Taisnīguma un vienlīdzības kustība (JEM) — Dārfūras nemiernieku grupa
JEM (Taisnīguma un vienlīdzības kustība) — Dārfūras nemiernieki: vēsture, ideoloģija un naftas konflikti, cīņa pret valdību un ārvalstu resursu izsaimniekošanu.
Taisnīguma un vienlīdzības kustība (JEM) ir viens no galvenajiem nemiernieku grupējumiem, kas darbojas Sudānā, īpaši Dārfūras konfliktā. Grupu ilgu laiku vadīja Khalil Ibrahim; viņa vadībā JEM izmantoja gan bruņotu pretestību, gan politisku spiedienu, lai pievērstu uzmanību reģiona marginalizācijai un cīnītos pret centra varas pārstāvju pārstāvību un vardarbību. Kopā ar citām nemiernieku vienībām, piemēram, Sudānas Atbrīvošanas kustību (SLM), JEM bija vērsta pret valdības atbalstītās Džandžavīdu milicijas darbību un cilvēktiesību pārkāpumiem. JEM arī piederēja pie Austrumu frontes kā daļa no plašākas nemiernieku koalīcijas, taču pēc tam, kad Austrumu fronte parakstīja miera līgumu ar centrālo valdību, JEM zaudēja piekļuvi finansējumam no Eritrejas un saskārās ar organizatoriskām un finansiālām grūtībām.
Izcelsme un ideoloģija
JEM aizsākumi meklējami 2000. gadā publicētajā manuskriptā Melnā grāmata, kas analizēja valsts iekārtas nevienlīdzību un norādīja uz politisko un ekonomisko marginalizāciju, īpaši reģionos ārpus Hartumas. Grupu raksturo dažādu elementu savienojums: daļa viņu retorikas izmantoja islāmistu motīvus, taču kustība arī balstījās uz reģionālu un etnisku nevienlīdzību pret centrālo valdību. Valdība ir mēģinājusi saistīt JEM ar Hassan al-Turabi, tomēr gan JEM vadība, gan pats Turabi šādas saistības daļēji noliedz. Al-Turabi kritizējis valdību par situācijas pasliktināšanos, taču attiecības starp viņa politisko loku un JEM bijušas sarežģītas un pretrunīgas.
Alianšu veidošana un miera sarunas
2006. gada 20. janvārī JEM apvienojās ar Sudānas Atbrīvošanas kustību un citām nemiernieku grupām, izveidojot plašāku Rietumsudānas revolūciju spēku aliansi, cerot koordinēt darbības un palielināt politisko ietekmi. Tomēr alianse nebija pilnīgi stabila: 2006. gada maijā JEM un SLM kā atsevišķas grupas tomēr turpināja vietējā līmenī risināt miera sarunas ar centrālo valdību. Miera dialogi dažkārt deva īslaicīgus panākumus, taču ilgstoša risinājuma trūka, un konflikti atkārtojās.
Militārās darbības un naftas mērķi
2007. gada oktobrī JEM uzbruka naftas ieguves vietai Kordofānas reģionā Sudānā. Šo naftu pārvaldīja Ķīnas konsorcijs, un JEM publiski apgalvoja, ka naftas ieņēmumi tiek izmantoti, lai finansētu centrālo valdību un džandžavīdu darbības. Nākamajā mēnesī Dārfūrā ieradās 135 ķīniešu inženieru grupa, lai strādātu šajā atradnē; Ibrahim žurnālistiem sacīja: "Mēs iebilstam pret viņu ierašanos, jo ķīniešus neinteresē cilvēktiesības. Tos interesē tikai Sudānas resursi." JEM apgalvoja, ka ieņēmumi no Ķīnai pārdotās naftas finansē Sudānas valdību un džandžavīdu miliciju.
2007. gada 11. decembra rītā Khalil Ibrahim paziņoja, ka JEM spēki cīnījās un sakāva valdības karaspēku, kas Kordofānas reģionā apsargāja Ķīnas pārvaldīto naftas atradni. Tomēr Hartumas amatpersonas noliedza, ka būtu uzbrukts kādam naftas laukam. Ibrahim uzsvēra, ka šie uzbrukumi ir daļa no JEM plašākas kampaņas ar mērķi ierobežot ārvalstu uzņēmumu piekļuvi Sudānas resursiem, sakot, ka "[JEM] vēlas, lai visi Ķīnas uzņēmumi aizietu. Viņi ir daudzkārt brīdināti. Viņiem tur nevajadzētu atrasties."
