Preventīvais karš
Preventīvais karš ir karš, kurā valsts veic militāras darbības pret citu valsti vai grupu, kas rada reālus draudus sākt karu pret to. Mērķis ir apturēt draudus, pirms šai valstij vai grupējumam ir iespēja uzbrukt. Tā ir sena kara vai kara novēršanas filozofija. Sun Tzu, seno ķīniešu ģenerālis, militārais eksperts un filozofs, ieteica izmantot preventīvo karu, lai pārliecinātos, ka ienaidnieks neuzbrūk pirmais. Kara pieteikšana var notikt vai nenotikt pirms pirmā preventīvā trieciena. Preventīvo karu uzskata par aizsardzības darbību. Tas ir pareizi, ja ir skaidrs, ka ienaidnieks draud uzbrukt un ka šis uzbrukums nodarīs lielu kaitējumu. Arī valsts, kas preventīvi uzbrūk citai valstij, lai sevi aizstāvētu, var apgalvot, ka tā bija morāla rīcība, un izvairīties no agresora apzīmējuma.
Izraēlas karavīri Golānas augstienēs 1967. gada Sešu dienu kara laikā
Preventīvais un preventīvais karš
Bieži vien tiek sajaukts preventīvais karš un preventīvais karš. Preventīvais karš ir karš, kurā, uzbrūkot pirmajai, valsts gūst priekšrocības pār ienaidnieku, kura nodomi ir acīmredzami uzbrukt un nodarīt lielu kaitējumu. Kā piemēru var minēt 1967. gada Sešu dienu karu. Kad kļuva skaidrs, ka Ēģipte un Sīrija gatavojas uzbrukt, Izraēla uzbruka tām pirmā, veicot preventīvu triecienu.
Lai būtu pamatots pirmais trieciens, ir jābūt noteiktiem nosacījumiem, tostarp:
- Ienaidnieks izrāda acīmredzamu nodomu nodarīt kaitējumu.
- Ienaidnieks aktīvi rīkojas saskaņā ar nodomiem, lai kļūtu par nepārprotamu apdraudējumu.
- Ja neuzbruksiet pirmie, tas ievērojami palielinās iespējas tikt sakautam.
Preventīvs karš ir karš, kurā kāda valsts uzbrūk citai valstij, lai novērstu tās spēju uzsākt karu. Preventīvais karš ir karš, kas balstās uz ideju, ka ir iespējams droši pateikt, kādi notikumi notiks nākotnē. Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā ir atzītas "neatņemamas individuālās vai kolektīvās pašaizsardzības tiesības, ja notiek bruņots uzbrukums". Piemēram, saskaņā ar Buša doktrīnu Amerikas Savienotās Valstis var uzbrukt jebkurai valstij vai grupējumam, kas nākotnē varētu tām uzbrukt, pat ja tām pašlaik nav šādu iespēju. Nosaucot to par "preventīvu", tas nemaina tās preventīvo raksturu.
Ir daži gadījumi, kad preventīvs karš varētu būt bijis pamatots. Piemēram, kad 1933. gadā Ādolfs Hitlers kļuva par Vācijas kancleru, viņš atklāti paziņoja, ka bruņos Vāciju un sagrābs vācu "dzīves telpai" nepieciešamās zemes. Nacistiskā Vācija apgalvoja, ka viņi vēlas tikai to, kas viņiem pienākas, un, kad viņi to iegūs, viņi dzīvos mierā. Taču daudzi Eiropā redzēja, ka tā nav taisnība. Līdz Otrā pasaules kara sākumam gandrīz visi saprata, ka iepriekšējie apgalvojumi nav bijuši patiesi. Taču tad jau bija par vēlu, un bija nepieciešams dārgs un postošs karš, lai beidzot apturētu Hitleru.
Saistītās lapas
- Pārspēka karš
- Šoka taktika
- Aizsardzības dienests
- Blokāde
- Aizbrukums no aizmugures
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir preventīvais karš?
A: Preventīvais karš ir militāra rīcība, ko valsts veic, lai apturētu citu valsti vai grupu, kas pret to sāk karu.
J: Kāpēc tiek izmantots preventīvais karš?
A: Preventīvo karu izmanto, lai apturētu draudus, pirms valstij vai grupējumam ir iespēja uzbrukt.
J: Kas bija Sun Tzu?
A: Sun Tzu bija seno ķīniešu ģenerālis, militārais eksperts un filozofs.
J: Ko Sun Tzu ieteica attiecībā uz preventīvo karu?
A: Sun Tzu ieteica izmantot preventīvo karu, lai pārliecinātos, ka ienaidnieks neuzbrūk pirmais.
J: Vai pirms pirmā preventīvā trieciena ir nepieciešams izsludināt karu?
A.: Pirms pirmā preventīvā trieciena var būt kara pieteikšana, bet var arī nebūt.
J: Vai preventīvo karu uzskata par aizsardzības aktu?
A: Jā, preventīvo karu uzskata par aizsardzības aktu.
J: Kad valsts var pieprasīt, lai preventīvs uzbrukums būtu morāls akts?
A: Valsts var pieprasīt preventīvu uzbrukumu kā morālu rīcību, ja ir skaidrs, ka ienaidnieks draud uzbrukt un ka šis uzbrukums radīs lielu kaitējumu.
