Amerikas pilsoņu kara sākumā Kanzasa bija jauns štats. Kanzasas štata konstitūcijā verdzība nebija atļauta. Kanzasa cīnījās Savienības pusē, lai gan tur valdīja liela verdzības atbalstītāju apziņa. Šīs domstarpības izraisīja dažus konfliktus. Šo konfliktu vidū bija Lorensas slaktiņš 1863. gada augustā. Vēlāk štats bija liecinieks konfederātu ģenerāļa Sterlinga Praisa sakāvei, ko pie Minekrikas cieta Savienības ģenerālis Alfrēds Pleasontons.
Vēsturisks konteksts: no "Bleeding Kansas" līdz štata pievienošanai
Laikā pirms un pēc Amerikas pilsoņu kara Kanzasas bija karsti politisks un vardarbīgs reģions. Pēc Kansas–Nebraska Act (1854) jautājums par verdzību Kanzasas teritorijā tika atdots vietējo iedzīvotāju balsstiesībām, kas izraisīja plašu masu migrāciju, partizānu un bruņotu sadursmju viļņus — šis periods angļu valodā pazīstams kā Bleeding Kansas. Tas noteica štata spēcīgo antiverdzības (free-state) orientāciju, un 1861. gada 29. janvārī Kanzasa oficiāli pievienojās Savienotajām Valstīm kā štats, kura konstitūcija aizliedza verdzību.
Kanzasas kara gaitā — karaspēks, partizāni un cīņas pie robežas
Kanzasa deva Savienībai daudzu brīvprātīgo un regulāro vienību, tostarp gan tradicionālus kājnieku pulkus, gan robežpiedzīvojumus veicošos Jayhawker vienības. Tika izveidoti arī vairākas black regiments — 1. Kansas Colored Infantry bija viens no pirmajiem afroamerikāņu vienībām, kas piedalījās kaujā, un tā ieguldījums bija nozīmīgs gan militāri, gan simboliski.
Uzreiz pie štata robežām ar Misūri virsroku guva bruņotas bandas — tā sauktie bushwhackers un prokonfederātu partizāni, kurus vadīja tādas personības kā Viljams Kvāntrils (William Quantrill) un "Bloody Bill" Anderson. Šī nemitīgā robežkonfliktu atmosfēra radīja smagas civiliedzīvotāju ciešanas un izraisīja represīvus Savienības komandvadības pasākumus, piemēram, evakuācijas un pat represīvus rīkojumus pret augstāk riska rajoniem.
Nozīmīgi notikumi
- Lorensas slaktiņš (1863) — 21. augustā Viljama Kvāntrila vadīta armija uzbruka Kanzasas pilsētai Lorensa, nogalinot lielu skaitu vīriešu un puišu, un iznīcinot daļu pilsētas. Šis uzbrukums radīja plašu sašutumu un sekmēja stingrākas kara politikas pieņemšanu robežreģionos.
- Minekriķa kauja (Mine Creek, 25. oktobris 1864) — daļa no tā dēvētā Sterlinga Praisa reida (Price's Raid) uz Misūri. Pie Minekrikas Savienības spēki, kuru vadībā bija ģenerālis Alfrēds Pleasontons, cieta uzvaru pār konfederātu spēkiem, kas būtiski vāja Praisa operāciju un palīdzēja pārliecināties par Savienības kontroles nostiprināšanu reģionā.
Konsekvences un mantojums
Kanzasas dalība karā bija vairākās nozīmēs izšķiroša: štats bija simbols nacionālajam lēmumam par verdzības izzušanu un kļuva par vietu, kur robežu vardarbība ietekmēja gan militāro taktiku, gan civilo politiku. Partizānu un regulāro spēku konflikti izraisīja plašu ekonomisku un demogrāfisku satricinājumu, taču pēc kara Kanzasa saglabāja spēcīgu antiverdzības identitāti. Mūsdienās šie notikumi ir daļa no štata vēstures atmiņas — muzejos, piemiņas vietās un vēstures pētījumos tiek dažādi atspoguļota gan vardarbība, gan arī Kanzasas loma Savienības uzvarā.
Piezīme: Kanzasas pieredze pilsoņu karā labi ilustrē to, kā iekšējās pretrunas un robežkonflikti var pāraugt plašākā karadarbībā un ietekmēt gan militāro gaitu, gan turpmāko politisko attīstību.