Cilvēktiesību un humānais konteksts
Ilgstošais konflikts Dārfūrā izraisīja milzīgas humanitārās ciešanas: simtiem tūkstošu cilvēku tika nogalināti vai piespiesti pamest savas mājas, un reģionā bija plaša pārtikas trūkuma un slimību izplatība. Konflikta laikā gan valdības atbalstītie spēki, gan dažas nemiernieku grupas ir tikpat agresīvi apsūdzētas par cilvēktiesību pārkāpumiem, lauku ciemu nodedzināšanu un civiliedzīvotāju pakļaušanu bīstamībai. Starptautiskās organizācijas un ANO misijas regulāri aicināja uz sarunām un sniedza humāno palīdzību, taču ilgtermiņa drošība un taisnīga politiskā pārstāvība saglabājās kā neatrisināmi jautājumi.
Pēctecība un pašreizējā situācija
Khalil Ibrahim vadīja JEM līdz 2011. gadam; pēc viņa nāves konflikta dinamika reģionā mainījās, un JEM ietekme daļēji samazinājās, grupai saskaroties ar iekšējām šķelšanām un politiskām izmaiņām. Lai gan JEM kā nosaukums joprojām ir pazīstams un dažas struktūras turpināja darbību, Dārfūras konflikta partneru skaits un to savstarpējās attiecības turpināja mainīties, iesaistot gan vietējās, gan starptautiskās politiskās iniciatīvas.
- Galvenais vadītājs: Khalil Ibrahim (līdz 2011. gadam).
- Nodoms: cīnīties pret politisko un ekonomisko marginalizāciju, īpaši Dārfūrā, un pret valdības atbalstītajām milicijām.
- Metodes: bruņota pretestība, uzbrukumi valsts interesēm (piem., naftas infrastruktūrai) un politiskas alianšu meklēšana.
Konflikts Dārfūrā un JEM loma tajā ir daļa no plašāka Sudānas politiskā un ekonomiskā konteksta, kur resursu kontrole, etniskās attiecības un centrālās varas politika turpina ietekmēt drošību un iedzīvotāju dzīves apstākļus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Taisnīguma un vienlīdzības kustība (JEM)?
A: Taisnīguma un vienlīdzības kustība (JEM) ir nemiernieku grupa, kas iesaistīta Darfūras konfliktā Sudānā. To vada Khalil Ibrahim, un tā darbojas kopā ar citām nemiernieku grupām, piemēram, Sudānas Atbrīvošanas armiju, lai cīnītos pret valdības atbalstīto Janjaweed miliciju.
J: Kas sarakstīja Melno grāmatu?
A: Melno grāmatu sarakstīja JEM locekļi, kas savu dibināšanu saista ar šo 2000. gadā publicēto manuskriptu, kurā redzamas dažas problēmas.
Vai JEM ir saistīta ar Hassan al-Turabi?
A.: JEM ir islāmistu ideoloģija, un valdība šo grupējumu saista ar Hassan al-Turabi, lai gan grupējuma līderi un pats Turabi šo apgalvojumu noliedz. Tomēr al-Turabi vaino valdību situācijas pasliktināšanā.
Jautājums: Kad JEM apvienojās ar citiem nemiernieku grupējumiem?
A: 2006. gada 20. janvārī JEM apvienojās ar citiem nemiernieku grupējumiem, tostarp Sudānas Atbrīvošanas kustību, lai izveidotu Rietumsudānas Revolucionāro spēku aliansi.
J: Ko Khalil Ibrahim teica par Ķīnas inženieru ierašanos Darfūrā?
A.: 2007. gada oktobrī, kad Dārfūrā ieradās 135 ķīniešu inženieru grupa, lai strādātu Ķīnas konsorcija kontrolētajā naftas atradnē, Ibrahims žurnālistiem sacīja: "Mēs iebilstam pret viņu ierašanos, jo viņus neinteresē cilvēktiesības; viņus interesē tikai Sudānas resursi."
Jautājums: Ko JEM apgalvo par ienākumiem no Ķīnai pārdotās naftas?
A: JEM apgalvo, ka ieņēmumi no Ķīnai pārdotās naftas finansē gan Sudānas valdības, gan džandžavīdu kaujinieku spēkus.
Jautājums: Kad Khalil Ibrahim apgalvoja, ka viņa spēki cīnījās pret Sudānas karaspēku, kas apsargāja Ķīnas pārvaldīto naftas atradni?
A: 2007. gada 11. decembrī Khalil Ibrahim apgalvoja, ka viņa spēki cīnījās pret Sudānas karaspēku, kas apsargāja Ķīnas pārvaldīto naftas atradni, kura atrodas Sudānas Kordofānas reģionā.
Meklēt