Kleopatra VII (69–30 p. m. ē.) — Ēģiptes pēdējā faraone: dzīve un mantojums
Kleopatra VII — Ēģiptes pēdējā faraone: aizraujoša dzīve, politiskā stratēģija, romiešu sakari un nemirstīgais mantojums literatūrā, politikā un kultūrā.
Ēģiptes karaliene Kleopatra bija viena no slavenākajām sievietēm vēsturē. Viņas pilnais vārds bija Kleopatra VII Teja Filopatore (69. g. p. m. ē. — 30. g. p. m. ē., 12. augusts). Viņa bija pēdējā no faraoniem, kurus Ēģiptē iecēla Aleksandrs Lielais izveidotās Ptolemaju dinastijas atzara locekļi; pēc izcelsmes viņa bija Maķedonijas princese. Kleopatra valdīja laikā, kad Romas Republika paplašināja savu ietekmi uz Vidusjūru, un pēc viņas nāves Ēģipte kļuva par romiešu Egiptes provinci.
Agrākā dzīve un nākšana pie varas
Kleopatra dzimusi 69. gadā p. m. ē. Ptolemaju ģimenē, kas kopš Aleksandra Lielā nāves 4. gadsimtā p. m. ē. valdīja pār Hellenistisko Ēģipti. Viņa kļuva līdzvaldniece kopā ar savu brāli Ptolemeju XIII apmēram 51. g. p. m. ē., un pēc tam iesaistījās brāļu sacīkstē par varu. Šajā konfliktā būtisku lomu spēlēja Romas iejaukšanās, kas noveda pie Kleopatras slēgtās sadarbības ar Jūliju Cēzaru un vēlāk — ar Marku Antoniju.
Politika, valsts pārvaldība un kultūras lomu uzņēmums
Kleopatra bija politiski aktīva valdniece — viņa centās saglabāt Ēģiptes neatkarību, nostiprināt iekšējās pozīcijas un izmantot diplomātiju, tāpat kā militāru atbalstu, attiecībās ar Romas vadoņiem. Viņa pārvaldīja svarīgas ostas un tirdzniecības ceļus, rīkoja monētu izkalšanu, kurā pati bieži tika attēlota kā dievietes Isis inkarnācija, un atbalstīja Aleksandrijas intelektuālos centrus, tostarp Musejonu un bibliotēku.
Attiecības ar Romas līderiem un bērni
Kleopatras attiecības ar diviem slaveniem romiešiem — Jūliju Cēzaru un vēlāk Marku Antoniju — bija gan personiskas, gan politiskas. No attiecībām ar Cēzaru viņai piedzima dēls Ptolemajs XV, pazīstams kā Caesarion. Pēc Cēzara slepkavības Kleopatra sadarbojās un ieveda aliansē Antoniju; no šīs savienības radās trīs bērni — dvīnes Alexander Helios un Cleopatra Selene un jaunākais dēls Ptolemajs Filadelfs. Šīs savienības mērķis bija nostiprināt Ēģiptes un Romas sadarbību, taču tā pārtapa arī par Romas politisku problēmu.
Karš ar Oktaviānu un nāve
Saspīlējums starp Marku Antoniju (Kleopatras sabiedroto) un Oktaviānu (nākamo Imperatoru Augustu) izraisīja pilsoņu karu. 31. g. p. m. ē. notika leģendārais flotes kaujas laukumā pie Akcija (Aktija), kur Antonija un Kleopatras spēki cieta sakāvi. Nākamajā gadā, kad Oktaviāna armija iekaroja Aleksandriju, Marko Antonijs izdarīja pašnāvību. Pēc dažām avotu liecībām arī Kleopatra izdarīja pašnāvību 30. g. p. m. ē.; senie romiešu avoti attēlo to kā nāvi no indīga čūskas (aspas) kodiena, taču precīzs nāves veids nav pilnīgi skaidrs un pētnieki par to strīdas.
Valsts valoda, izskats un personība
Kleopatra izcēlās ar vairākām iezīmēm, kas padarīja viņu neparastu Ptolemaju ķēdē: viņa prata runāt ēģiptu valodā (ko daudzi viņas priekšteči nepārņēma) un tika uzskatīta par izglītotu, politiķi ar diplomātiskām prasmēm. Par Kleopatras izskatu liecina monētas, skulptūras un romiešu apraksti, taču vienots un pilnīgi drošs portrets nav saglabājies — mūsdienu pētnieki diskusijās par viņas fizisko tēlu balstās uz fragmentāriem materiāliem.
Avoti un pētniecība
Galvenie antīkie avoti par Kleopatru ir romiešu un grieķu vēsturnieku darbi; starp biežāk izmantotajiem mūsdienu pētījumu avotiem ir senie autoru apraksti no Plutarha (Plutarha), Kāzijus Dijs, Suetonijs un citi. Mūsdienu vēsturnieki izmanto arī arheoloģiskos materiālus — monētas, inskripcijas, Aleksandrijas un Nālamentu (kompleksu) izrakumu atklājumus —, lai rekonstruētu Kleopatras valdīšanas gaitu un viņas lomu reģiona politikā.
