Kipra — Vidusjūras sala: ģeogrāfija, vēsture un politiskā sadalījuma pārskats

Kipra — Vidusjūras sala: pārskats par ģeogrāfiju, bagāto vēsturi un politisko sadalījumu — Kipras Republika, Ziemeļkipra, ANO buferzona un britu bāzes.

Šis raksts ir par salu. Par valsti skatiet Kipras Republika un Ziemeļkipa.

Kipra ir Vidusjūras sala pie Sīrijas un Turcijas krastiem. Tā ir trešā lielākā sala Vidusjūrā; lielāka ir Sicīlija un Sardīnija. Tā ir nedaudz lielāka par Puertoriko. Ģeogrāfiski tā ir daļa no Āzijas un atrodas Tuvajos Austrumos, bet politisku iemeslu dēļ to dažkārt pieskaita pie Eiropas. Salā ir divas valstis:

• Kipras Republika (starptautiski atzīta) ir arī Eiropas Savienības daļa. Lielākā daļa pasaules uzskata, ka visa sala ir Kipras Republika.
• Neatkarīgā ZiemeļkiprasTurcijas Republika ir salas ziemeļu daļa. Vienīgā valsts, kas to atzīst par savu valsti, ir Turcija.

Šīs valstis atdala buferzona, ko kontrolē Apvienoto Nāciju Organizācija. Papildus šīm divām valstīm atrodas Akrotiri un Dhekelia - divas teritorijas, kas ir Lielbritānijas kontrolē un tiek izmantotas kā militārās bāzes.

Tūkstošiem gadu ilgajā vēsturē Kipru ir pārvaldījušas daudzas impērijas. To vidū ir Asīrija, Senās Ēģiptes Persija, Aleksandrs Lielais, Romas impērija, Bizantijas impērija, arābu kalifāti, Francija, Venēcijas Republika un Osmaņu impērija.

Ģeogrāfija un dabas apstākļi

Kipras sala aizņem aptuveni 9 251 km². Tās reljefu raksturo divas galvenās kalnu grēdas — Troodos rietumos (augstākais punkts Mount Olympus, vietējā valodā Olympos, 1 952 m) un Karpasa kalnu grēda ziemeļaustrumos, kā arī plašas līdzenumu joslas un piekrastes zonas. Salas centrā atrodas plato un zemienes, kas pāriet smilšainās pludmalēs un nelielos līčos.

Klima ir tipiska Mediterrāna: karstas, sausas vasaras un mērenas, mitras ziemas. Klimata variācijas paaugstinājumā (Troodos) rada vēsākas vasaras un sniegotu ziemu kalnos.

Flora, fauna un dabas aizsardzība

Kipras ainavu veido Vidusjūras makviss, kadiķu un eikalipta audzes, kā arī priedes Troodos nepieciešamajos augstumos. Sala ir mājvieta vairākām endēmiskām sugām — piemēram, Cyprus mouflon (kipsas muflons). Jūras piekrastēs ligzdo Caretta caretta un Dermochelys coriacea jūras bruņurupuči, kuriem daudzās pludmalēs tiek nodrošināta aizsardzība.

Kipra iekļauj aizsargājamās teritorijas un dabas parkus; daudzas vietas ir daļa no Eiropas aizsardzības tīkla Natura 2000.

Vēstures kopsavilkums

Kipra ir apdzīvota kopš neolīta laikmeta. Salas vēsturē svarīgi posmi:

• Neolīts un drupas kā Choirokoitia (Neolīta ciemats) — viens no svarīgākajiem pirmatnējās dzīves piemēriem reģionā.
• Bronzas laikmets — attīstījās pilsētvalstis un tirdzniecība; salas vārda izcelsme saistīta ar vara (angļu: copper).
• Senā laikmeta varas: feniķieši, asīrieši, senie ēģiptieši un persieši; pēc Aleksandra Lielā — helēniskais un Ptolemaju periods.
• Romas un Bizantijas laiki — kristietības izplatība un kultūras integrācija ar austrumu Romas impēriju.
• Arābu uzbrukumi un pasākumi 7.–10. gs. gadā, vēlāk krustnešu un Lusignan karalistes periods (franču valdīšana).
• Venēcijas un pēc tam 1571. gada Osmaņu impērijas pārvaldīšana, kas ilga vairākus gadsimtus.
• 1878. gada britu administrācija un 1925. gada Kipras krona kolonija. 1960. gadā Kipra ieguva neatkarību kā Kipras Republika.
• 1974. gada notikumi — Grieķijas militāristu rīkots pučs un Turcijas militārā intervence, kas noveda pie salas efektīvas sadalīšanas; kopš tā laika ziemeļu daļa deklarēja Ziemeļkipras Turcijas Republiku, ko atzina tikai Turcija.
• 2004. gadā Kipras Republika pievienojās Eiropas Savienībai; faktiski ES tiesību režīms ziemeļdaļā tika daļēji apturēts.

