Kanzasas dalība Amerikas pilsoņu karā — vēsture un nozīmīgi notikumi
Amerikas pilsoņu kara sākumā Kanzasa bija jauns štats. Kanzasas štata konstitūcijā verdzība nebija atļauta. Kanzasa cīnījās Savienības pusē, lai gan tur valdīja liela verdzības atbalstītāju apziņa. Šīs domstarpības izraisīja dažus konfliktus. Šo konfliktu vidū bija Lorensas slaktiņš 1863. gada augustā. Vēlāk štats bija liecinieks konfederātu ģenerāļa Sterlinga Praisa sakāvei, ko pie Minekrikas cieta Savienības ģenerālis Alfrēds Pleasontons.
Vēsturisks konteksts: no "Bleeding Kansas" līdz štata pievienošanai
Laikā pirms un pēc Amerikas pilsoņu kara Kanzasas bija karsti politisks un vardarbīgs reģions. Pēc Kansas–Nebraska Act (1854) jautājums par verdzību Kanzasas teritorijā tika atdots vietējo iedzīvotāju balsstiesībām, kas izraisīja plašu masu migrāciju, partizānu un bruņotu sadursmju viļņus — šis periods angļu valodā pazīstams kā Bleeding Kansas. Tas noteica štata spēcīgo antiverdzības (free-state) orientāciju, un 1861. gada 29. janvārī Kanzasa oficiāli pievienojās Savienotajām Valstīm kā štats, kura konstitūcija aizliedza verdzību.
Kanzasas kara gaitā — karaspēks, partizāni un cīņas pie robežas
Kanzasa deva Savienībai daudzu brīvprātīgo un regulāro vienību, tostarp gan tradicionālus kājnieku pulkus, gan robežpiedzīvojumus veicošos Jayhawker vienības. Tika izveidoti arī vairākas black regiments — 1. Kansas Colored Infantry bija viens no pirmajiem afroamerikāņu vienībām, kas piedalījās kaujā, un tā ieguldījums bija nozīmīgs gan militāri, gan simboliski.
Uzreiz pie štata robežām ar Misūri virsroku guva bruņotas bandas — tā sauktie bushwhackers un prokonfederātu partizāni, kurus vadīja tādas personības kā Viljams Kvāntrils (William Quantrill) un "Bloody Bill" Anderson. Šī nemitīgā robežkonfliktu atmosfēra radīja smagas civiliedzīvotāju ciešanas un izraisīja represīvus Savienības komandvadības pasākumus, piemēram, evakuācijas un pat represīvus rīkojumus pret augstāk riska rajoniem.
Nozīmīgi notikumi
- Lorensas slaktiņš (1863) — 21. augustā Viljama Kvāntrila vadīta armija uzbruka Kanzasas pilsētai Lorensa, nogalinot lielu skaitu vīriešu un puišu, un iznīcinot daļu pilsētas. Šis uzbrukums radīja plašu sašutumu un sekmēja stingrākas kara politikas pieņemšanu robežreģionos.
- Minekriķa kauja (Mine Creek, 25. oktobris 1864) — daļa no tā dēvētā Sterlinga Praisa reida (Price's Raid) uz Misūri. Pie Minekrikas Savienības spēki, kuru vadībā bija ģenerālis Alfrēds Pleasontons, cieta uzvaru pār konfederātu spēkiem, kas būtiski vāja Praisa operāciju un palīdzēja pārliecināties par Savienības kontroles nostiprināšanu reģionā.
Konsekvences un mantojums
Kanzasas dalība karā bija vairākās nozīmēs izšķiroša: štats bija simbols nacionālajam lēmumam par verdzības izzušanu un kļuva par vietu, kur robežu vardarbība ietekmēja gan militāro taktiku, gan civilo politiku. Partizānu un regulāro spēku konflikti izraisīja plašu ekonomisku un demogrāfisku satricinājumu, taču pēc kara Kanzasa saglabāja spēcīgu antiverdzības identitāti. Mūsdienās šie notikumi ir daļa no štata vēstures atmiņas — muzejos, piemiņas vietās un vēstures pētījumos tiek dažādi atspoguļota gan vardarbība, gan arī Kanzasas loma Savienības uzvarā.
Piezīme: Kanzasas pieredze pilsoņu karā labi ilustrē to, kā iekšējās pretrunas un robežkonflikti var pāraugt plašākā karadarbībā un ietekmēt gan militāro gaitu, gan turpmāko politisko attīstību.
Piemineklis par godu Baksters Springsas kaujām Kanzasā
Fona informācija
Kanzasa tika uzņemta par Savienības pavalsti 1861. gada janvārī. Tas notika pavisam neilgi pirms Pilsoņu kara sākuma. Bija notikušas partizānu kaujas starp verdzību atbalstošām un pret verdzību vērstām grupām. Šīs cīņas kļuva pazīstamas kā "asiņojošā Kanzasa". Pēc trīs konstitūciju pieņemšanas vēlētāji apstiprināja ceturto konstitūciju, ko nosauca par Vīandotas konstitūciju, un nosūtīja to Amerikas Savienoto Valstu Kongresam apstiprināšanai un statusa piešķiršanai.