Mantojums un kultūras ietekme
Kleopatras tēls dzīvo literatūrā, mākslā un populārajā kultūrā. Viņas dzīvesstāsti iedvesmoja dramatiskus darbus, tostarp slaveno lugas iestudējumu Antonijs un Kleopatra, kā arī citus literārus un vizuālus attēlojumus. Viņa bieži tiek rādīta kā valdniece, mīlestības un politiķes simbols — tēls, kas apvieno valdniecisku enerģiju, inteliģenci un jutekliskumu. Plašākā kultūras kanonā viņas dzīve un traģēdija iedvesmoja arī Viljama Šekspīra traģēdija, un mūsdienu interpretācijas turpina pārskatīt gan viņas politisko nozīmi, gan personisko leģendu.
Kleopatras valdīšana un tās beigas iezīmē vēstures līnijas pāreju no helēnistiskā pasaules uz Romas impērijas laikmetu — viņas dzīvība un mantojums joprojām ir intensīvu pētījumu un interpretāciju priekšmets vēsturnieku, arheologu un kultūras pētnieku vidū.
Kleopatras kā ēģiptiešu dievietes statuja; bazalts, pirmā gadsimta p.m.ē. otrā puse. Ermitāžas muzejs, Sanktpēterburga
Kleopatra VII un viņas dēls Cēzarions pie Dendera tempļa
Kleopatras VII monēta
Antonija un Kleopatras monēta
Kleopatras dzīve
Kleopatra piedzima Aleksandrijā, kas tolaik bija Ēģiptes galvaspilsēta. Kad viņai bija 18 gadi, nomira viņas tēvs, kurš bija karalis. Viņa un viņas brālis Ptolemajs XIII kļuva par Ēģiptes vadītājiem. Viņa bija karaliene, bet viņas brālis - karalis. Viņas brālis bija tikai 10 gadus vecs, tāpēc viņa bija īstā vadītāja.
Kleopatra ieguva dažus ienaidniekus starp galminiekiem. Kleopatras valdīšanas laiku izbeidza galminieku sazvērestība, ko vadīja eunhs Potīns. Aptuveni 51. līdz 48. gadā p. m. ē. viņi atstādināja Kleopatru no varas un par vienīgo valdnieku padarīja Ptolemaju. Viņai nācās pamest valsti. Ptolemajs bija karalis, bet, tā kā viņš vēl bija zēns, Potenīns un viņa draugi bija īstie Ēģiptes vadītāji.
Cēzars un Pompejs
Tajā laikā divi romiešu ģenerāļi cīnījās par Romas Republikas vadību. Tie bija Pompejs un Jūlijs Cēzars. Jūlijs Cēzars sakāva Pompeju Farsalas kaujā Grieķijā 48. gadā p.m.ē. Pompejs no Farsāla aizbēga uz Ēģipti, kur Ptolemaja pavēlēja viņu nogalināt.
Ptolemajs un viņa atbalstītāji domāja, ka Cēzars būs apmierināts, taču tā bija liela kļūda. Cēzars bija apžēlojis daudzus senatorus, kas cīnījās pret viņu. Viņš to darīja, lai radītu pamatu mieram Romā. Pompeja slepkavība pārcirta Cēzara plānus. Vēl ļaunāk, Pompejs bija Romas konsuls un Cēzara vienīgās meitas Jūlijas atraitnis. Vēl sliktāk bija tas, ka Pompejam nocirta galvu viņa piektās sievas un bērnu klātbūtnē, kuri atradās uz kuģa, no kura viņš tikko bija izkāpis. Tas nodrošināja, ka Pompeja ietekmīgā ģimene un atbalstītāji nekad to neaizmirsīs un vienmēr būs Cēzara ienaidnieki. Viņa galu galā apprecēja abus savus brāļus.
Tad Cēzars ieradās Ēģiptes galvaspilsētā Aleksandrijā. Ēģipte bija maizes klēts, kas varēja pabarot Romas iedzīvotājus. Kleopatra Cēzaru uzņēma savā unikālajā veidā. Viņa gulēja uz paklāja. Tad viņas kalpi paklāju ar Kleopatru iekšpusē uzvilka. Pēc tam paklāju aiznesa uz pili, kur Cēzars bija apmeties. Apsargi redzēja, ka daži cilvēki nes paklāju, un viņi viņus neapturēja. Viņi aiznesa paklāju pie Cēzara. Tad no paklāja iznāca Kleopatra. Cēzars iemīlējās viņā, un viņi kļuva par mīlētājiem. Tajā laikā Kleopatrai bija 21 gads, bet Cēzaram 52 gadi.
