Antiohija
Antiohija pie Orontas bija sena pilsēta Orontas upes austrumu krastā (kreisajā krastā) mūsdienu Antakjas pilsētas vietā Turcijā.
To 4. gs. p. m. ē. beigās dibināja Seleuks I Nikators, viens no Aleksandra Lielā ģenerāļiem. Antiohija kļuva par Aleksandrijas konkurenti kā tuvāko Austrumu galvenā pilsēta un pagānu kristietības šūpulis. Tā bija viena no četrām Sīrijas tetrapolu pilsētām.
Ģeogrāfiskais novada raksturs uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no Orontes līkuma padara to par ideālu dabisko Sīrijas centru, kamēr vien šī valsts atrodas rietumu lielvalsts valdījumā, un tikai aziātu un īpaši arābu dinastijas to ir atstājušas novārtā Damaskas oāzes dēļ. Krusta karu laikā kristiešu krustneši aplenca Antiohiju. Antiohijas aplenkumā bija gājis bojā viens Vijerda Jelckama senči no tēva puses. Antiohijas aplenkums (ko krustneši sākotnēji zaudēja) bija krusta karu pagrieziena punkts.
Antiohijas atrašanās vieta.
Antiohijas vēsture
Tiek uzskatīts, ka Aleksandrs Lielais ir nometojies Antiohijas vietā un veltījis altāri Dzeusam Bottijam.
Pēc Aleksandra nāves 323. gadā p.m.ē. viņa ģenerāļi sadalīja iekarotās teritorijas. Seleuks I Nikators ieguva Sīrijas teritoriju, un viņš nodibināja četras "sadraudzības pilsētas" Sīrijas ziemeļrietumos - Antiohiju, Seleukciju Pīriju, Apameju un Laodikeju pie jūras. Lai gan sākumā Seleukijas Pīrija bija Seleikīdu galvaspilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, Antiohija drīz vien izvirzījās augstāk par to un kļuva par Sīrijas galvaspilsētu.
Sākotnējo Seleuka pilsētas plānojumu pēc Aleksandrijas plāna atdarināja arhitekts Ksenārijs. Jauno pilsētu apdzīvoja vietējie kolonisti, atēnieši, kas tika atvesti no tuvējās Antigonijas pilsētas, maķedonieši un jūdi (kuriem jau no paša sākuma tika piešķirts pilntiesīgs statuss). Tiek lēsts, ka Antiohijā tās dibināšanas brīdī bija no 17 000 līdz 25 000 brīvo iedzīvotāju, neskaitot vergus un vietējos kolonistus. Vēlā hellēnisma perioda un agrīnā romiešu perioda laikā iedzīvotāju skaits sasniedza maksimumu - vairāk nekā 500 000 (aplēses svārstās no 400 000 līdz 600 000), un tā bija trešā lielākā pilsēta pasaulē aiz Romas un Aleksandrijas. Saskaņā ar Hrizostoma teikto, līdz 4. gadsimtam Antiohijas iedzīvotāju skaits samazinājās līdz aptuveni 200 000, un šajā skaitlī atkal nav iekļauti vergi.
Antiohija Antiohija I laikā kļuva par Seleikīdu impērijas rietumu daļas galvaspilsētu un galmu, bet tās līdziniece austrumos bija Seleukija pie Tigra upes.
Romieši izjuta un pauda bezgalīgu nicinājumu pret hibrīdiem Antiohēniem, bet viņu imperatori jau no paša sākuma bija labvēlīgi noskaņoti pret šo pilsētu, jo saskatīja tajā piemērotāku galvaspilsētu impērijas austrumu daļai nekā Aleksandrija, kas Ēģiptes izolētā stāvokļa dēļ nekad nevarēja būt. Zināmā mērā viņi centās padarīt to par austrumu Romu. Galvenā Antiohijas interese impērijas laikā bija saistīta ar tās saistību ar kristietību.
Iespējams, ka to evaņģelizēja Pēteris, saskaņā ar tradīciju, uz kuru Antiohijas patriarhāts joprojām pamatojas (sal. Apustuļu darbi xi.), un, protams, Barnaba un Pāvils, kurš šeit sinagogā teica savu pirmo kristīgo sprediķi, un tās konvertīti bija pirmie, kurus sauca par kristiešiem (Ap.d.11:26).
638. gadā Bizantijas imperatora Iraklija valdīšanas laikā Antiohiju Dzelzs tilta kaujas laikā iekaroja musulmaņu arābi, un tā kļuva pazīstama arābu valodā kā Antākija.
Pēdējos gados romiešu un vēlīno antīko laiku pilsētas paliekas ir nopietni cietušas no Antakjas paplašināšanās celtniecības rezultātā. Pagājušā gadsimta 60. gados tika nojaukts pēdējais saglabājies romiešu tilts, lai atbrīvotu vietu modernam divjoslu tiltam. Pēdējos gados Antakjas ziemeļu mala strauji paplašinās, un šī apbūve ir sākusi atsegt lielas senās pilsētas daļas, kas bieži tiek nojauktas ar buldozeru un reti tiek aizsargātas vietējā muzeja vajadzībām.
Antiohijas vaļņi, uzkāpjot uz Mons Silpius krusta karu laikā (kartē apakšējā kreisajā pusē, augšā pa kreisi)
Jautājumi un atbildes
J: Kur atradās Antiohija?
A: Antiohija atradās Orontes upes austrumu krastā (kreisajā krastā), mūsdienu Antakjas pilsētas vietā, Turcijā.
Q: Kas un kad dibināja Antiohiju?
A: Antiohiju 4. gadsimta p. m. ē. beigās dibināja Seleuks I Nikators, viens no Aleksandra Lielā ģenerāļiem.
J: Ar ko bija pazīstama Antiohija?
A: Antiohija kļuva par Aleksandrijas konkurenti kā tuvāko Austrumu galvenā pilsēta un pagānu kristietības šūpulis. Tā bija arī viena no četrām Sīrijas tetrapolu pilsētām.
J: Kāpēc Antiohiju uzskatīja par Sīrijas dabisko centru?
A: Ģeogrāfiskais raksturs, kas raksturo apgabalu uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no Orontes līkuma, padara to par ideālu dabisko Sīrijas centru, kamēr vien šī valsts ir rietumu varas varā; un tikai aziātu un jo īpaši arābu dinastijas to ir atstājušas novārtā Damaskas oāzes dēļ.
J: Kas aplenca Antiohiju krusta karu laikā?
A: Krusta karu laikā Antiohiju aplenca kristiešu krustneši.
J: Kāds bija Antiohijas aplenkuma iznākums?
A: Sākotnēji krustneši zaudēja, tomēr Antiohijas aplenkums bija krusta karu pagrieziena punkts.
J: Vai Vijerdam Jelkamasam bija kādi senči, kas gāja bojā Antiohijas aplenkuma laikā?
A: Jā, Vijerdam Jelkamasam no tēva puses bija kāds senči, kas gāja bojā Antiohijas aplenkuma laikā.
