Dead reckoning
Mirušā stāvokļa noteikšana (Dead Reckoning jeb DR) ir atrašanās vietas noteikšanas metode. Tā ir svarīga navigācijas sastāvdaļa. Tā izmanto pēdējo zināmo punktu (fiksēto punktu), kā arī ātrumu un virzienu, kādā transportlīdzeklis vai persona ir pārvietojusies kopš fiksētā punkta, lai noteiktu pašreizējo atrašanās vietu.
To izmanto, lai izsekotu, kur atrodas kuģis, lidmašīna vai dažkārt arī sauszemes transportlīdzeklis. Tagad tiek izmantota globālā pozicionēšanas sistēma (GPS), un mirušās koordinātas vairs nav tik svarīgas. Tomēr to joprojām izmanto vietās, kur GPS nav pieejams, vai īslaicīgi, ja GPS atjauninājums netiek saņemts. To ir noderīgi zināt arī gadījumā, ja GPS satelītus sabojā saules uzliesmojums vai ja iekārtas tiek pazaudētas vai sabojātas, tāpēc to joprojām māca jūrniekiem un pilotiem.
Pēc Kristofora Kolumba ierašanās Jaunajā pasaulē jūrnieki kartēja pasauli. Izmantojot zvaigznes, viņi varēja noteikt ģeogrāfisko platumu (attālumu starp ekvatoru un poliem). Taču, pirms tika radīti precīzi pulksteņi, viņi nevarēja noteikt savu ģeogrāfisko garumu (cik tālu uz austrumiem vai rietumiem viņi atrodas), ja vien neredzēja viņiem zināmu zemi. Tāpēc, lai šķērsotu okeānus, viņi izmantoja mirušo skaitli. Tā arī Ričards Bīrds kļuva par pirmo cilvēku, kas 1926. gadā aizlidoja līdz Ziemeļpolam. Viņš spēja lidot 16 stundas un atgriezties vietā, no kuras bija izlidojis, un zem viņa bija tikai ledus lauki.
Vēja dreifs ietekmē mirušo skaitīšanu
Metode
Aprēķins pēc nullā stāvokļa sākas no zināma punkta (fiksācijas). Tad ir jāzina transportlīdzekļa ātrums. Senos laikos kuģi pārmeta pāri bortam baļķi (piesietu pie virves) un skaitīja, cik ilgā laikā šis baļķis tika pārmests (vai arī vilka virvi ar mezgliem un skaitīja, cik mezglu noteiktā laikā tiek izvilkts). Tas ļautu noteikt kuģa ātrumu. Zinot virzienu no kompasa, varētu noteikt virzienu. No šiem diviem skaitļiem varētu veikt aplēsi (labu minējumu) par transportlīdzekļa pašreizējo atrašanās vietu. Tomēr vējš virza transportlīdzekli uz vienu pusi (ko sauc par dreifu), tāpēc arī tas ir jāmēra. Arī ūdenī ir straumes, pat okeāna vidū. Laika gaitā arī tas var radīt kļūdas, tāpēc tika izveidotas kartes, kurās tika koriģētas straumes.
Lidmašīnas var viegli izmērīt vēja ātrumu (cik ātri tās pārvietojas gaisā), bet ne to, cik ātri tās pārvietojas virs zemes (tā saucamais zemes ātrums). Pretvējš, sānvējš vai sānvējš maina zemes ātrumu. Ja ir zināms lidmašīnas augstums, tad zemes ātrumu var noteikt, nosakot laiku, cik ātri lidmašīna iet garām objektam uz zemes. (Jo augstāk jūs atrodaties, jo lēnāka šķiet zemes kustība). Lai atrastu zemes ātrumu un lidmašīnas dreifu, var izmantot lidmašīnas grīdas logu.
Uz zemes esošs transportlīdzeklis var izmantot arī mirušo skaitli. Parasti tiem nav jāuztraucas par vēja radīto dreifu, un uz sauszemes nav straumju, tāpēc šāda aprēķināšana ir vienkāršāka.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Dead Reckoning?
A: Mirušā stāvokļa noteikšana (jeb DR) ir metode, ar kuras palīdzību nosaka atrašanās vietu, izmantojot pēdējo zināmo punktu, kustības ātrumu un virzienu.
J: Kādam nolūkam izmanto mirušā stāvokļa noteikšanu?
A: Mirušā stāvokļa noteikšanu izmanto, lai noteiktu kuģa, lidmašīnas vai transportlīdzekļa atrašanās vietu.
J: Kāpēc tagad mirušā stāvokļa noteikšanu vairs tik bieži neizmanto?
A: Tagad navigācijai izmanto globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS), tāpēc mirušās koordinātas ir mazāk svarīgas.
J: Kādās situācijās Dead Reckoning joprojām ir noderīgs?
A: Mirušā laika noteikšana ir noderīga apgabalos, kur GPS nav pieejams, vai īslaicīgi, ja GPS atjauninājums netiek saņemts.
J: Kādēļ ir svarīgi zināt par Dead Reckoning?
A: Zināšanas par mirušās koordinātas noteikšanu ir svarīgas gadījumā, ja GPS satelīti tiek bojāti vai iekārtas tiek pazaudētas, lai jūrnieki un piloti joprojām varētu veikt navigāciju.
J: Kā pēc Kristofora Kolumba ierašanās Jaunajā pasaulē jūrnieki kartografēja pasauli?
A: Lai noteiktu ģeogrāfisko platumu un kartētu pasauli, jūrnieki izmantoja mirušā laika noteikšanu un zvaigznes.
Jautājums: Kā Ričards Bērds kļuva par pirmo cilvēku, kas aizlidoja uz Ziemeļpolu?
A: Ričards Bērds izmantoja Dead Reckoning, lai 1926. gadā aizlidotu uz Ziemeļpolu, lidojot 16 stundas un atgriežoties vietā, no kuras viņš bija izlidojis, un zem viņa bija tikai ledus lauki.
