Terorisms: definīcija, veidi, cēloņi un ietekme

Terorisms: definīcija, veidi, cēloņi un ietekme — skaidra analīze, statistika un profilakses risinājumi sabiedrības drošības stiprināšanai.

Terorisms ir baiļu un vardarbības izmantošana, lai iebiedētu sabiedrību, valdību vai kādu ideoloģiju. Lai sasniegtu savus mērķus, terorismu var izmantot dažādas sociālās vai politiskās organizācijas. Cilvēkus, kas nodarbojas ar terorismu, sauc par teroristiem. Daži pētnieki norāda, ka 19. gadsimta radikāļu idejas — piemēram, krievu radikāļa Sergeja Ņečajeva darbs — ietekmēja vēsturiskas terorisma taktikas. Tomēr terorisms kā fenomens ir attīstījies dažādos laikos un kontekstos un ietver gan politiskus, gan sociālus motīvus.

Definīcija un juridiskie izaicinājumi

Terorismu ir grūti viennozīmīgi definēt. Starptautiskā līmenī nav universālas krimināltiesiskas definīcijas, kas būtu pieņemta visām valstīm. Biežākās definīcijas apraksta terorismu kā vardarbīgas darbības vai draudus ar vardarbību, kuru mērķis ir radīt bailes vai paniku plašākā sabiedrībā un panākt politiskas, reliģiskas vai ideoloģiskas pārmaiņas. Dažas definīcijas ietver arī nelikumīgas vardarbības un kara aktus.

Juridiski un politiski šķēršļi definīcijas izstrādē rodas, jo dažādi aktieri — valstis, politiskas grupas un sabiedrība — interpretē terminu atšķirīgi. Ir vairāk nekā 10 000 dažādu "terorisma" definīciju; vienam notikumam vai grupai tās var piešķirt pretrunīgas nozīmes. Dažos gadījumos viena un tā pati grupa tās atbalstītājiem ir "brīvības cīnītāji", bet pretiniekiem — "teroristi". Terminu bieži var izmantot arī kā politisku instrumentu, lai diskreditētu pretiniekus.

Terorisma veidi

Terorisms var būt ļoti dažāds pēc formas un mērķa. Starp izplatītākajiem veidiem ir:

• Politiski motivēts terorisms (pils politiskām pārmaiņām vai varas maiņai);
• Reliģisks terorisms (izmantojot vardarbību, atsaucoties uz reliģisku doktrīnu);
• Etno-nacionālists terorisms (par neatkarību vai teritorijas kontroli);
• Kreisā vai labējā ekstremisma terorisms (ideoloģiskas cīņas ietvaros);
• Valsts terors (valsts izmanto vardarbību vai draudus pret saviem pilsoņiem);
• Augsto tehnoloģiju terorisms — kiberdraudi, bioterorisms vai radioloģiski uzbrukumi;
• Viensētas (lone-wolf) operācijas, ko veic viens indivīds bez tiešas organizatoriskas atbalsta;
• Vardarbība pret nekaujiniekiem, lai piesaistītu uzmanību un publicitāti.

Cēloņi un radikalizācija

Terorisma rašanās parasti ir komplekss process, kurā mijiedarbojas vairāki faktori:

• Sociālas un ekonomiskas problēmas — nabadzība, bezdarbs, sociālā atstumtība;
• Politiskas netaisnības — represijas, vainas sajūtas pret valsti vai ārējo varu;
• Ideoloģiska vai reliģiska indoktrinācija un piekrišana vardarbīgām interpretācijām;
• Identitātes krīze un meklējums pēc piederības grupai;
• Ārvalstu ietekme vai konflikts, okupācija;
• Propaganda, sociālo tīklu un mediju loma radikalizācijas procesu paātrināšanā.

Radikalizācijas ceļš parasti ietver sociālu saikņu veidošanos ar ekstrēmistiskām grupām, ideoloģisku pārliecināšanu un, galu galā, piekrišanu vardarbīgām metodēm.

Ietekme uz sabiedrību

Terorisma tiešā ietekme ir cilvēku dzīvību zaudējumi un traumas. Saskaņā ar Memoriālā terorisma novēršanas institūta datiem 2006. gadā teroristi nogalināja 20 498 cilvēkus. Tomēr būtiskas ir arī netiešās sekas:

• Bailes un psiholoģiskas traumas plašākā sabiedrībā;
• Ekonomiskas sekas — tūrisma kritums, investīciju zudumi, papildu drošības izmaksas;
• Politiskas sekas — pastiprināta drošības politika, ierobežojumi pilsoņu brīvībām, augsts politisks spiediens;
• Sociāla polarizācija un diskriminācija pret konkrētām grupām;
• Starptautiska spriedze un militāras atbildes, kas var radīt ilgtermiņa konfliktus.

Novēršana un atbildes pasākumi

Esmu efektīvi pretpasākumi prasa kombinētu pieeju:

• Pretestības pasākumi: izlūkošana, policijas un militārā sadarbība pret teroristu tīklu atklāšanu;
• Prevencijas programmas: sabiedrības integrācija, izglītība, ekonomiskās iespējas un sociālās iekļaušanas iniciatīvas;
• Deradikalizācija: rehabilitācijas programmas bijušajiem radikāļiem un atbalsts reintegrācijai;
• Starptautiska sadarbība: informācijas apmaiņa, kopīgas operācijas un starptautisko tiesību stiprināšana;
• Juridiskās normas: skaidras definīcijas un procedūras, kas nodrošina tiesisku atbildību, vienlaikus aizsargājot cilvēktiesības;
• Mediju pratība: pretkampanjas un darba ar sociālajiem tīkliem, lai ierobežotu propagandas ietekmi.

Noslēgums

Terorisms ir daudzslāņains un mainīgs fenomens. Lai to saprastu un efektīvi mazinātu, nepieciešama gan drošības kontroles nostiprināšana, gan ilgtspējīga darbība pie sociālajām un politiskajām problēmām, kas veicina radikalizāciju. Vienlaikus ir svarīgi saglabāt demokrātiskas vērtības un cilvēktiesības, lai atbildes pasākumi nepastiprinātu problēmas, no kurām terorisms izriet.

Pretterorisms

Terorisma apkarošanas joma ir plaša. Konkrēti pretterorisma veidi ir šādi:

• Preventīva vai reaktīva militāra darbība.
• Fortifikācija un citi tehniskie līdzekļi.
• Pastiprinātas izlūkošanas un uzraudzības darbības.
• Preventīvi humānās palīdzības pasākumi.
• Atlaidīgāka aizdomās turēto teroristu nopratināšanas un aizturēšanas politika.

RK militārās policijas īpašie spēki pretterorisma vingrinājumā

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir terorisms?

Q: Kas ir teroristi?

J: Kas ir mūsdienu terorisma pamatā?

J: Vai starptautiskā līmenī pastāv oficiāla terorisma definīcija krimināltiesībās?

J: Vai līdzīgas taktikas, ko izmanto noziedzīgas bandas, tiek uzskatītas par terorismu?

Jautājums: Cik cilvēku 2006. gadā tika nogalināti teroristu uzbrukumos?

J: Kādas ir dažas terorisma sekas?

Meklēt pēc burta