Sīrija

Vēsture

Sīrijai ir ļoti sena vēsture. Tā bija feniķiešu zeme. Vēlāk tā kļuva par daļu no Ahemenīdu impērijas, Romas impērijas un pēc tam Austrumromas impērijas. Tajos laikos cilvēki runāja sīriešu valodā. Antiohija bija liela un viena no nozīmīgākajām kristietības pilsētām. 7. gadsimtā Sīriju kontrolēja Umajadu kalifāts. Šajā arābu impērijā cilvēki sāka runāt arābu valodā. Mūsdienās lielākā daļa Sīrijas iedzīvotāju tic islāmam, bet joprojām ir arī kristieši.

Kad sākās Pirmais pasaules karš, Osmaņu impērija valdīja Sīrijā un daudzās citās vietās. Kad tas beidzās, Libānu un Sīriju kontrolēja Francija. Lielbritānijai piederēja Irāka, Jordānija un Palestīna. Viņi 1920. gadā novilka robežu starp Irāku un Sīriju. Francija kontrolēja Sīriju līdz 1946. gadam, kad Sīrija kļuva par patstāvīgu valsti.

Sīrija kopā ar Ēģipti 1958.-1961. gadā bija daļa no Apvienotās Arābu Republikas. Sīrijai bija daži kari ar Izraēlu, un dažas teritorijas, piemēram, Golānas plato, okupēja Izraēla.

2012. gadā līdz ar Arābu pavasari sākās asiņains pilsoņu karš pret prezidentu Bašaru al Asadu.

Līnija kartes vidū ir 1920. gadā novilktā robeža, kas atdala Irāku un Sīriju.

Ģeogrāfija

Sīrija atrodas starp 32° un 38° ziemeļu platuma un 35° un 43° austrumu garuma. Apgabals, kas robežojas ar Vidusjūru, ir diezgan zaļš. Eifrats, Sīrijas svarīgākā upe, šķērso valsti austrumos.

Sīrijas klimats ir sauss un karsts. Ziemas ir maigas.

Politika un valdība

Sīrija ir republika. Vecā Sīrijas konstitūcija stājās spēkā 1971. gada 13. martā. Tā noteica Sīriju kā sekulāru sociālistisku valsti. Islāms bija vairākuma reliģija. Kopš 2012. gada ir spēkā jauna konstitūcija.

Valdības nozares

Izpildvaru veido prezidents, divi viceprezidenti, premjerministrs un Ministru padome. Konstitūcijā noteikts, ka prezidentam jābūt musulmanim. Tajā nav noteikts, ka islāms ir valsts reliģija. Saskaņā ar 2012. gada konstitūciju prezidentu tiešās vēlēšanās ievēl Sīrijas iedzīvotāji.

Tautas padome ir likumdevēja vara.

Valsts kontrole

Gandrīz visi Sīrijas radio un televīzijas kanāli pieder valstij. Ba'ath partija kontrolē gandrīz visus laikrakstus.

Cilvēktiesības

Cilvēktiesību organizācijas, piemēram, Human Rights Watch, norāda, ka cilvēktiesību situācija Sīrijā ir viena no sliktākajām pasaulē. Varas iestādes arestē demokrātijas un cilvēktiesību aktīvistus, cenzē tīmekļa vietnes, aiztur blogerus un aizliedz ceļošanu.

Guberņas

Sīrijā ir četrpadsmit guberņas jeb muhafazāti. Guberņas ir sadalītas sešdesmit apgabalos. Guberņas ir šādas:

• Al Hasakah
• Al Ladhiqiyah
• Al Qunaytirah
• Ar Raqqah
• Kā Suwayda
• Dara
• Dayr az Zawr
• Dimashq
• Halab
• Hamah
• Homs
• Idliba
• Rif Dimashq
• Tartus

Militārais

Sīrijas prezidents ir Sīrijas bruņoto spēku virspavēlnieks. Sīrijā ir aptuveni 400 000 karavīru. Vīriešiem ir jāstājas armijā, sasniedzot 18 gadu vecumu.

Ekonomika

Sīrija ir valsts ar vidējiem ienākumiem. Tās ekonomikas pamatā ir lauksaimniecība, nafta, rūpniecība un tūrisms.

Transports

Sīrijā ir trīs starptautiskās lidostas (Damaskā, Alepo un Lattakijā). Tās ir aviokompānijas Syrian Air mezgli. Uz tām lido arī ārvalstu aviosabiedrības. Lielāko daļu Sīrijas kravu pārvadā Sīrijas dzelzceļa uzņēmums Chemins de Fer Syriens.

Demogrāfiskie dati

Iedzīvotāju skaits Sīrijā
Gads	Miljons
1971	6.6
1990	12.7
2009	21.9
Avots: ESAO/Pasaules Banka/ANO

Lielākā daļa cilvēku dzīvo Eifratas ielejā un piekrastes līdzenumā - auglīgā joslā starp piekrastes kalniem un tuksnesi.

Izglītība ir bezmaksas no 6 līdz 12 gadu vecumam. Visiem šī vecuma bērniem ir jāapmeklē skola.

Sports

Populārākie sporta veidi Sīrijā ir futbols, basketbols, peldēšana un teniss. Damaskā notika piektās un septītās Panarābu olimpiskās spēles. Daudzas populāras futbola komandas atrodas Damaskā, Alepo, Homsā un Latakijā.

Saistītās lapas

• Sīrijas upju saraksts
• Sīrija olimpiskajās spēlēs
• Sīrijas nacionālā futbola izlase