Sīrija: valsts Tuvajos Austrumos — ģeogrāfija, vēsture, konflikts

Sīrija — ģeogrāfija, vēsture un mūsdienu konflikts: Damaska, Alepo, Bašars al Asads, pilsoņu karš un tautu sastāvs. Uzzini notikumu cēloņus un sekas.

Sīrija ir valsts Tuvajos Austrumos, Āzijas rietumu daļā. Tā robežojas ar Libānu, Palestīnu, Jordāniju, Irāku un Turciju. Tās rietumu daļa ir vērsta pret Vidusjūru. Austrumu un ziemeļu daļa ir kalnaina. Valstī atrodas svarīgas ģeogrāfiskas iezīmes — Eifratas upe šķērso valsts centrālo daļu, austrumos stiepjas Sīrijas tuksnesis, bet rietumos un dienvidrietumos ir kalnu grēdas (piemēram, Anti-Libānas un dažas citās vietās augstāka reljefa zonas). Piekrastes josla ir relatīvi šaura, bet vēsturiski nozīmīga ostu un lauksaimniecības centros.

Politika un administrācija

Pašreizējais prezidents un valsts vadītājs ir Bašars al Asads. Administratīvi Sīrija ir sadalīta provincēs; galvaspilsēta ir Damaska, savukart lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita ir Alepo. Pagātnē Sīrija bijusi Osmanu impērijas sastāvā, pēc Pirmā pasaules kara nonāca Francijas mandātā, un 1946. gadā ieguva neatkarību. Politiskā dzīve vairākas desmitgades bija ietekmēta no autoritāriem režīmiem, īpaši Ba’athu partijas vadībā — pirmo reizi varu nostiprināja Hafezs al Asads, bet pēc viņa nāves 2000. gadā prezidenta amatu pārņēma viņa dēls Bašars.

Sīrijas pilsoņu karš un konflikta izraisītās sekas

Sīrijas pilsoņu karš sākās 2011. gadā kā daļa no Arābu pavasara — protesti pret režīmu ātri eskalēja par bruņotu konfliktu. Konflikts iesaistīja daudzus iekšzemes un ārvalstu aktorus: Sīrijas valdības spēkus, dažādas opozīcijas grupas, kurdu pašpārvaldes vienības, radikālās grupas (tai skaitā ISIS), kā arī ārvalstu militāras un politiskas ieinteresētības — Krieviju, Irānu, Turciju un starptautiskās koalīcijas spēkus u. c. Karš izraisīja plašas materiālas un cilvēkaizsardzības katastrofas:

• miljoniem cilvēku iekšēji pārvietoti un liels bēgļu skaits, kas devās uz kaimiņvalstīm un Eiropu;
• mirstība un ievērojami civiliedzīvotāju upuri;
• liela infrastruktūras iznīcināšana — pilsētas, veselības aprūpes un izglītības iestādes, rūpniecības objekti;
• ekonomikas sabrukums un ilgtermiņa atjaunošanas nepieciešamība;
• mūsdienīgas humanitārās krīzes: piekļuve pārtikai, medicīniskajai palīdzībai un drošiem mājokļiem ir ierobežota daudzās teritorijās.

Vēsturisks un kultūras mantojums

Sīrija ir viena no senajām civilizācijām un bagāta ar arheoloģiskiem objektiem — senās pilsētas (piem., Palmīra), mošejas, krustceles dažādu kultūru ietekmju. Pirms kara valsts attīstīja tūrisma nozari, lauksaimniecību un rūpniecību, un tajā dzīvoja etniski un reliģiski dažādas kopienas, kas veidoja sarežģītu sociālo audumu.

Demogrāfija

Sīrijas iedzīvotāji veido dažādas etniskās un reliģiskās grupas. Tradicionāli tiek uzsvērts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi sunnīti, taču būtiskas minoritātes ir alavīti, kristieši, kā arī Kurdistu kopienas un citas etniskās minoritātes. Piemēram, aptuvenie etniskie un reliģiskie sadalījumi pirms plašās migrācijas un izmaiņām konfliktu dēļ tika minēti kā apmēram 74% sunnīti, 12% alavīti un 10% kristieši, taču šie skaitļi ir tikai novērtējumi un kara laikā ir mainījušies. Valsts oficiālā valoda ir arābu valoda; Kurdu valoda un citas minoritāšu valodas tiek lietotas reģionāli.

