu kā saglabātu avotu daudzām agrākām, nu zudušām grāmatām.

Saglabāšanās, izdevumi un nozīme

Diodora Bibliotheca historica ir būtisks avots klasiskajai vēsturei: tas sniedz informāciju par vietām, notikumiem un autoru liecībām, kuras citādi būtu zaudētas. Daļa viņa darba saglabājusies pilnā garumā, citas daļas — kā fragmenti citos senajos darbos vai kā atsauces mūsdienu pētniecībā.

Viduslaikos un agrīnajos jaunos laikos Diodora darbs tika pārkopēts un attiecīgi nodots tālāk; renesanses un mūsdienu pētniecība ir piedāvājusi kritiskus izdevumus un tulkojumus vairākās valodās. Mūsdienu vēsturnieki izmanto Diodora tekstu gan kā primāru informācijas avotu, gan arī kā materiālu, kas jālasa uzmanīgi, izvērtējot to kontekstā ar citiem avotiem.

Vērtējums un lietojumam

Diodors nav vienkārši mīts vai faktu krātuve — viņa radītā apjomīgā sintēze palīdz saprast, kā antīkie autori skatījās uz pagātni, kā arī saglabā elementus no daudzām citām tradīcijām. Lai gan viņa uzticamība atsevišķos jautājumos var tikt apšaubīta, bez viņa daudz kas no seno laikmetu materiāla būtu pilnībā zudis.

Kopsavilkumā: Diodors Sikuls ir viens no svarīgākajiem senās pasaules kompilatoriem — viņa Bibliotheca historica sniedz plašu pārskatu par mītiem, ģeogrāfiju un vēsturi no senajiem laikiem līdz Hellenistiskajam posmam, un joprojām ir būtisks avots klasiskās filoloģijas un vēstures pētījumiem.