Darfūra — Sudānas reģions: konflikti, vēsture un humānā krīze
Darfūra, Sudānas reģions: padziļināta analīze par vēsturi, konfliktiem un humanitāro krīzi — cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi.
Darfūra (arābu valodā دار فور) burtiski nozīmē "Furu mājas" vai "Furu zeme" — nosaukums attiecas uz reģiona tradicionālo etnisko grupu, Fur. Darfūra atrodas rietumos Sudānā un ir plaša, ar dažādiem reljefa un klimata apgabaliem, kuros dzīvo vairākas etniskas grupas, tostarp Fur, Masalit, Zaghawa un citas.
Tā robežojas ar Centrālāfrikas Republiku, Lībiju un Čadu. Administratīvi reģions tradicionāli tika dalīts trīs štatos — Ziemeļdarfūra (Shamal Darfūra), Dienviddarfūra (Janub Darfūra) un Rietumdarfūra (Gharb Darfūra) — tomēr pēdējos gados vietējā administratīvā karte ir mainījusies un izveidotas arī citas administratīvās vienības, atkarībā no valsts reformas lēmumiem.
Vēsture un konflikta cēloņi
Plašākas sadursmes Darfūrā sākās 2003. gadā, kad pret valsts varu vērstās nemiernieku grupas pieprasīja lielāku politisko un ekonomisko pārstāvību. Režīmam atbalstītās bruņotās pašpārvaldes grupas, starp kurām vislabāk zināmas ir tā sauktās Janjaweed, reaģēja ar vardarbību pret nemierniekiem un arī pret civiliedzīvotājiem, kuru daļa tika uzskatīta par atbalstošiem opozīcijai. Konflikta pamatā ir sarežģīts etnisku, ekonomisku un klimatisku faktoru kopums — zemes, resursu sadales spriedze, marginalizācija un konkurence par ganību un ūdeni.
Galvenie dalībnieki
- Sudānas Atbrīvošanas kustība — viena no galvenajām nemiernieku grupām, kas izcēlās pret centrālās varas diskriminējošu politiku Darfūrā;
- Taisnīguma un vienlīdzības kustība — otra no nozīmīgajām nemiernieku grupām, kas piedalījās bruņotā konfliktā;
- Valsts atbalstītas bruņotas grupas (bieži sauktas par Janjaweed) — tās tika apsūdzētas par plašu cilvēktiesību pārkāpumu īstenošanu un vardarbību pret civiliedzīvotājiem.
Humānā krīze
Konflikts izraisīja plašu humanitāro katastrofu: simtiem tūkstošu vai vairāk cilvēku tika nogalināti, un miljoniem kļuva par iekšējiem bēgļiem vai meklēja patvērumu kaimiņvalstīs. Papildus tiešajām vardarbības sekām ir plašas sekas veselībai, pārtikas drošībai un sanitārajai situācijai — bieži trūka piekļuves pārtikai, veselības aprūpei un drošiem patvērumiem. Starptautiskajām un vietējām organizācijām piekļuve daudzos reģiona apgabalos bija apgrūtināta vai pat bloķēta drošības iemeslu dēļ, kas vēl vairāk pasliktināja situāciju. Patlaban humānā krīze turpinās, un daudzas kopienas vēl joprojām cieš no konsekvencēm.
Starptautiskā reakcija un perspektīvas
Starptautiskās organizācijas, ANO aģentūras un cilvēktiesību grupas dažādās reizēs aicinājušas uz piekļuvi palīdzībai, izmeklēšanām par iespējamajiem kara noziegumiem un ilgtermiņa politiskiem risinājumiem. Tika rīkotas miera sarunas un parakstīti daži starpnieku līgumi, taču to īstenošana un drošības nodrošināšana reģionā bieži bija nepilnīga. Ilgtermiņa risinājums prasa gan politisku kompromisu, gan atbalstu reģiona atveseļošanai — ieskaitot zemes tiesību sakārtošanu, ekonomisku attīstību, sociālo izlīdzināšanu un drošības garantijas visām kopienām.
Informācijas avoti un precīzi skaitļi konfliktiem un humanitārajai ietekmei atšķiras, tomēr kopīgs secinājums ir, ka Darfūra paliek vieta ar lielu cilvēku ciešanu līmeni un ka turpmāka starptautiska un vietēja iesaistīšanās ir nepieciešama, lai mazinātu krīzi un atbalstītu ilgtermiņa mieru un atveseļošanos.

