Kanzasa Amerikas pilsoņu karā

Fona informācija

Kanzasa tika uzņemta par Savienības pavalsti 1861. gada janvārī. Tas notika pavisam neilgi pirms Pilsoņu kara sākuma. Bija notikušas partizānu kaujas starp verdzību atbalstošām un pret verdzību vērstām grupām. Šīs cīņas kļuva pazīstamas kā "asiņojošā Kanzasa". Pēc trīs konstitūciju pieņemšanas vēlētāji apstiprināja ceturto konstitūciju, ko nosauca par Vīandotas konstitūciju, un nosūtīja to Amerikas Savienoto Valstu Kongresam apstiprināšanai un statusa piešķiršanai.

Kanzasa pievienojās Savienībai kā brīvvalsts un 34. štats 1861. gada 29. janvārī. Pat pēc tam, kad Kanzasa kļuva par štatu, tajā joprojām valdīja cietsirdīgas jūtas. Kanzasas un Misūri pierobežu turpināja terorizēt partizānu bandas no abām pusēm.

Taču štata statusa piešķiršana Kanzasas štatā nenovērsa ne naidīgās jūtas, ne arī vardarbību. Par verdzību noskaņoti cilvēki joprojām cīnījās pie Kanzasas un Misūri robežas visa kara laikā. Lorensa, kas 1850. gados bija brīvvalsts vieta, tika nodedzināta, un 1863. gadā Viljama Kvantrila vadītā projūriešu neregulārā armija nogalināja vairāk nekā 150 vīriešu un zēnu.

Militārās vienības

Nepilnus trīs mēnešus pēc tam, kad Kanzasa kļuva par štatu, 12. aprīlī Konfederācijas karaspēks uzbruka Fort Sumteram, un sākās pilsoņu karš. Vašingtonā klīda baumas, ka prezidents Abrahams Linkolns tiks nolaupīts vai pat nogalināts. Kanzasas senators Džeimss Henrijs Leins no Kanzasas noorganizēja 120 vīrus no Kanzasas, ko sauca par "Robežsardzi". Trīs nedēļas viņi atradās Baltajā namā, lai aizsargātu prezidentu. Lielākā daļa Kanzasas iedzīvotāju atbalstīja pievienošanos Savienībai karā. Gubernators Čārlzs Robinsons un senators Leins rekrutēja karavīrus Savienības armijai. Kara laikā federālā valdība no Kanzasas aicināja kopā 16 654 vīrus. Taču vairāk nekā 20 000 cilvēku pieteicās, un štats nosūtīja 19 pulkus un četras baterijas, lai cīnītos Savienības armijas pusē. Daļa vīriešu ieradās no citiem štatiem, jo Kanzasā bija tikai aptuveni 30 000 vīriešu, kas bija pietiekami veci, lai iestātos armijā. Kanzasas karavīri kara laikā kopumā cieta aptuveni 8500 upuru.

Lorensa slaktiņš

Pirmā darbība Kanzasā nenotika starp konkurējošām armijām. Tas bija partizānu reids 1863. gada augustā, ko veica verdzību atbalstoši neregulārie spēki V. Kvantrila vadībā. Viņi uzbruka Lorensas pilsētai, kas bija pret verdzību noskaņots centrs. Viņi nogalināja aptuveni 180 vīriešus un zēnus un nopostīja vairākas ēkas. Tā kā uzbrucējus varēja dzirdēt kliedzot "Atcerieties Osčolu!", uzbrukums tika uzskatīts par atriebību par agrāku pret verdzību noskaņoto džahoveru uzbrukumu Osčolai Misūri štatā. Daži uzskatīja, ka tā bija arī atbilde uz dažu reideru ieslodzīto sieviešu neseno nāvi, kad, iespējams, tīši iecerēti sabruka viņu cietuma ēka. (Jaunākie pētījumi liecina, ka sabrukšana gandrīz noteikti bija nejauša.) Slaktiņš izraisīja Konfederācijas valdības sašutumu, kas bija atzinusi Kvantrolu saskaņā ar Partisan Ranger Act, bet tagad atsauca atbalstu neregulārajiem spēkiem.

Kvantrila reids uz Lorensu, Kanzasas štatā, izpostīja lielu daļu pilsētas.

Vēlākās saistības

Kauja pie Baksterspringsas, dažkārt saukta par Baksterspringsas slaktiņu, bija maznozīmīga kauja kara laikā. Tā notika 1863. gada 6. oktobrī netālu no mūsdienu Baksterspringsas pilsētas Kanzasas štatā.

1864. gada 25. oktobrī notika trīs kaujas. Pirmās divas notika Linna apgabalā Kanzasas štatā, bet pēdējā - Vernonas apgabalā Misūri štatā. Pirmā bija Marais des Cygnes kauja (saukta arī par "Tirdzniecības posteņa kauju"). Otrā bija kavalērijas kauja, ko sauca par Mine Creek kauju. Tā bija nozīmīga kauja starp konfederātu spēku jātnieku kavalēriju un vairākām Savienības kavalērijas brigādēm, kas vajāja ģenerāli Praisu. Tās notika starp ģenerālmajoru ģenerāli Sterlingu Praisu, kas vadīja Misūri ekspedīciju, un Savienības spēkiem ģenerālmajora Alfrēda Pleasontona vadībā. Pēc tam, kad Prīss devās uz dienvidiem no Kanzassitijas, Pleasontons sākotnēji viņu sagaidīja pie Marais des Cygnes. Beigu beigās Konfederātu armija tika iznīcināta kā kaujas spēki un atkāpās uz Arkanzasas štatu.