Politiskais sadalījums un starptautiskais statuss

Salā pastāv trīs galvenās reģionālās jurisdikcijas:

• Kipras Republika — starptautiski atzīta valsts, kas kontrolē salas dienvidu daļu un galvaspilsētu Nicosia (daļēji). Tā ir ES dalībvalsts.
• Ziemeļkipras Turcijas Republika (Ziemeļkipa) — de facto neatkarīga ziemeļu daļa; starptautiski to atzīst tikai Turcija.
• Apvienoto Nāciju Organizācijas kontrolētā Buferzona (Green Line), kas šķir salas sānos esošos reģionus un ietver vairākus šķērsošanas punktus, kā arī britu suverēnās bāzes Akrotiri un Dhekelia.

Nicosia ir vienīgā dalītā galvaspilsēta Eiropā — pilsētas centrs joprojām šķirts starp dienvidu un ziemeļu administrācijām. Sarunas par salu atkalapvienošanu norisinās periodiski, taču līdz šim nav panākta pastāvīga risinājuma, ko pieņemtu visas puses.

Demogrāfija un kultūra

Salas iedzīvotājus veido galvenokārt divas etniskās kopienas — grieķu un turku kiltūru pēcteči ( attiecīgi Grieķijas un Turcijas kultūras ietekmes). Oficiālās valodas ir grieķu un turku; reliģiski dominē Grieķu Pareizticīgo baznīca ziemeļu kristiešu kopienā un islāmiskās tradīcijas turku kopienā.

Kipras kultūra apvieno grieķu, turku, britu un tuvāko austrumu ietekmes — to izpaužas virtuvē (piem., halloumi siers, jūras produkti, olīveļļa), mūzikā, deju tradīcijās un gadskārtu svētkos. Salā ir daudz arheoloģisku objektu, teātru drupu un bizantiešu klosteru, daudzi no tiem iekļauti UNESCO pasaules mantojuma sarakstā (piem., Paphos arheoloģiskais parks, Troodos baznīcas, Choirokoitia).

Ekonomika

Kipras ekonomiku raksturo nozīmīgu pakalpojumu nozaru klātbūtne: tūrisms, jūras transports, finanšu pakalpojumi un informācijas tehnoloģijas. Lauksaimniecībā audzē citrusaugļus, vīnogas, kartupeļus un olīvkokus. Vēsturiski sala bija pazīstama ar vara ieguvi — iespējams, arī nosaukuma izcelsme ("Kypros").

Tūrisms ir svarīgs ienākumu avots; populāras ir pludmales, vēstures objektu tūres un kalnu pārgājieni Troodos reģionā. Ekonomika ir skārta arī politiskās sadalīšanas sekām un ārpolitiskajiem ierobežojumiem ziemeļu daļā.

Satiksme un tūrisma infrastruktūra

Lielākie lidlauki atrodas Larnakā un Pafosā; ostas un jahtu osta Limassolā ir nozīmīgas piegādes un kruīza satiksmei. Ir regulāras prāmju un jūras savienojumu iespējas uz Grieķiju, Izraēlu un citām Vidusjūras valstīm. Iekšzemes ceļi savieno galvenos pilsētu centrus; sabiedriskais transports galvenokārt balstās uz autobusiem.

Galvenie tūrisma objekti

• Pafosa arheoloģiskais parks — romiešu mozaīkas un vēsturiskie pieminekļi.
• Limassola — ostas pilsēta ar dinamisku naktsdzīvi un vīna reģionu tuvumā.
• Troodos kalni — kalnu takas, klosteri un ziemas slēpošanas iespējas.
• Nicosia (Lefkosia) — kultūras centrs un muzeji, kā arī dalītā galvaspilsētas zona.
• Kourion un Kolossi — arheoloģiskie un viduslaiku pieminekļi.

Nākotnes izaicinājumi un starptautiskā sadarbība

Kipras nākotne saistīta ar politiskā risinājuma meklējumiem, ekonomikas stiprināšanu, vidi aizsargājošu politiku (jūras bruņurupuču ligzdošanas vietu saglabāšana) un starptautiskās sadarbības veicināšanu reģionā. Eiropas Savienības loceklība dod Kipras Republikai juridisku un ekonomisku ietvaru, taču praktiskie jautājumi saistībā ar ziemeļu daļu joprojām prasa diplomātisku risinājumu.

Vispārīgi runājot, Kipra ir kultūrvēsturiska, ģeogrāfiski stratēģiska un dabas bagāta sala, kas saglabā nozīmīgu lomu Vidusjūras reģiona attiecībās un tūrisma plūsmā.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir Kipra?

J: Kur atrodas Kipra?

Vai Kipra ir Eiropas Savienības dalībvalsts?

J: Kāda veida valdība ir Kiprā?

J: Kādā valodā runā Kipras iedzīvotāji?

J: Vai Kiprā ir kādas reliģijas, kas ir izplatītas tās robežās?

J: Vai ir vēl kādi citi nosaukumi Kipresai?

Meklēt pēc burta