Kanzasa pievienojās Savienībai kā brīvvalsts un 34. štats 1861. gada 29. janvārī. Pat pēc tam, kad Kanzasa kļuva par štatu, tajā joprojām valdīja cietsirdīgas jūtas. Kanzasas un Misūri pierobežu turpināja terorizēt partizānu bandas no abām pusēm.
Taču štata statusa piešķiršana Kanzasas štatā nenovērsa ne naidīgās jūtas, ne arī vardarbību. Par verdzību noskaņoti cilvēki joprojām cīnījās pie Kanzasas un Misūri robežas visa kara laikā. Lorensa, kas 1850. gados bija brīvvalsts vieta, tika nodedzināta, un 1863. gadā Viljama Kvantrila vadītā projūriešu neregulārā armija nogalināja vairāk nekā 150 vīriešu un zēnu.
Militārās vienības
Nepilnus trīs mēnešus pēc tam, kad Kanzasa kļuva par štatu, 12. aprīlī Konfederācijas karaspēks uzbruka Fort Sumteram, un sākās pilsoņu karš. Vašingtonā klīda baumas, ka prezidents Abrahams Linkolns tiks nolaupīts vai pat nogalināts. Kanzasas senators Džeimss Henrijs Leins no Kanzasas noorganizēja 120 vīrus no Kanzasas, ko sauca par "Robežsardzi". Trīs nedēļas viņi atradās Baltajā namā, lai aizsargātu prezidentu. Lielākā daļa Kanzasas iedzīvotāju atbalstīja pievienošanos Savienībai karā. Gubernators Čārlzs Robinsons un senators Leins rekrutēja karavīrus Savienības armijai. Kara laikā federālā valdība no Kanzasas aicināja kopā 16 654 vīrus. Taču vairāk nekā 20 000 cilvēku pieteicās, un štats nosūtīja 19 pulkus un četras baterijas, lai cīnītos Savienības armijas pusē. Daļa vīriešu ieradās no citiem štatiem, jo Kanzasā bija tikai aptuveni 30 000 vīriešu, kas bija pietiekami veci, lai iestātos armijā. Kanzasas karavīri kara laikā kopumā cieta aptuveni 8500 upuru.
Lorensa slaktiņš
Pirmā darbība Kanzasā nenotika starp konkurējošām armijām. Tas bija partizānu reids 1863. gada augustā, ko veica verdzību atbalstoši neregulārie spēki V. Kvantrila vadībā. Viņi uzbruka Lorensas pilsētai, kas bija pret verdzību noskaņots centrs. Viņi nogalināja aptuveni 180 vīriešus un zēnus un nopostīja vairākas ēkas. Tā kā uzbrucējus varēja dzirdēt kliedzot "Atcerieties Osčolu!", uzbrukums tika uzskatīts par atriebību par agrāku pret verdzību noskaņoto džahoveru uzbrukumu Osčolai Misūri štatā. Daži uzskatīja, ka tā bija arī atbilde uz dažu reideru ieslodzīto sieviešu neseno nāvi, kad, iespējams, tīši iecerēti sabruka viņu cietuma ēka. (Jaunākie pētījumi liecina, ka sabrukšana gandrīz noteikti bija nejauša.) Slaktiņš izraisīja Konfederācijas valdības sašutumu, kas bija atzinusi Kvantrolu saskaņā ar Partisan Ranger Act, bet tagad atsauca atbalstu neregulārajiem spēkiem.
Kvantrila reids uz Lorensu, Kanzasas štatā, izpostīja lielu daļu pilsētas.
Vēlākās saistības
Kauja pie Baksterspringsas, dažkārt saukta par Baksterspringsas slaktiņu, bija maznozīmīga kauja kara laikā. Tā notika 1863. gada 6. oktobrī netālu no mūsdienu Baksterspringsas pilsētas Kanzasas štatā.
1864. gada 25. oktobrī notika trīs kaujas. Pirmās divas notika Linna apgabalā Kanzasas štatā, bet pēdējā - Vernonas apgabalā Misūri štatā. Pirmā bija Marais des Cygnes kauja (saukta arī par "Tirdzniecības posteņa kauju"). Otrā bija kavalērijas kauja, ko sauca par Mine Creek kauju. Tā bija nozīmīga kauja starp konfederātu spēku jātnieku kavalēriju un vairākām Savienības kavalērijas brigādēm, kas vajāja ģenerāli Praisu. Tās notika starp ģenerālmajoru ģenerāli Sterlingu Praisu, kas vadīja Misūri ekspedīciju, un Savienības spēkiem ģenerālmajora Alfrēda Pleasontona vadībā. Pēc tam, kad Prīss devās uz dienvidiem no Kanzassitijas, Pleasontons sākotnēji viņu sagaidīja pie Marais des Cygnes. Beigu beigās Konfederātu armija tika iznīcināta kā kaujas spēki un atkāpās uz Arkanzasas štatu.
