Sumtera forts — Čārlstona nocietinājums, kur 1861. sākās Amerikas Pilsoņu karš
Sumtera forts ir salas nocietinājums Čarlstonā, Dienvidkarolīnas štatā. Forts bija vieta, kur sākās Amerikas pilsoņu karš. 1861. gada 12. aprīlī konfederātu artilērija atklāja uguni uz fortu. Savienības garnizons majora Roberta Andersona vadībā pēc 34 stundām fortu atdeva. Pilsoņu kara laikā Savienības spēki vairākas reizes mēģināja fortu atgūt. Konfederātu spēki fortu pameta, kad Savienības armija ģenerālmajora Viljama Tekuša Šērmena vadībā 1865. gada februārī ieņēma Čarlstonu.
Vēsturisks un stratēģisks konteksts
Sumtera forts nosaukts par godu Klērlendas revolūcijas laikos pazīstamajam ģenerālim Tomasam Sumteram. Forta celtniecība sāka 19. gadsimta 20.—30. gados kā daļa no ASV piekrastes nocietinājumu sistēmas pēc 1812. gada kara; darbi turpinājās vairākas desmitgades, un 1861. gadā tas joprojām nebija pilnībā pabeigts. Forts atradās stratēģiski svarīgā vietā Čarlstonas ostā, tāpēc kontrole pār to nozīmēja piekļuvi ostai un ūdensceļiem.
Arhitektūra un uzbūve
Sumtera forts ir cietoksnis no mūra (galvenokārt ķieģeļiem) ar vairāku līmeņu kasematēm un artilērijas pozīcijām, kas paredzētas, lai kontrolētu ostu un pieejamos kuģu ceļus. Lai gan būve bija masīva, tās konstrukcija un izejmateriāli padarīja to ievainojamu pret ilgu un intensīvu apšaudi ar moderno artilēriju.
1861. gada bombardēšana un kara nozīme
1861. gada 12. aprīlī pie forta ieradās konfederātu spēki, kuru bruņoto aizstāvību organizēja Pulēns G. T. Beoregards (P.G.T. Beauregard). Konfederātu baterijas uzsāka apšaudi, kas ilga apmēram 34 stundas; pēc intensīvas apšaudes un kritiska piegādes trūkuma Savienības garnizons majora Roberta Andersona vadībā fortu atdeva. Šie notikumi simboliski iezīmēja Pilsoņu kara sākumu un radīja spēcīgu politisku un militāru atbildi gan Savienības, gan Konfederācijas pusēs.
Tālākās kaujas un kara gaitas ietekme
Pilsoņu kara laikā ap Sumtera fortu un Čarlstonas ostu notika vairākas apšaudes, apmaiņas un mēģinājumi to atgūt. Ilgstošākas bombardēšanas tika veiktas arī vēlākajos gados, īpaši 1863. gadā, kad Savienības spēki centās vājināt Čarlstonu ar dzelzs kuģu, artilērijas un jūras operāciju palīdzību. Tomēr fortu konfederāti turēja līdz brīdim, kad Savienības armija ģenerālmajora Viljama Tekuša Šērmena vadībā 1865. gada februārī ienāca pilsētā, un konfederātu spēki to tad pameta.
Pēckara laiks un saglabāšana
Pēc kara forta nozīme militāri samazinājās, tomēr tas saglabājās kā vēsturiska vieta. 20. gadsimta vidū Fort Sumter tika iekļauts Federālā aizsardzībā un vēlāk pārvaldīts kā piemineklis, kas atgādina par Pilsoņu kara sākumu un tā sekām. Šodien Sumtera forts ir daļa no nacionālā mantojuma un tiek saglabāts ar mērķi izglītot apmeklētājus par 19. gadsimta militāro arhitektūru, kara notikumiem un vietas simbolisko nozīmi.
Apmeklētāji un mantojums
Sumtera forts piesaista tūristus, vēsturniekus un izglītības grupas kā viena no Pilsoņu kara nozīmīgākajām vietām. Forts un tā muzeji piedāvā ekspozīcijas par kara gaitu, ikdienu garnizona dzīvē un vietas restaurācijas procesiem. Lai gan fotogrāfijas un apraksti sniedz priekšstatu, daudz no vietas sajūtamas tikai apmeklējot fortu uz vietas, braucot ar prāmi pa Čarlstonas ostu un izstaigājot mūra nocietinājumus.
Sumtera forts līdz mūsdienām saglabājis savu simbolisko lomu Amerikas vēsturē kā vieta, kur oficiāli iesākās viens no valsts traģiskākajiem konfliktiem — Amerikas pilsoņu karš.
