Ideoloģija
Ideoloģija ir ideju vai uzskatu kopums, kas ir kopīgs kādai cilvēku grupai. Tas var būt saistīts ideju kopums, domāšanas stils vai pasaules uzskats. To 1801./5. gadā izveidoja franču filozofs Destuts de Traisī (Destutt de Tracy).
Pastāv divi galvenie ideoloģiju veidi: politiskās ideoloģijas un epistemoloģiskās ideoloģijas. Politiskās ideoloģijas ir ētisku ideju kopums par to, kā būtu jāvada valsts. Epistemoloģiskās ideoloģijas ir ideju kopumi par filozofiju, Visumu un to, kā cilvēkiem būtu jāpieņem lēmumi.
Ir daudz dažādu ideoloģiju veidu. Komunisms, sociālisms un kapitālisms ir politiskās/ekonomiskās ideoloģijas.
Daudzas politiskās partijas savu politisko darbību un programmu balsta uz ideoloģiju. Sociālajās zinībās politiskā ideoloģija ir noteikts ētisku vērtību, principu, doktrīnu, mītu vai simbolu kopums, kas izskaidro, kā sabiedrībai vajadzētu darboties. Tā piedāvā politisku un kultūras plānu noteiktai sociālai kārtībai. Politiskā ideoloģija lielā mērā attiecas uz to, kā sadalīt varu un kādiem mērķiem tā būtu jāizmanto. Dažas partijas ļoti cieši seko kādai noteiktai ideoloģijai, savukārt citas var smelties plašu iedvesmu no vairāku radniecīgu ideoloģiju grupas, īpaši nepieņemot nevienu no tām.
Politiskajām ideoloģijām ir divas dimensijas:
- Mērķi: kā sabiedrībai būtu jāfunkcionē (vai jāiekārto).
- Metodes: vispiemērotākie veidi, kā panākt ideālu izkārtojumu.
Ideoloģija ir ideju kopums. Parasti katrā ideoloģijā ir noteiktas idejas par to, kāda, pēc tās domām, ir labākā valsts pārvaldes forma (piemēram, demokrātija, teokrātija u. c.) un labākā ekonomikas sistēma (piemēram, kapitālisms, sociālisms u. c.). Dažkārt vienu un to pašu vārdu lieto gan ideoloģijas, gan vienas no tās galvenajām idejām apzīmēšanai. Piemēram, "sociālisms" var attiekties uz ekonomisko sistēmu vai arī uz ideoloģiju, kas atbalsta šo ekonomisko sistēmu.
Ideoloģijas sevi identificē arī pēc savas pozīcijas politiskajā spektrā (piemēram, kreisā, centriskā vai labējā), lai gan tas bieži vien ir pretrunīgi. Visbeidzot, ideoloģijas var atšķirt no politiskajām stratēģijām (piemēram, populisms) un no atsevišķiem jautājumiem, ap kuriem var veidot partiju (piemēram, marihuānas legalizācija).
Šodien daudzi komentētāji apgalvo, ka mēs dzīvojam postideoloģiskā laikmetā, kurā pestīšanas, visaptverošas ideoloģijas ir cietušas neveiksmi. To bieži vien saista ar Fransisa Fukujamas rakstiem par "vēstures beigām"...
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ideoloģija?
A: Ideoloģija ir ideju vai uzskatu kopums, kas ir kopīgs kādai cilvēku grupai. Tas var būt saistīts ideju kopums, domāšanas stils vai pasaules uzskats.
J: Kas radīja terminu "ideoloģija"?
A.: Terminu "ideoloģija" 1801./05. gadā radīja franču filozofs Destutt de Tracy.
Kādi ir divi galvenie ideoloģiju veidi?
A: Divi galvenie ideoloģiju veidi ir politiskās ideoloģijas un epistemoloģiskās ideoloģijas. Politiskās ideoloģijas ir ētisku ideju kopumi par to, kā būtu jāvada valsts, savukārt epistemoloģiskās ideoloģijas ir ideju kopumi par filozofiju, Visumu un to, kā cilvēkiem būtu jāpieņem lēmumi.
J: Kā politiskās partijas izmanto ideoloģiju?
A: Daudzas politiskās partijas savu politisko darbību un programmu balsta uz ideoloģiju. Tās to izmanto, lai noteiktu, kādu sociālo kārtību tās vēlas izveidot un kā vislabāk sadalīt varu, lai sasniegtu šo mērķi. Dažas partijas ļoti cieši ievēro kādu ideoloģiju, savukārt citas plaši iedvesmojas no radniecīgām ideoloģijām, īpaši nepieņemot kādu konkrētu ideoloģiju.
J: Ko nozīmē, kad komentētāji saka, ka mēs dzīvojam postideoloģiskā laikmetā?
A: Kad komentētāji saka, ka mēs dzīvojam postideoloģiskā laikmetā, viņi domā, ka pestīšanas, visaptverošas ideoloģijas ir izgāzušās un ka Fransisa Fukujamas rakstītais par "vēstures beigām" ir izrādījies pareizs.
J: Kā jūs varat atšķirt ideoloģiju no citām formām, piemēram, politiskām stratēģijām vai atsevišķiem jautājumiem? A: Ideoloģijas var atšķirt no politiskajām stratēģijām (piemēram, populisma) un no atsevišķiem jautājumiem, ap kuriem var veidot partiju (piemēram, marihuānas legalizācija).
