Robežnieki

Fons

Tikai dažiem no Robežniekiem faktiski piederēja vergi. Lielākā daļa vienkārši bija pārāk nabadzīgi. Viņus motivēja naids pret ziemeļniekiem un abolicionistiem. Ruffians vadīja tādu līderu kā ASV senatora Deivida Raisa Atčisona (David Rice Atchison) no Misūri retorika, kurš ziemeļniekus dēvēja par "nēģeru zagļiem" un "abolicionistu tirāniem". Viņš mudināja Misūri iedzīvotājus aizstāvēt verdzības institūciju "ar bajonetu un asinīm" un, ja nepieciešams, "nogalināt katru Dieva nolādēto abolicionistu apgabalā".

Ironiskā kārtā lielākā daļa Kanzasas brīvvalsts vīriešu nebija abolicionisti. Viņi iebilda pret brīvo melnādaino cilvēku vai vergu klātbūtni. "Mēs nevēlamies vergus un negrus," bija dominējošais noskaņojums, par ko 1854. gadā ziņoja kāds abolicionists. Turklāt gan kensiešu, gan misūriešu kaujinieku bandu klātbūtne apvidū apgrūtināja pierobežas ģimeņu neitralitāti.

Viņu loma filmā "Asiņojošā Kanzasa"

Kanzasas teritorija tika izveidota ar 1854. gada Kanzasas-Nebraskas likumu. Ar šo likumu atcēla 1820. gada Misūri kompromisa likumu. Ar Kanzasas-Nebraskas aktu tika ieviesta tautas suverenitātes doktrīna. Tas nozīmēja, ka Kanzasas iedzīvotāji izlems jautājumu par verdzību. Šajā laikā daudzi (iespējams, lielākā daļa) Kanzasas kolonistu bija pret verdzību. Tomēr verdzības aizstāvji bija apņēmības pilni panākt savu neatkarīgi no situācijas. Kad Kanzasas teritorijā notika vēlēšanas, bruņotu Ruffians bandas ieņēma vēlēšanu iecirkņus. Viņi neļāva balsot brīvvalsts iedzīvotājiem un balsoja nelegāli. 1854. gada 29. novembrī Robežgrupas ievēlēja par verdzību noskaņotu teritoriālo pārstāvi Kongresā. 1855. gada 30. martā Ruffians ievēlēja verdzību atbalstošu likumdevēju. Neraugoties uz šiem pasākumiem, uz Kanzasu pārcēlās daudz vairāk brīvvalsts kolonistu nekā verdzību atbalstošo kolonistu. 1857. gadā Kanzasas kolonisti, kas atbalstīja verdzību, ierosināja Lekomptonas konstitūciju topošajam Kanzasas štatam. Ruffians centās panākt, lai Lekomptonas konstitūcija tiktu pieņemta, izmantojot papildu krāpšanu un vardarbību. Taču tad tur jau bija pārāk daudz brīvo stāteru.

Robežnieki iesaistījās arī vispārējā vardarbībā pret brīvvalsts apmetnēm. Viņi dedzināja fermas un dažkārt nogalināja brīvvalsts vīriešus. Ruffians divas reizes uzbruka Lorensai, Kanzasas štatā, brīvvalsts galvaspilsētā. 1855. gada 1. decembrī neliela armija, kurā pārsvarā ietilpa Robežgrupas, aplenca Lorensu, bet tika padzīta. (Tas bija gandrīz bez asinīm noslēdzošais "Vakaruzas kara" posms.) 1856. gada 21. maijā vēl lielāks robežrufiju un verdzību atbalstošu kensāniešu karaspēks ieņēma Lorensu, kuru viņi izlaupīja. Atriebjoties Džons Brauns (John Brown) un 7 viņa sekotāji sarīkoja Pottawatomie slaktiņu. Šajā incidentā Brauns un viņa sekotāji izvilka no mājām piecus neapbruņotus vīriešus un zēnus un nogalināja tos ar zobeniem, šautenēm un nažiem. Tas aizsāka vardarbības uzliesmojumu.