Kažokādas nacionālās kustības karogs
Ģeogrāfija un klimats
Darfūra aizņem aptuveni 493 180 km² (196 555 jūdžu²) lielu teritoriju - nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas Francijas un vairāk nekā pusi Kenijas teritorijas. Tā lielākoties ir sausa plakankalne, kuras centrā atrodas Marras kalni (Jebel Marra) - vulkānisku virsotņu grēda, kas paceļas līdz pat 3000 m augstumā (10 100 pēdas). Reģiona galvenās pilsētas ir Al Fashir, Nyala un Geneina.
Fiziskajai ģeogrāfijai ir četras galvenās iezīmes. Visu Dārfūras austrumu daļu klāj līdzenumi un zemi pauguri ar smilšainām augsnēm, ko dēvē par goz, un smilšakmens kalni. Daudzās vietās mežs ir bezūdens, un to var apdzīvot tikai tur, kur ir ūdens rezervuāri vai dziļi urbumi. Uz ziemeļiem gōzu aizņem Sahāras tuksneša smiltis. Otra raksturīga iezīme ir vādži - sezonālas ūdensteces, sākot no mazām upītēm, kas mitrajā sezonā applūst tikai reizēm, līdz lieliem vādžiem, kas applūst lielāko daļu lietavu un plūst no rietumu Darfūras simtiem jūdžu uz rietumiem līdz Čadas ezeram. Daudzos vādžos ir aluviuma baseini ar bagātīgu augsni, ko arī ir grūti apstrādāt. Darfūras rietumos dominē trešā iezīme - pamatieži, kurus dažkārt klāj plāns smilšainas augsnes slānis. Pamatiežu ieži ir pārāk neauglīgi, lai tos varētu apstrādāt, bet tie ir atsevišķas mežaudzes, ko var ganīt dzīvnieki. Ceturtā un pēdējā iezīme ir Marrah kalni, kas paceļas līdz virsotnei pie Deribas krātera, kur ir neliela teritorija ar mērenu klimatu, lielu nokrišņu daudzumu un pastāvīgiem ūdens avotiem.
Lietainā sezona ilgst no jūnija līdz septembrim, un tās laikā liela daļa reģiona no putekļaini brūnas kļūst zaļa. Tā kā liela daļa Darfūras iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību, lietus ir ļoti svarīgs. Parastos gados raža ir gatava novākšanai līdz novembrim. Pēc ražas novākšanas sausos stiebrus var izbarot mājlopiem. Tālajos ziemeļu tuksneša apgabalos var paiet gadi starp lietavām. Tālajos dienvidos gada vidējais nokrišņu daudzums ir 700 mm, un daudzi koki paliek zaļi visu gadu.

Sudānas valsts
Ekonomika un demogrāfija
Darfūrā dzīvo aptuveni 7,4 miljoni cilvēku. Darfūras ekonomikas pamatā galvenokārt ir naturālā lauksaimniecība, kurā audzē labību, augļus un tabaku, kā arī sausākajos ziemeļu apgabalos audzē mājlopus. Turklāt Darfūru vasarā bieži skar sausums, bet ziemā - spēcīgas lietavas. Tā rezultātā daudzi lauksaimnieki nesaņem pietiekamu ražu, kas ir iemesls tūkstošiem cilvēku nāvei.

Kažokādas iedzīvotāju atrašanās vieta Darfūrā
Darfūras konflikts
Dārfūras konflikts ir nepārtraukts bruņots konflikts starp džandžavīdu kaujinieku grupējumu un reģiona ciltīm. Apvienoto Nāciju Organizācija lēš, ka kopš šī konflikta sākuma dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 400 000 cilvēku.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Darfūra?
A: Darfūra ir reģions tālu rietumu Sudānā, kas robežojas ar Centrālāfrikas Republiku, Lībiju un Čadu.
J: Ko nozīmē nosaukums Darfūra?
A: Vārds Darfūra arābu valodā nozīmē "kažokādu mājas".
J: Kā Darfūra ir sadalīta?
A: Darfūra ir sadalīta trīs Sudānas federālajās valstīs: Darfūra ir trīs federālās zemes: Gharb Darfūra (Rietumdarfūra), Janub Darfūra (Dienviddarfūra) un Shamal Darfūra (Ziemeļdarfūra).
Kāda ir pašreizējā krīze Darfūrā?
A.: Darfūrā pašlaik turpinās humānā krīze, kas izcēlās konfliktā starp Ganjaweed miliciju un nemiernieku grupām, piemēram, Sudānas atbrīvošanas kustību un Taisnīguma un vienlīdzības kustību.
Kādas valstis robežojas ar Darfūru?
A: Darfūra robežojas ar Centrālāfrikas Republiku, Lībiju un Čadu.
J: Kādi ir trīs Darfūras federālo valstu nosaukumi?
A: Trīs Darfūras federālās zemes ir Gharb Darfūra (Rietumdarfūra), Janub Darfūra (Dienviddarfūra) un Shamal Darfūra (Ziemeļdarfūra).
J: Kas ir nemiernieku grupas, kas iesaistītas Darfūras konfliktā?
A: Darfūras konfliktā iesaistītās nemiernieku grupas ir Sudānas Atbrīvošanas kustība un Taisnīguma un vienlīdzības kustība.
Meklēt