Filipi kauja (42 p. m. ē.) — Bruta un Kasija pret Antoniju un Oktaviānu
Filipi kauja (42 p.m.ē.) — episka Bruta un Kasija pret Antoniju un Oktaviānu cīņa, kas mainīja Romas Republikas likteni; taktika, nodevība un traģēdija.
Filipi kauja bija otrā triumvirāta kara galvenā un izšķirošā sadursme 42. gadā p. m. ē., kad Marka Antonija un Oktaviāna spēki sacēlās pret Jūlija Cēzara slepkavu Bruta un Kasija vadītajām komandām pie Filipi Maķedonijā. Otrā triumvirāta mērķis bija atriebt Cēzara slepkavību un atjaunot triumviru — Antonija, Oktaviāna un Lepida — varu Romas pasaulē.
Fons un stratēģija
Pēc Cēzara nāves 44. gadā p. m. ē. Romas iekšpolitiskā situācija pārvērtās par virkni bruņotu saskarsmju. Bruts un Kasijs, saukti par liberatores, pārņēma kontroli pār Austrumu provincēm, bet triumvirāts, kurā vadošā loma bija Markam Antonijam un Oktaviānam, saņēma pilnas pilnvaras sakaut sacelšanos un pārkārtot valdīšanas kārtību. Abas puses koncentrēja lielas armijas pie Filipi — svarīgas stratēģiskas vietas Maķedonijas līdzenumā, tuvu pie jūras ceļiem un pie provīziju piegādēm.
Armijas, komandieri un spēku novietojums
Abas puses bija labi aprīkotas. Tradicionālie avoti liecina par lielām kontingentu skaitliskām pārsvarām — senie vēsturnieki uzrāda simtiem tūkstošu, bet mūsdienu pētnieki norāda, ka reālie skaitļi, iespējams, bija mazāki (kopumā varētu būt runa par desmitiem tūkstošu katrā pusē). Brutu un Kasiju vadītā austrumu koalīcija bija pieredzējusi veterānu sastāva vienības, savukārt triumvirāta spēki guva labumu no Romas resursiem, kuģniecības atbalsta un spēcīgas koordinācijas starp Antonija un Oktaviāna nodaļām.
Pirmā sadursme (oktobra sākums)
Cīņa faktiskā laukā notika kā divas atsevišķas sadursmes uz līdzenuma uz rietumiem no pilsētas Filipi. Pirmā kauja (dažos avotos datēta ar 3. oktobri) sastāvēja no diviem atsevišķiem konfliktiem: Bruts stājās pret Oktaviānu, bet Antonija pret Kasiju. Bruts uzbruka tik spēcīgi, ka īslaicīgi ieņēma Oktaviāna leģionu nometni un daļēji sagrāba ekipējumu. Taču uz dienvidu flanga Antonija spēki sakāva Kasiju, kurš saņēma nepatiesu ziņu, ka Bruta armija ir pilnīgi sakauta.
Pašnāvība spēlēja izšķirošu lomu: Kasijs, domādams, ka zaudējums ir galīgs, izdarīja pašnāvību. Pēc īsām sarunām un pārpratumu Bruts savāca atlikušos Kasija karavīrus; abu karaspēku komandieri lika savām armijām atgriezties nometnēs un sadalīt laupījumu. Ja neskaita Kasija traģēdiju, pirmā diena būtībā bija neizšķirta; tomēr zaudējums bija milzīgs, jo liberatores zaudēja vienu no saviem labākajiem ģenerāļiem.
Otrā sadursme un lēmums (23. oktobris)
Otrā kauja (tradicionāli datēta ar 23. oktobri) izšķīra karu. Šoreiz jaunais, apvienotais triumvira spēks uzbruka ar mērķi izlauzties un sagraut Bruta galveno armiju. Sākotnēji cīņa bija saspringta — Oktaviāns tika atspiests un piedzīvoja zaudējumus — tomēr kopumā Bruta spēki tika sakauti un izjuka. Nometnieki un daudzi karavīri sāka bēgt vai padevās, un, saprotot, ka izšķirošais zaudējums ir neatgriezenisks, Bruts izvēlējās izdarīt pašnāvību.
