Kas ir konsorcijs? Definīcija, veidi un piemēri

Konsorciju (dažkārt sauc arī par sindikātu) veido divi vai vairāki neatkarīgi uzņēmumi, privātpersonas vai citi ekonomikas dalībnieki, kas sadarbojas uz ierobežotu laiku vai noteiktam mērķim. Konsorciji bieži tiek veidoti, lai īstenotu lielus, kapitāli vai tehniski prasīgus projektus, kur viens dalībnieks to nespētu veikt vienatnē, vai arī lai sadalītu riskus un izmaksas. Būvniecības nozarē, piemēram, ceļus un tiltus bieži būvē konsorciji.

Veidi un formas

• Uzņēmumi, kas nodarbojas ar to pašu vai līdzīgu darbību, apvienojas, lai kopīgi realizētu projektu. Tas ir izplatīts gadījumos, kad viens uzņēmums vienatnē nespētu pārņemt visu projekta apjomu vai risku. Šādos gadījumos konsorcija veidošana ļauj dalībniekiem (kas nav daļa no vienas holdinga sabiedrības) veikt projektu.)
• Uzņēmumi, kas nodarbojas ar dažādām darbībām, apvienojas, lai katrs īstenotu savu veicamās daļas funkciju. Katrs dalībnieks parasti uzņemas tikai tos riskus un pienākumus, kas saistīti ar viņa uzņemto darba gabalu.
• Drošības vai standarta veidošanas konsorciji — piemēram, bezpeļņas vai standartizācijas organizācijas (piemēram, Unicode konsorcijs), kur dalībnieki sadarbojas bez tieša peļņas mērķa.

Juridiskā un organizatoriskā puse

Konsorcijs var pastāvēt vairākās juridiskajās formās atkarībā no valsts likumiem un dalībnieku izvēles:

• Konsorcijs bez atsevišķas juridiskas personas — dalībnieki saglabā savu neatkarību, bet sadarbojas pēc konsorcija līguma noteikumiem.
• Konsorcijs kā atsevišķa juridiska persona — dažās jurisdikcijās var izveidot īpašu formu (piemēram, Francijā groupement d'intérêt économique), kas reģistrēta kā vienība ar savu atbildību.

Svarīga prasība ir konsorcija līgums (vai sadarbības līgums), kas reglamentē sadarbības mērķi, pienākumus, finansējumu, izmaksu un ieguvumu sadali, risku pārvaldību, vadības struktūru, informācijas apmaiņu, konfidencialitāti un strīdu risināšanu. Praktiskā vadība bieži notiek caur vadošo partneri (lead partner) vai izveidotu darba grupu/komiteju.

Atbildība un riski

Atbildības forma var atšķirties:

• Ja konsorcijs nav atsevišķs juridisks subjekts, dalībnieki bieži ir kopīgi atbildīgi pret trešajām personām; tas nozīmē, ka var būt kopēja vai dalīta atbildība — atkarībā no līguma un vietējās likumdošanas.
• Ja izveidota atsevišķa juridiska persona, atbildība parasti ierobežota līdz šīs personas aktīviem, bet dalībnieku atbildība tiek noteikta pēc apjomiem un līguma nosacījumiem.

Riski ietver tehniskos, finansiālos, regulatīvos un reputācijas riskus. Konsorcija līgums parasti paredz, kā sadalīt zaudējumus, kā rīkoties neparedzētu apstākļu gadījumā un kā izbeigt sadarbību.

Atšķirība no citām formām

• Atšķirībā no apvienošanās vai pārņemšanas (merger/acquisition), konsorcijs ne vienmēr nozīmē uzņēmumu saplūšanu — tas ir laicīgs sadarbības mehānisms.
• Salīdzinot ar kopuzņēmumu (joint venture), konsorcijs bieži ir mazāk formāls un īslaicīgs; tomēr, ja nepieciešams, konsorcijs var tikt organizēts kā kopuzņēmums ar atsevišķu juridisko formu.
• Finanšu sindikāts (loan syndicate) ir līdzīgs princips — vairākas bankas kopīgi izsniedz lielu aizdevumu, dalot risku.

Priekšrocības un trūkumi

• Priekšrocības: resursu apvienošana, lielāku projektu iespēja, riska un izmaksu dalīšana, piekļuve papildu ekspertīzei un tirgiem, spēja atbilst iepirkumu prasībām.
• Trūkumi: lēmumu pieņemšanas sarežģītība, iespējamie konflikti starp partneriem, dalītas atbildības sarežģījumi, administratīvās izmaksas un nepieciešamība skaidri definēt pienākumus līgumā.

Kā veido konsorciju — praktiķu kontrolsaraksts

• Definēt mērķi un projekta dalīšanu pēc funkcijām.
• Sagatavot detalizētu konsorcija līgumu (vārdi: atbildība, finansējums, ieņēmumu sadale, termiņi, izpildes nosacījumi, garantijas).
• Noteikt vadības struktūru (vadošais partneris, komitejas, projekta vadītājs).
• Risināt apdrošināšanas un finanšu nodrošinājuma jautājumus.
• Pārbaudīt nodokļu un regulatīvās sekas atbilstoši jurisdikcijai.
• Sagatavot izejas vai izbeigšanas mehānismus un strīdu risināšanas procedūras.

Piemēri

Viens klasisks piemērs ir aviācijas ražotājs Airbus, kas sākās kā vairāku uzņēmumu konsorcijs, kura mērķis bija kopīga lidmašīnu izstrāde un ražošana. 1970. gadā tika izveidots groupement d'interêt économique (Francijas tiesību sistēmā konsorcija forma). Laika gaitā Airbus reorganizējās un šobrīd darbojas kā Societas Europaea — akciju sabiedrība saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem.

Drošības un standartizācijas jomā Unicode konsorcijs ir exemples, kur dalībnieki (programmatūras ražotāji, tehnoloģiju uzņēmumi, akadēmiskās iestādes) sadarbojas, lai izstrādātu un popularizētu teksta kodēšanas standartu. Šī organizācija darbojas kā bezpeļņas konsorcijs, kas atrodas Kalifornijā.

Kad pārdomāt konsorcija izveidi

Konsorciju vērts apsvērt, ja:

• projekts prasa dažādu kompetenču apvienošanu;
• riski vai finanšu slogs ir pārāk liels vienam uzņēmumam;
• publiskajos iepirkumos tiek prasīta partneru kompetence vai resursi, ko viens pretendents nevar nodrošināt;
• vēlaties saglabāt dalībnieku neatkarību, bet kopīgi īstenot mērķi.

Kopumā konsorcijs ir elastīgs instruments sadarbībai — tā forma un noteikumi lielā mērā ir atkarīgi no dalībnieku vienošanās un vietējā regulējuma. Pirms konsorcija dibināšanas ieteicams piesaistīt juridisko un finanšu padomu, lai skaidri noformētu atbildību, nodokļu sekas un ilgtermiņa sekas katram dalībniekam.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir konsorcijs?

Q: Cik daudz uzņēmumu parasti ir iesaistīti konsorcija veidošanā?

J: Kāda veida darbībās bieži piedalās konsorciji?

J: Cik ilgi parasti darbojas konsorcijs?

Vai konsorciji ir tikai būvniecības nozarē?

J: Kas var veidot konsorciju?

J: Kāds ir konsorcija izveides galvenais mērķis?

Meklēt pēc burta