Vēsture
1815. gada 5. decembrī prezidents Džeimss Medisons vēstulē Kongresam ieteica izveidot vairākas piekrastes aizsardzības sistēmas. Tas aizsāka fortu sistēmu, kas pazīstama kā "Trešā piekrastes aizsardzības sistēma". Kongress tam piekrita, un 1816. gadā sākās šo fortu būvniecība. Viena no izvēlētajām vietām bija Čarlstonas osta. Celtniecība sākās 1829. gadā uz sēkļa ostā apmēram 1 jūdzi (1,6 km) uz rietumiem no Moultrie forta. Turpmāko 16 gadu laikā tika izveidota 2,5 akru (1,0 ha) liela mākslīgā sala, izmantojot 109 000 īso tonnu (99 000 t) iežu un akmeņu. Kad tā bija pabeigta, tajā bija paredzēts izvietot 650 virsnieku un karavīru ar 135 lielgabaliem, kas bija izvietoti trīs rindās, viens virs otra. Visi lielgabali bija vērsti pret ostu. Tas tika nosaukts revolūcijas kara varoņa, brigādes ģenerāļa Tomasa Sumtera vārdā.
1860. gadā cietoksnis bija pabeigts aptuveni 90 % apmērā, bet pēc Dienvidkarolīnas izstāšanās no Savienības darbs tika pārtraukts. 1861. gada 12. aprīļa agrā rīta stundā virs forta eksplodēja mīnmetēja lādiņš, kas aizsāka Pilsoņu karu. Kara laikā Smitera forts palika Konfederācijas rokās. No 1863. līdz 1865. gadam fortu aplenca Savienības spēki. Konfederātu karavīri noturēja fortu 587 dienas, lai gan līdz 1865. gadam fortu pilnībā iznīcināja Savienības bombardēšana.
1870. gadā sākās gruvešu novākšanas darbi. Forta atjaunošanas darbus vadīja ģenerālis Kvinsijs A. Gilmors. Viņš bija komandējis Savienības lielgabalus forta aplenkuma laikā 1861. gadā. Taču 1876. gadā darbi apstājās, un cietoksnis atkal sāka lēnām bojāties. No 1876. līdz 1898. gadam forts kalpoja kā bāka.
1898. gadā, sākoties Spāņu-amerikāņu karam, armijas inženieri atkal sāka pārbūvi, forta centrā ierīkojot masīvu betona bateriju. Tajā tika uzstādīti divi 12 collu M1895 kājnieku lielgabali. Būvniecība tika pabeigta tikai pēc kara. Pirmā pasaules kara laikā divu lielgabalu bateriju (sauktu par "Battery Huger") apkalpoja ASV armija. Otrā pasaules kara laikā lielgabali bija novecojuši. Galu galā 1943. gadā tās tika demontētas. Vēlāk kara laikā tā kļuva par pretgaisa bateriju. 1948. gadā fortu savā īpašumā pārņēma Nacionālā parka dienests.
Fort Sumter Nacionālais piemineklis
Mūsdienās atjaunotais Sumptera forts kopā ar Apmeklētāju centru un Izglītības centru (abi atrodas Čarlstonā) un Moultrī fortu ir populāri tūrisma objekti. Forts ir pieejams tikai ar īpašiem prāmjiem, kas kursē no Liberty Square. Brauciens uz salu ilgst aptuveni 30 minūtes. No Patriots Point kursē arī prāmis, kur ir autostāvvieta atpūtas un garāmgājēju transportlīdzekļiem. Piemineklis ir atvērts apmeklētājiem 362 dienas gadā. Atjaunotais cietoksnis ir viena līmeņa, nevis bijušo trīs līmeņu vietā. Vairākās no ķieģeļu sienām joprojām ir iestrēguši artilērijas lādiņi. Parka muzejā ir oriģinālā forta makets. Tajā atrodas oriģinālais 33 zvaigžņu ASV karogs, kas plīvoja pirmās bombardēšanas laikā. Izstādē ir arī oriģinālais Dienvidkarolīnas milicijas karogs (saukta par Palmetto gvardi), kas pēc Savienības kapitulācijas pārņēma fortu savā īpašumā.
Nacionālais piemineklis Fort Sumter
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Fort Sumter?
A: Fort Sumter atrodas Čarlstonā, Dienvidkarolīnā.
J: Ar ko ir pazīstams Fort Sumters?
A: Fort Sumter ir pazīstams kā vieta, kur sākās Amerikas pilsoņu karš.
J: Kad Konfederācijas spēki atklāja uguni uz Sumtera fortu?
A: Konfederācijas spēki atklāja uguni uz Sumtera fortu 1861. gada 12. aprīlī.
J: Kas bija Savienības garnizona komandieris uzbrukuma laikā Sumtera fortam?
A: Savienības garnizona komandieris uzbrukuma laikā Sumtera fortam bija majors Roberts Andersons.
Jautājums: Cik ilgā laikā Savienības garnizonam bija jāpadodas Sumtera fortam?
A: Savienības garnizonam bija nepieciešamas 34 stundas, lai padotu Sumtera fortu.
J: Vai pilsoņu kara laikā Savienības spēki mēģināja atgūt Sumtera fortu?
A: Jā, pilsoņu kara laikā Savienības spēki vairākas reizes mēģināja atgūt Sumtera fortu.
J: Kad Konfederācijas spēki beidzot atstāja Sumtera fortu?
A: Konfederātu spēki beidzot atstāja Sumtera fortu, kad Savienības armija ģenerālmajora Viljama Tekuša Šērmena vadībā 1865. gada februārī ieņēma Čarlstonu.