Ekonomika un dzīves līmenis

Uzbrucot karam, Sīrijas ekonomika cieši sašaurinājās: krita rūpniecība, lauksaimniecība un enerģētas nozare, pieauga bezdarbs un inflācija, un valsts tiku saskārusies ar starptautiskām sankcijām. Pirms konflikta nozīmīgas ekonomikas nozares bija naftas ieguve (mērens apjoms), lauksaimniecība (graudi, olīvas, augļi), tirdzniecība un tūrisms. Kara rezultātā infrastruktūras atjaunošana un ekonomiskā atlabšana būs ilgtermiņa process, kas prasa milzīgus resursus un politisku stabilitāti.

Starptautiskās attiecības un nākotnes izaicinājumi

Sīrijas konflikts ir kļuvies par reģionālu un starptautisku problēmu — iesaistītās valstis un interešu grupas nosaka daļu no situācijas dinamikas. Galvenie nākotnes izaicinājumi ir drošības atjaunošana, politiska izlīgšana starp iesaistītajām pusēm, milzīgā humanitārā krīze risināšana, bēgļu atgriešana un infrastruktūras atjaunošana. Atbildes uz šiem uzdevumiem prasīs gan vietējo spēju stiprināšanu, gan starptautisku atbalstu un ilgtermiņa ieguldījumus.

Šis pārskats sniedz vispārīgu ainu par Sīriju — valsti ar sarežģītu vēsturisko mantojumu, bagātīgu kultūru un smagi skartu mūsdienu realitāti. Informācija par demogrāfiju un situāciju var mainīties strauji, tāpēc precīzu datu un notikumu gaitu ieteicams pārbaudīt jaunākajos avotos.

Vēsture

Sīrijai ir ļoti sena vēsture. Tā bija feniķiešu zeme. Vēlāk tā kļuva par daļu no Ahemenīdu impērijas, Romas impērijas un pēc tam Austrumromas impērijas. Tajos laikos cilvēki runāja sīriešu valodā. Antiohija bija liela un viena no nozīmīgākajām kristietības pilsētām. 7. gadsimtā Sīriju kontrolēja Umajadu kalifāts. Šajā arābu impērijā cilvēki sāka runāt arābu valodā. Mūsdienās lielākā daļa Sīrijas iedzīvotāju tic islāmam, bet joprojām ir arī kristieši.

Kad sākās Pirmais pasaules karš, Osmaņu impērija valdīja Sīrijā un daudzās citās vietās. Kad tas beidzās, Libānu un Sīriju kontrolēja Francija. Lielbritānijai piederēja Irāka, Jordānija un Palestīna. Viņi 1920. gadā novilka robežu starp Irāku un Sīriju. Francija kontrolēja Sīriju līdz 1946. gadam, kad Sīrija kļuva par patstāvīgu valsti.

Sīrija kopā ar Ēģipti 1958.-1961. gadā bija daļa no Apvienotās Arābu Republikas. Sīrijai bija daži kari ar Izraēlu, un dažas teritorijas, piemēram, Golānas plato, okupēja Izraēla.

2012. gadā līdz ar Arābu pavasari sākās asiņains pilsoņu karš pret prezidentu Bašaru al Asadu.

Līnija kartes vidū ir 1920. gadā novilktā robeža, kas atdala Irāku un Sīriju.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir Sīrijas atrašanās vieta?

J: Ar kurām valstīm Sīrija robežojas?

J: Kāda ir Sīrijas ģeogrāfiskā ainava?

J: Kas ir pašreizējais Sīrijas prezidents?

J: Kāda ir Sīrijas valsts galvaspilsēta?

J: Kura ir lielākā pilsēta Sīrijā?

J: Kad sākās Sīrijas pilsoņu karš?

Meklēt pēc burta