Seleuks I Nikators
Seleuks I Nikators ("Seleuks Uzvarētājs") (ap 358. g. p. m. ē. - 281. g. p. m. ē.) bija viens no Aleksandra draugu ģenerāļiem, kuriem tika piešķirta vai kuri pārņēma viņa impērijas kontroli. Pēc tam, kad viņš Aleksandra vadībā kalpoja kā kājnieku ģenerālis, viņš galu galā ieguva basileja (~"karaļa") titulu. Viņš izveidoja Seleikīdu impēriju, kas valdīja pār lielāko daļu teritorijas TuvajosAustrumos, ko bija iekarojis Aleksandrs.
Pēc Aleksandra nāves 323. gada jūnijā p. m. ē. Seleukss sākotnēji atbalstīja Aleksandra impērijas reģentu Perdikku, un 323. gadā p. m. ē. Babilonas sadalīšanas laikā tika iecelts par pavadoņu komandieri (elitārā Aleksandra jātnieku karaspēka).
322. gadā notikušie "Diadohijas kari" bija Aleksandra pēcteču kari. Perdikka cieta neveiksmi pret Ptolemaju Ēģiptē, kas izraisīja viņa karaspēka sacelšanos. Perdikku nodeva un nogalināja Seleukss un citi 321. vai 320. gadā p. m. ē., sarīkojot sazvērestību.
321. gadā p.m.ē. Seleukss tika iecelts par Babilonas satrapu jaunā reģenta Antipatera vadībā. Gandrīz uzreiz atsākās kari starp diadohiem, un Antigons piespieda Seleuktu bēgt no Babilonas. Tikai 312. gadā p. m. ē. ar Ptolemaja atbalstu Seleukam izdevās atgriezties Babilonijā.
No 312. gada p.m.ē. Seleuks nežēlīgi paplašināja savu valdījumu un galu galā iekaroja persiešu un mēdiešu zemes. Seleuks valdīja ne tikai Babilonijā, bet visā milzīgajā Aleksandra impērijas austrumu daļā:
"Viņš [Seleukss], vienmēr gaidīdams kaimiņu tautas, stiprs ar ieročiem un pārliecinošs padomē, ieguva Mezopotāmiju, Armēniju, "Seleukīdu" Kapadokiju, Persiju, Partiju, Baktriju, Arābiju, Tapuriju, Sogdiju, Arahoziju, Hirkāniju un citas blakus esošās tautas, kuras bija pakļāvis Aleksandrs, līdz pat Indas upei, tā ka viņa impērijas robežas bija visplašākās Āzijā pēc Aleksandra impērijas. Seleukam bija pakļauts viss reģions no Frīģijas līdz Indai".
- Appiāns, Sīrijas kari
Seleuka kari aizveda viņu līdz pat Indijai, kur pēc divu gadu kara (305-303. g. p. m. ē.) viņš noslēdza mieru ar Indijas imperatoru Čandraguptu Maurju. Seleuks apmainīja savas austrumu satrapas Indas upes ielejā pret 500 kara ziloņiem. Tiem bija izšķiroša nozīme cīņā pret Antigonu Ipsas kaujā 301. gadā p. m. ē. un pret Lizimahu Korupedijas kaujā 281. gadā p. m. ē.
Seleuka uzvaras pret Antigonu un Lizimahu atstāja Seleikīdu dinastiju praktiski bez pretestības Āzijā un Anatolijā. Tomēr Seleuks arī cerēja pārņemt kontroli pār Lizimaha Eiropas teritorijām, galvenokārt pār Trāķiju un pašu Maķedoniju. Taču, ierodoties Trāķijā 281. gadā p. m. ē., Seleuktu nogalināja Ptolemajs Cerauns, kurš kopā ar māsu Lizandru bija patvēries Seleukīdu galmā. Seleuka slepkavība iznīcināja Seleikīdu izredzes Traķijā un Maķedonijā un pavēra ceļu Ptolemejam Ceraunam, lai pārņemtu lielāko daļu Lizimaha agrākās varas Maķedonijā. Seleuka pēc Seleikida Seleikīdu impērijas valdnieka amatā stājās viņa dēls Antiohs I.
Seleikīds savas valdīšanas laikā nodibināja vairākas jaunas pilsētas, tostarp Antiohiju (300. g. p. m. ē.) un jo īpaši Seleikiju pie Tigra (ap 305. g. p. m. ē.), jauno Seleikīdu impērijas galvaspilsētu, kas galu galā iznīcināja Babiloniju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Seleuks I Nikators?
A: Seleuks I Nikators, pazīstams arī kā "Seleuks Uzvarētājs", bija Aleksandra Lielā ģenerālis un draugs, kurš galu galā pārņēma viņa impērijas kontroli. Viņš izveidoja Seleikīdu impēriju, kas pārvaldīja lielu daļu teritorijas Tuvajos Austrumos, ko bija iekarojis Aleksandrs.
J: Kas bija "Diadohijas kari"?
A: "Diadohiju kari" bija kari starp Aleksandra pēctečiem pēc viņa nāves 323. gada jūnijā pirms mūsu ēras. Šie kari tika izcīnīti, lai noteiktu, kurš iegūs kontroli pār Aleksandra impēriju.
J: Kā Perdikkam neizdevās uzvarēt Ptolemaju?
A: Perdikka cieta neveiksmi pret Ptolemaju Ēģiptē, kas izraisīja viņa karaspēka sacelšanos un galu galā noveda pie tā, ka Seleukss un citi cilvēki 321. vai 320. gadā p.m.ē. viņu nodeva un nogalināja.
J: Kāda loma Seleukam bija kara ziloņiem?
A: Kara ziloņiem bija izšķiroša nozīme Seleika kaujā pie Ipsas 301. gadā p. m. ē. un Korupedija kaujā 281. gadā p. m. ē. Pēc divu gadu kara (305-303. g. p. m. ē.) viņš no Indijas ieguva 500 kara ziloņus.
J: Kādas pilsētas Seleiks savas valdīšanas laikā nodibināja?
A: Savas valdīšanas laikā Seleukss nodibināja vairākas jaunas pilsētas, tostarp Antiohiju (300. g. p. m. ē.) un jo īpaši Seleukiju pie Tigra (ap 305. g. p. m. ē.), kas kļuva par viņa impērijas jauno galvaspilsētu.
J: Kā Ptolemaha rīcība pavēra viņam iespēju pārņemt varu no Lizimaha?
A: Ptolema Ceraunosa pastrādātā Seileka slepkavība iznīcināja jebkādas izredzes pārņemt kontroli pār Lizimaha Eiropas teritorijām, piemēram, Trāķiju un pašu Maķedoniju, tādējādi paverot ceļu Ptolemajam Ceraunosam pārņemt lielu daļu varas no Lizimaha bijušajām teritorijām Maķedonijā.