Cēzars nolēma Kleopatru atkal padarīt par karalieni. Ptolemejam tas nepatika. Bija daudz kauju, bet Cēzars uzvarēja. Ptolemajs mēģināja aiziet, bet viņš iekrita Nīlas upē un noslīka. Par karali kļuva cits jaunākais brālis, bet Kleopatra atkal bija Ēģiptes īstā vadītāja. Kleopatra nebija precējusies ar Jūliju Cēzaru, bet viņiem bija dēls. Viņu sauca par Cēzarionu.
Drīz pēc Cēzariona dzimšanas Cēzars tika nogalināts, kad viņš gāja uz Senātu Romā. Kleopatra un viņas svīta atradās Romā, kad 44. gada 15. martā p.m.ē. tika nogalināts Cēzars. Kleopatra aizbēga atpakaļ uz Ēģipti.
Marks Antonijs un Oktaviāns
Marks Antonijs, kurš bija Cēzara militārais komandieris, un Oktaviāns, Cēzara likumīgais mantinieks, sakāva grupu, kas bija sazvērējusies pret Cēzaru. Šo grupu vadīja Bruts un Kasijs, kuri ieveda savu armiju Vidusjūras austrumu daļā un kontrolēja lielu daļu šīs teritorijas. Jautājumu galu galā atrisināja Filipi kauja, kas notika Maķedonijā.
Cēzara vietu ieņēma trīs kopīgi konsulu - Otrais triumvirāts. Viņu vārdi bija Oktaviāns, Marks Antonijs un Lepīds. Lepīds bija mazsvarīgs personāžs, un impērijas likteni ilgtermiņā izšķīra konflikts starp Antoniju un Oktaviānu. Marks Antonijs ieradās pie Kleopatras, un viņi iemīlējās, lai gan Antonijam jau bija sieva. Kleopatrai bija vēl trīs bērni. Divi bija dvīņi, un visu trīs bērnu tēvs bija Marks Antonijs.
Konflikts starp Oktaviānu un Antoniju kļuva nopietns, un drīz sākās karš. Kleopatra bija bagāta, un viņa izmantoja savu naudu, lai palīdzētu Antonijam. Taču Oktaviāns uzvarēja karā. Viņš kļuva par Romas impērijas valdnieku un bija pazīstams kā Augusts jeb Cēzars Augusts. Viņš no Kleopatras pārņēma Ēģiptes kontroli. Pēc tam, kad viņas karaliste bija iekarota, viņa izdarīja pašnāvību, ļaujot sevi sakost aspai (indīga čūska un maza kobra). Antonijs arī izdarīja pašnāvību.
Oktaviāns nogalināja Ceasarionu, un pārējos viņas bērnus kā gūstekņus aizveda uz Romu. Divi no viņiem nomira slimības dēļ, bet viņas meita Kleopatra Selēna II apprecējās ar Āfrikas karali Jubu II no Numīdijas. Oktaviāns pāri nosūtīja uz Mauritāniju, lai valdītu. Viņi tur nodzīvoja pilnvērtīgu dzīvi, un viņiem bija bērni.
Ir daudz nostāstu par to, cik bagāta bija Kleopatra, taču mēs nevaram būt droši, vai tie ir patiesi. Piemēram, viens stāsts vēsta, ka viņa mazgājusies pienā, lai padarītu ādu maigāku. Citā stāstā teikts, ka viņa noslēdza derības ar Antoniju par to, ka viņa spēs pagatavot dārgāko maltīti. Lai uzvarētu derībās, viņa paņēma pērļu auskaru, izšķīdināja to etiķī un izdzēra.
Saistītās lapas
- Kleopatra (1963, filma)
- Antonijs un Kleopatra
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Kleopatra VII?
A: Kleopatra VII bija Ēģiptes Ptolemaju karaļvalsts karaliene un pēdējā aktīvā valdniece.
J: Kad dzīvoja Kleopatra?
A: Kleopatra dzīvoja no 69. gada p.m.ē. līdz 30. gada 10. augustam p.m.ē.
J: Kāds bija Kleopatras pilnais vārds?
A: Kleopatras pilnais vārds bija Kleopatra VII Teja Filopatore.
J: Kādai dinastijai piederēja Kleopatra?
A: Kleopatra piederēja faraonu Ptolemaju dinastijai.
J: Kas notika ar Ēģipti pēc Kleopatras nāves?
A: Pēc Kleopatras nāves Ēģipte kļuva par romiešu Egiptes provinci.
J: Kāds ir galvenais vēstures avots par Kleopatras dzīvi?
A: Galvenais vēstures avots par Kleopatras dzīvi ir Plutarha "Antonija dzīve".
J: Kas uzrakstīja slaveno traģēdiju "Antonijs un Kleopatra"?
A: Viljams Šekspīrs uzrakstīja slaveno traģēdiju "Antonijs un Kleopatra".
Meklēt