Ptolemaju dinastija

Ptolemajevu dinastija, pazīstama arī kā Lagīdi jeb Lagīdi, bija Maķedonijas grieķu karaliskā dzimta, kas valdīja Ēģiptē. Viņi valdīja 275 gadus, no 305. gada p. m. ē. līdz 30. gadam p. m. ē. Viņi bija pēdējā senās Ēģiptes dinastija.

Ptolemajs bija viens no Aleksandra Lielā ģenerāļiem un vietniekiem. Pēc Aleksandra nāves 323. gadā p. m. ē. viņš tika iecelts par Ēģiptes satrapu. 305. gadā p. m. ē. viņš pasludināja sevi par karali Ptolemaju I, vēlāk pazīstamu kā "Soter" (glābējs). Ēģiptieši drīz vien pieņēma Ptolemēnijus par neatkarīgās Ēģiptes faraonu pēctečiem. Atšķirībā no iepriekšējiem valdniekiem Ahemenīdu impērijas laikā viņi parasti dzīvoja Ēģiptē. Ptolemaja dzimta valdīja Ēģiptē līdz romiešu iekarošanai 30. gadā p. m. ē.

Visi dinastijas vīriešu kārtas valdnieki nesa Ptolemaja vārdu. Ptolemaju karalienes, no kurām dažas bija savu vīru māsas, parasti sauca par Kleopatru, Arsinoe vai Bereniku. Slavenākā bija pēdējā karaliene Kleopatra VII. Viņa bija iesaistīta Romas politiskajās cīņās starp Jūliju Cēzaru un Pompeju, vēlāk starp Oktaviānu un Marku Antoniju. Viņas nāve iezīmēja Ptolemaju valdīšanas beigas Ēģiptē.

Ptolemajs I Soters.

Ptolemaja laika valdnieki un dzīvesbiedri

Iekavās norādītie datumi ir Ptolemaju faraonu valdīšanas datumi. Viņi bieži valdīja kopā ar savām sievām, kas bieži bija arī viņu māsas. Vairākas karalienes īstenoja karalisko varu, bet slavenākā un veiksmīgākā bija Kleopatra VII (51.-30. g. p. m. ē.), kuras divi brāļi un viņas dēls bija nominālie līdzvaldnieki. Pastāv vairākas vēlāko valdnieku numerācijas sistēmas; šeit izmantotā sistēma ir tā, ko visplašāk izmanto mūsdienu zinātnieki.

Ptolemajs I Soters (305-282 p.m.ē.) ^[]apprecējās vispirms (iespējams) ar Taju, pēc tam ar Artakamu, tad ar Eiridiku un visbeidzot ar Bereniku I.
Ptolemajs II Filadelfs (282 p.m.ē.-246 p.m.ē.) bija precējies ar Arsinoja I, pēc tam Arsinoja II Filadelfa; valdīja kopā ar Ptolemaju I Epigonu (267-259 p.m.ē.).
Ptolemajs III Euergets (246-221 p.m.ē.) apprecējās ar Bereniku II.
Ptolemajs IV Filopators (221-203 p.m.ē.) apprecējās ar Arsinoja III
Ptolemajs V Epifāns (203-181 p.m.ē.) apprecējās ar Kleopatru I.
Ptolemajs VI Filometors (181-164 p.m.ē., 163-145 p.m.ē.) apprecējās ar Kleopatru II, 152. gadā p.m.ē. īsu laiku valdīja kopā ar Ptolemaju Eupatoru.
Ptolemajs VII Neos Filopators (nekad nav valdījis)
Ptolemajs VIII Euergets II (Fizkons) (170-163 p.m.ē., 145-116 p.m.ē.) bija precējies ar Kleopatru II, pēc tam ar Kleopatru III; no 131. līdz 127. gadam p.m.ē. Kleopatra II viņu uz laiku izraidīja no Aleksandrijas, 124. gadā p.m.ē. ar viņu samierinājās.
Kleopatra II Filometora Soteira (131-127 p.m.ē.), opozīcijā Ptolemejam VIII.
Kleopatra III Filometrs Soteira Dikaiosīne Nikefora (Kokke) (116-101 p.m.ē.) valdīja kopā ar Ptolemaju IX (116-107 p.m.ē.) un Ptolemaju X (107-101 p.m.ē.).
Ptolemajs IX Soters II (Lathyros) (116-107 p.m.ē., 88-81 p.m.ē. kā Soters II) bija precējies ar Kleopatru IV, pēc tam ar Kleopatru Selēnu; valdīja kopā ar Kleopatru III savā pirmajā valdīšanas laikā.
Ptolemajs X Aleksandrs I (107-88 p.m.ē.) bija precējies ar Kleopatru Selēnu, pēc tam ar Bereniku III; valdīja kopā ar Kleopatru III līdz 101. gadam p.m.ē.
Berenēcija III Filopators (81-80 p.m.ē.)
Ptolemajs XI Aleksandrs II (80. g. p. m. ē.) apprecējās un valdīja kopā ar Bereniku III, pirms viņu nogalināja; pēc tam 19 dienas valdīja viens.
Ptolemajs XII Neos Dionīss (Auletes) (80-58 p.m.ē., 55-51 p.m.ē.) apprecējās ar Kleopatru V Trifēnu
Kleopatra V Trifena (58-57 p.m.ē.) valdīja kopā ar Bereniku IV Epifaneju (58-55 p.m.ē.) un Kleopatru VI Trifenu (58 p.m.ē.).
Kleopatra VII Filopators (51-30 g. p. m. ē.) valdīja kopā ar Ptolemaju XIII Teosu Filopatoru (51-47 g. p. m. ē.), Ptolemaju XIV (47-44 g. p. m. ē.) un Ptolemaju XV Cezarionu (44-30 g. p. m. ē.).
Arsinoe IV (48-47 g. p. m. ē.) pretī Kleopatrai VII