Sekojošās sekas un nozīme
Kauja pie Filipi praktiski nodrošināja triumvirāta kontroli pār Romas Republiku un beidza lielāko liberatores pretizpējas posmu. Politiski un militāri Filipi iezīmēja pāreju no republikas laika kariem uz vienas personas — vispirms triumvira, bet vēlāk viena valdnieka — dominanci. Pēc Filipi Marka Antonija karjera sasniedza augstāko punktu — viņš kļuva par triumvirāta vadošo militāro spēku blakus Oktaviānam — taču tas arī noteica viņa turpmāko likteni, kas bija saistīts ar Austrumu politiku un ariju attiecībām, īpaši ar Ēģipti un Kleopatru.
Kādas ir vēsturiskās liecības un avoti
Mūsu ziņas par kauju nāk galvenokārt no senajiem vēsturniekiem (piem., Appians, Plutarks, Svetonijs), kuri bieži pārspīlē skaitļus un sniedz atšķirīgus stāstījumus. Mūsdienu vēsturnieki cenšas koriģēt šo attēlu, ņemot vērā loģistiku, laiku un reālistiskus mobilitātes ierobežojumus. Precīzi reālie spēku un upuru skaitļi joprojām ir priekšmets debatēm — tomēr konsenss ir tāds, ka abas puses bija plaši ierīkotas un kauja bija viena no lielākajām Romas pilsoņu karu sērijā.
Vēsturiskā un kultūras ietekme
Filipi kauja ir atstājusi dziļas pēdas Rietumu vēsturē un literatūrā. Tās iznākums nostiprināja ceļu uz imperatora varas konsolidāciju, bet personības kā Bruts un Kasijs kļuva par simboliem — gan cēlsirdības, gan traģēdijas motīviem. Filipi notikumi arī parādās literatūrā un mākslā, un tie ir būtiska daļa stāstā par Romas pāreju no republikas pie imperatora varas.
Vietas un arheoloģija
Pilsēta Filipi (mūsdienu grieķu reģionā netālu no Kavaleas) ir arheoloģiski pētīta, un tur atklātas liecības par militārajām nometnēm un bīskapiem. Vietas ģeogrāfija — līdzenumi uz rietumiem no pilsētas un piekļuve jūrai — skaidro, kāpēc šī lokācija kļuva par kaujas lauku, kur abām pusēm bija iespējas izvietot lielus karaspēkus un nodrošināt loģistiku.
Kopumā Filipi kauja iezīmē vienu no izšķirošajiem brīžiem Romas vēsturē: tā beidza lielu pretreakciju Cēzara slepkavu virzienā, nostiprināja triumvirāta varu un atvēra ceļu pārmēru centralizētai vadībai, kura galu galā izauga par Romas principātu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Filipi kauja?
A: Filipi kauja bija otrā triumvirāta karu noslēguma kauja starp Marka Antonija un Oktaviāna spēkiem pret Jūlija Cēzara slepkavu Bruta un Kasija spēkiem 42. gadā p.m.ē. pie Filipi, Romas provincē Maķedonijā.
J: Kāpēc Otrais triumvirāts izsludināja šo pilsoņu karu?
O: Otrais triumvirāts izsludināja šo pilsoņu karu, lai atriebtu Jūlija Cēzara slepkavību.
J: Kur notika kauja?
A: Kauja notika Filipos, romiešu provincē Maķedonijā.
J: Kas piedalījās pirmajā kaujā?
A: Pirmajā kaujā Bruts stājās pret Oktaviānu, bet Antonija spēki bija pret Kasija spēkiem.
J: Kas uzvarēja pirmajā kaujā?
A: Sākumā Bruts atvairīja Oktaviānu un iegāja viņa armijas nometnē. Taču dienvidos Kasiju sakāva Antonijs, un viņš izdarīja pašnāvību pēc tam, kad bija dzirdējis nepatiesu ziņu, ka arī Bruts ir cietuši neveiksmi, tādējādi pirmā cīņa bija neizšķirta.
J: Kurš pēc Kasija pašnāvības palika bez sava labākā komandiera?
A: Liberatori pēc Kasija pašnāvības zaudēja savu labāko komandieri.
J: Kas uzvarēja otrajā sadursmē?
O: Otrajā sadursmē 23. oktobrī Bruta spēki tika iznīcināti, un viņš savukārt izdarīja pašnāvību, atstājot triumvirātu Romas Republikas kontrolē.
Meklēt