"Asiņojošā Kanzasa" bija robežkarš uz Kanzasas un Misūri robežas. Tas sākās ar 1854. gada Kanzasas-Nebraskas likumu un turpinājās līdz pat Amerikas pilsoņu karam (1854-1861). Tas bija nepatīkams karš starp cilvēku grupām, kurām bija spēcīgi uzskati gan par, gan pret verdzību. Pirmo reizi šo terminu lietoja Horācijs Grīlijs (Horace Greeley) no laikraksta "New York Tribune". Viņš to lietoja, lai aprakstītu vardarbību, kas 1850. gadu vidū un beigās norisinājās Kanzasas teritorijā. Tajā laikā Kanzasā par varu cīnījās trīs atšķirīgas grupas. Tās bija verdzības piekritēji, abolicionisti un brīvā stāvokļa piekritēji. Asiņainā Kanzasa, kas tika izcīnīta verdzības jautājumā, bija priekšvēstnesis notikumiem, kas risinājās Amerikas pilsoņu kara laikā.
Cēloņi un politiskais fons
Pamatu konfliktam deva 1854. gada Kanzasas-Nebraskas likums, kas atcēla Misisipi līnijas kompromisu un ieviesa populāro suverenitāti — ideju, ka teritoriju iedzīvotājiem jāizlemj, vai pieļaut vergu turēšanu. Likuma autore un galvenais atbalstītājs bija Senāta loceklis Stīvens Duglasa. Likums mudināja masu ieceļošanu un politisku cīņu par to, kuras intereses būtiskāk pārstāvēs jauno teritoriju likumdošanu.
Uz Kanzasas teritoriju masveidā devās gan organizēti brīvvalsts (free-state) kolonisti, kurus bieži atbalstīja jauni ziemeļu labējie un organizācijas kā New England Emigrant Aid Company, gan proverdzības piekritēji no kaimiņējā Misūri štata, kuru sauca par Border Ruffians.
Galvenie notikumi
- 1855. gada vēlēšanas: vardarbīgas un viltotas vēlēšanas, kurās proverdzības kandidāti ieguva kontroli pār teritorijas valdību, pateicoties balsu vākšanai no Misūri. Tas izraisīja konfliktu starp divām pretējām valdībām — Lecompton (proverdzības) un Topeka (brīvvalsts).
- 1856 — Lodēšana un sagrābšana: proverdzības spēki iebruka un izpostīja Topeku un cietā pie pilsētas Lawrence, kas bija brīvvalsts centrs. Šie notikumi izraisīja plašu sajūsmas un atriebības ciklu.
- Potavatomie asiņošana (Pottawatomie massacre): 1856. gada maijā radikālais abolicionists John Brown vadīja uzbrukumu, kurā tika nogalināti pieci proverdzības atbalstītāji. Tas eskalēja vardarbību un izlīdzināja pretvardarbību no abām pusēm.
- Osawatomie kauja (1856) un vēlākie sadursmju gadījumi, kā arī Marais des Cygnes masveida slepkavība (1858) — visi šie notikumi demonstrēja, ka konflikts kļuvis par bruņotu nemieru un vietējiem partizānu spērieniem.
Partizānu cīņas un vardarbības raksturs
Konflikts Kanzasā nebija tikai organizētu karaspēku sadursmes — tas bija robežkonflikts, kur aktīvi darbojās gan brīvvalsts partizāni (saukti par Jayhawkers), gan proverdzības bandu grupējumi (bushwhackers). Pie vardarbības tika pielietota gan amatieru slepkavība, gan lauku sadegšana, laupīšana un terors pret civiliedzīvotājiem. Izdarītie noziegumi radīja haosu un bēgļu plūsmas.
Sekas un nozīme
Kansas kļuva par spēcīgu nacionālu ietekmes lauku. Konflikts samazināja iespējas kompromisam starp dienvidiem un ziemeļiem, veicināja politisko partiju pārkārtošanos (Waigaļu partijas sabrukums un Republikoniskās partijas nostiprināšanās) un kļuva par tiešu priekšvēstnesi plašākam karam.
Kanzasas jautājums nonāca arī Kongresā un prezidenta uzraudzībā — 1857. gadā Lecompton konstitūcija (proverdzības), kas mēģināja nostiprināt vergu stāvokli, izraisīja milzīgu konfliktu starp federālajām politiskajām frakcijām un tika noraidīta. Galu galā, pēc daudziem pārvietojumiem un konflikta, Kansas tika uzņemta Savienībā kā brīva štata 1861. gada 29. janvārī, neilgi pirms pilsoņu kara sākuma.
Par bojā gājušo skaitu vēsturnieki sniedz dažādas aplēses — vardarbības laikā un tās priekšvēstnesī gāja bojā aptuveni simtiem cilvēku, daudz vairāk tika ievainoti vai zaudēja mājas. Tomēr nozīme ir lielāka par skaitļiem: Asiņainā Kanzasa radīja politisko un psiholoģisko situāciju, kas padarīja amerikāņu sabiedrību vēl vairāk sašķeltu un ceļā uz 1861. gada pilsoņu karu.
Galvenās personības
- John Brown — radikāls abolicionists, kas kļuva par simbolu gan atainojot vardarbīgu pretošanos vergturībai, gan radot pretrunīgu vēstījumu par “svēto” vardarbību.
- Stīvens Duglasa — politikas arhitekts, kura ideja par populāro suverenitāti radīja apstākļus konfliktam.
- Vietējie līderi Lecompton un Topeka valdībās, kā arī bruņoti grupējumi no Misūri — visi tie ietekmēja notikumu gaitu.
Asiņainā Kanzasa palika kā skaidrs brīdinājums par to, ka politiskas diskusijas par cilvēktiesībām un institūcijām var pāraugt vardarbībā, ja trūkst legālu un miermīlīgu risinājumu. Tā arī bija viens no galvenajiem faktoriem, kas novedīja Ameriku pie pilsoņu kara 1861. gadā.
