1620. gada kauja pie Baltā kalna — Trīsdesmitgadu kara izšķirošā cīņa
1620. gada kauja pie Baltā kalna bija viena no agrīnākajām un izšķirošajām cīņām Trīsdesmitgadu kara gaitā. Kauja notika 1620. gada 8. novembrī un izšķīra Bohēmijas sāncenšu — protestantu valdības — likteni pret Habsburgu un katoļu Savienības spēkiem.
Konteksts
Kaujas saknes meklējamas politiskā un reliģiskā spriedzē Centrālajā Eiropā pēc 16. gadsimta reformācijām. Čehijas zemēs protestanti pret Habsburga imperatora centralizējošo politiku sāka aktīvi pretojoties. Par tiešu iemeslu bieži min Prāgas defenestrāciju: une grupa čehu kungu 1618. gadā no Prāgas pilis pa logiem izmeta divus pārvaldniekus un sekretāru — šo incidentu dēvē par Prāgas defenestrāciju. Pēc tam čehu protestanti ātri mobilizēja armiju un 1619. gadā par Bohēmijas karali tika pasludināts Palantīnas elektoram Frīdriham V (Frīdriha V, Palantīnas elektora).
Kaujas puses un gaita
Kauju sāka imperiālie un katoļu spēki, ko vadīja Bavārijas hercogs Maksimiliāns I kopā ar pieredzējušiem karaspēka vadītājiem, pretstatā čehu un morāviešu ganību un miliciju armijai, kas daļēji sastāvēja no mazāk pieredzējušiem karavīriem. Bohēmijas pusē formāli kā karalis bija Frīdrihs V, bet kaujas tiesiskajā vadībā iesaistījās arī protestantu vadītāji. Bohemians sakrāja aptuveni 30 000 cilvēku, taču daudzi bija slikti apmācīti, zemu morāli un slikti organizēti. Imperatora un Savienības spēki bija labāk sagatavoti un disciplinēti.
Kauja bija īsa — dažu avotu vērtējumā tā ilga mazāk nekā stundu — un beidzās ar skaidru katoļu uzvaru. Čehi un Morāvijas spēki tika sagrābti vai izklīdināti; daudzi gāja bojā, daudzi tika sagūstīti. Pēc uzvaras imperatora un Bavārijas vadītāji nostiprināja kontroli pār Bohēmiju.
Sekas un nozīme
Uzvaras sekas bija smagas Bohēmijai. Imperators Ferdinands II nomainīja Frīdrihu V Bohēmijas karaļa amatā, atjaunoja Habsburga varu un sāka stingru katoļticības atjaunošanas politiku. Daudzus pretošanās vadītājus arestēja un 1621. gada 21. jūnijā Prāgas vecpilsētā 27 notiesātos vadošos čehu izpildīja. Pārējiem bohemiešiem bieži tika dota izvēle — pāriet katoļticībā vai pamest valsti; daudzi baņķieri, zemes īpašnieki un intelektuāļi zaudēja īpašumus vai bēga trimdā.
Kauja pie Baltā kalna iezīmēja Bohēmijas fāzes beigas Trīsdesmitgadu karā un deva impulsu kara paplašināšanai, iesaistot citas Eiropas varas (tai skaitā Palatinātu, Spāniju un vēlāk Zviedriju). Tā stiprināja centrālo Habsburga varu un veicināja garu un postošu karu, kura sekas jūtamas visā kontinentā.
Mūsdienu pieminējums
Baltais kalns (čehiski Bílá hora) tagad atrodas netālu no Prāgas centra, un pie tā ierīkota atklāta vieta un piemineklis. Vietā ir informatīvas plāksnes un marķējumi, kas skaidro kaujas norisi un tās vēsturisko nozīmi. Vietējie un ārvalstu tūristi bieži apmeklē šo piemiņas vietu, lai uzzinātu vairāk par 17. gadsimta Eiropas vēsturi.
1620. gada kauja pie Baltā kalna ir plaši atzīta par pagrieziena punktu Čehijas vēsturē — tā ne tikai izšķīra Bohēmijas likteni, bet arī ietekmēja līdzvērtīgi plašas politiskās un reliģiskās pārmaiņas visā Centrālajā Eiropā.
Piemineklis Baltajā kalnā, Prāga
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija kauja pie Baltā kalna?
A: Baltā kalna kauja bija pirmā kauja Trīsdesmitgadu karā, kurā Bavārijas hercogs Maksimiliāns I sakāva Bohēmijas un Morāvijas karaļa Frīdriha V, Palantīnas elektora, spēkus.
J: Kāds bija kaujas cēlonis?
A: Kaujas cēlonis bija čehu kungu grupas sacelšanās, kas Prāgas pils logos izmeta divus pārvaldniekus un sekretāru, kas bija pazīstams kā Prāgas defenestrācija. Viņi izveidoja 30 000 cilvēku lielu armiju, lai izveidotu neatkarīgu protestantu valsti.
J: Kas uzvarēja šajā kaujā?
A: Bavārijas hercogs Maksimiliāns I uzvarēja Baltā kalna kaujā pret čehiem, kuri bija sacēlušies un izveidojuši 30 000 lielu armiju, lai izveidotu neatkarīgu protestantu valsti.
J: Cik ilgi ilga bija šī kauja?
A: Kauja ilga nepilnu stundu, pirms hercoga Maksimiliāna I vadītā un labi apmācītā imperatora armija sakāva čehus.
J: Kas notika pēc kaujas?
A: Imperators Ferdinands II nomainīja Frīdrihu Bohēmijas karaļa amatā un uzsāka atriebības kampaņu pret tiem, kas viņam pretojās, daudzus nogalinot, bet citiem dodot iespēju izvēlēties - pāriet katoļticībā vai pamest valsti.
J: Kur atrodas Baltais kalns?
A: Baltais kalns tagad atrodas Prāgas pilsētā, kur ir atklāta vieta un piemineklis kaujas piemiņai.
J: Kad notika Baltā kalna kauja?
A: Baltā kalna kauja notika 1620. gadā, un tā iezīmēja Trīsdesmitgadu kara sākumu.