Citi Ptolemajevu dinastijas pārstāvji

Ptolemajs Kerauns (miris 279. gadā p.m.ē.) - Ptolemaja I Soteras vecākais dēls. Galu galā kļuva par Maķedonijas karali.
Ptolemajs Apions (miris 96. gadā p.m.ē.) - Ptolemaja VIII Fizkona dēls. Kairenaikas karalis. Kirenaiku novēlēja Romai.
Ptolemajs Filadelfs (dzimis 36. gadā p.m.ē.) - Marka Antonija un Kleopatras VII dēls.
Ptolemajs Mauritānijas (miris 40. gadā pēc Kristus dzimšanas) - Mauritānijas Jubas II un Kleopatras VII un Marka Antonija meitas Kleopatras Selēnas II dēls. Mauretānijas karalis.

Medicīniskā analīze

Ptolemajevu dinastijas locekļi tika raksturoti kā ārkārtīgi aptaukojušies. Viņu skulptūrās un monētās redzamas izteiksmīgas acis un pietūkuši kakli. Ģimenes locekļu Hrāva slimība varētu izskaidrot pietūkušos kaklus un acu izcelšanos (eksoftalmos), lai gan tas ir maz ticams, ja viņi vienkārši bija aptaukojušies.

Šīs dinastijas locekļi, visticamāk, cieta no multiorgānu fibrozes, piemēram, Erdheima-Čestera slimības vai Ģimenes multifokālās fibrosklerozes. Šādas slimības gadījumā vienlaicīgi var rasties vairogdziedzera iekaisums, aptaukošanās un acu proptēze.

Attēlu galerija

Ptolemajs Maķedonietis nodibināja Ptolemaju dinastiju.

Ptolemajs II

Ptolemajs III

Ptolemajs IV

Ptolemajs V

Ptolemajs VI

Kleopatra II (pa labi)

Ptolemajs VIII

Ptolemajs IX

Ptolemajs X

Ptolemajs XI

Ptolemajs XII

Ptolemajs XIII un Izida

Ptolemajs XIV

Kleopatra VII

Ptolemajs XV, ko parasti dēvē par Cēzarionu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Ptolemaji?

A: Ptolemeji bija Maķedonijas grieķu karaliskā ģimene, kas valdīja Ēģiptē un bija pēdējā senās Ēģiptes dinastija.

Q: Cik ilgi ilga bija Ptolemaju dinastija?

A: Ptolemaju dinastija pastāvēja 275 gadus, no 305. gada p. m. ē. līdz 30. gadam p. m. ē.

J: Kas bija Ptolemajs?

A: Ptolemajs bija viens no Aleksandra Lielā ģenerāļiem un vietniekiem, kurš pēc Aleksandra nāves 323. gadā p.m.ē. tika iecelts par Ēģiptes satrapu. Vēlāk viņš sevi pasludināja par karali Ptolemaju I.

Jautājums: Kāpēc ēģiptieši pieņēma Ptolemēnijus par neatkarīgās Ēģiptes faraonu pēctečiem?

A: Ēģiptieši pieņēma Ptolemēnijus par neatkarīgās Ēģiptes faraonu pēctečiem, jo viņi parasti dzīvoja Ēģiptē atšķirībā no iepriekšējiem valdniekiem Ahemenīdu impērijas laikā.

J: Kāds bija pēdējās Ptolemaju dinastijas karalienes vārds?

A: Ptolemaju dinastijas pēdējās karalienes vārds bija Kleopatra VII.

J: Ar ko Kleopatra VII iesaistījās romiešu politiskajās cīņās?

A: Kleopatra VII bija iesaistīta romiešu politiskajās cīņās starp Jūliju Cēzaru un Pompeju un vēlāk starp Oktaviānu un Marku Antoniju.

J: Kas iezīmēja Ptolemaju valdīšanas beigas Ēģiptē?

A: Kleopatras VII nāve iezīmēja Ptolemaju valdīšanas beigas Ēģiptē.