Pottawatomie slaktiņš

Pottawatomie slaktiņš notika 1856. gada 24. maija naktī. Džons Brauns un vairāki brīvprātīgie brīvās valsts pārstāvji uzbruka un nogalināja piecus vīriešus nelielā apmetnē pie Pottavatomijas strauta netālu no Manhetenas, Kanzasas štatā. Nogalināšana bija īpaši nežēlīga. Viens pēc otra kolonisti tika izvilkti no savām mājām, sadurti līdz nāvei un nošauti. Upuri bija par verdzību, bet paši nebija vergu īpašnieki. Šīs slepkavības bija atbilde uz verdzību atbalstošajiem Misūri Robežgrupas Ruffians, kas trīs dienas iepriekš nodedzināja un izlaupīja Lorensu, Kanzasas štatā. Tas notika tikai divas dienas pēc Masačūsetsas senatora Čārlza Sūnera (Charles Sumner) notiesāšanas ar pīšļiem uz ASV Senāta grīdas. Pottawatomie slaktiņš bija viena no daudzajām asiņainajām epizodēm Kanzasā pirms Amerikas pilsoņu kara. Tas iezīmēja tā sauktā asiņojošās Kanzasas perioda sākumu.

Fons

Teritorija

1854. gadā Misūrikompromiss, kas ierobežoja verdzības izplatību ASV, tika atcelts ar Kanzasas-Nebraskas aktu. Pamatojoties uz tautas suverenitātes doktrīnu, federālā valdība ļāva, lai jautājumu par verdzību izlemj Kanzasas teritorijas apdzīvotāji. Ar tautas balsojuma palīdzību cilvēki, kas tur dzīvoja, izlēma, vai Kanzasa kļūs par "vergu valsti" vai par "brīvo valsti" (bez verdzības). Kanzāzā ieradās verdzību atbalstoši Misūri, brīvās štata štata štata štata iedzīvotāji un abolicionisti. Drīz vien dažādās puses sarīkoja savas vēlēšanas un izveidoja divas pretējas teritoriālās valdības. 1856. gada maijā piedzēries verdzības piekritēju pūlis izlaupīja Lorensas pilsētu. Braunu tas sadusmoja un viņš vēlējās atriebties.

Džons Brauns

Brauns bija dziļi reliģiozs cilvēks, kurš pauda savu viedokli. Kā abolicionists viņš uzskatīja, ka verdzība jebkurā tās formā ir amorāla. Viņš bija 20 bērnu tēvs un kopā ar sievu pārcēlās uz Kanzasas teritoriju, lai cīnītos pret verdzību. Viņš ieradās 1855. gada 7. oktobrī, lai palīdzētu vairākiem saviem dēliem, kuri jau bija tur ieradušies un bija iecerējuši iesniegt zemes pieprasījumus. Pa ceļam viņš ieguva līdzekļus no citiem abolicionistiem un iegādājās daudz ieroču un zobenu cīņai, par kuru viņš bija pārliecināts, ka pienāks. Viņš jau iepriekš bija vērsies pret dienvidu plantācijām un aicinājis sodīt vergu ķērājus ar nāvi. Viņš domāja, ka Kanzasa būs lieliska vieta, kur īstenot savus vārdus.

Kad Lorensas pilsēta tika izlaupīta, Brauns kļuva ļoti dusmīgs. Viņš nespēja saprast, kāpēc Lorensas iedzīvotāji nebija nolēmuši cīnīties. Viņš nolēma, ka viņš un viņa sekotāji atriebsies par Lorensas apzagšanu.

Slaktiņš

1856. gada 24. maija naktī Brauns kopā ar septiņiem citiem cilvēkiem devās uz verdzību atbalstošo Pottawatomie Creek pilsētu. Viņi bija bruņojušies ar zobeniem un šautenēm. Brauns un viņa sekotāji vienu pēc otra izvilka upurus no gultām un nogalināja. Viņi uzbruka trim dažādām lauku mājām.

Džeimss Doils un divi dēli tika izvilkti ārpus mājas un sadurti līdz nāvei. Doila kundze, viņas meita un 14 gadus vecais dēls netika nogalināti. Tālāk viņi devās uz Alana Vilkinsona fermu, kur viņu saņēma "gūstā". Viņa slimā sieva un divi bērni lūdza Braunu viņu nenogalināt. Brauna vīri paņēma viņa šauteni un divus seglus, bet atstāja Vilkinsonu dzīvu. Džeimsam Harisam piederēja trešā māja, kuru Brauns apmeklēja šajā naktī. Tajā dzīvoja Hariss, viņa sieva un mazs bērns, kā arī vēl trīs vīrieši. Brauna vīri nogalināja vienu vīru, Viljamu Šērmanu, pēc tam paņēma viņu ieročus, seglu un vienu zirgu. Brauna sekotāju vidū bija četri viņa dēli, kuri visi vēlāk apgalvoja, ka pats Brauns patiesībā nevienu nav nogalinājis. Taču viņš bija līderis, un viņš pieņēma visus lēmumus par to, kurš paliks dzīvs un kurš mirs. Viņi nomazgāja asinis no savām rokām un zobeniem upītē un devās mājās. Neviens no slepkavām nekad netika saukts pie atbildības par šo noziegumu.

Sekas

Pēc slaktiņa verdzību atbalstošie spēki sāka Brauna medības. Viņi izpostīja Braunu īpašumu, un Brauna dēls Frederiks tika nošauts un nogalināts. Brauns aizbēga no Kanzasas un aizbēga uz ziemeļiem. Lorensas izlaupīšana un Pottawatomie slaktiņš kopā aizsāka pilsoņu karu Kanzasā. Brauns ieguva valsts mēroga uzmanību un slavu abolicionistu vidū. Viņš spēja savākt cilvēkus un ieročus vēl vienai "slepenai misijai" - Džona Brauna uzbrukumam Harpers Ferry.

1859. gada novembrī, kad Brauns gaidīja nāvessoda izpildi par uzbrukumu Harpers Ferry, viņš saņēma vēstuli. Tā bija no Mahalas Doilas, kuras vīru un divus dēlus Brauns nogalināja:

Džons BraunsSirSirAltho
atriebība nav mans, Es atzīstu, ka es jūtos gandarīts, dzirdot, ka jums ir jāaptur jūsu velnišķīgo karjeru Harper's Ferry, zaudējot savus divus dēlus, jūs tagad varat novērtēt manu bēdu, Kanzassā, kad jūs tad un tur pusnaktī iegājāt manā mājā, arestējāt manu vīru un divus zēnus, izvedāt viņus no pagalma un aukstasinīgi nošāva manā acu priekšā, jūs nevarat teikt, ka darījāt to, lai atbrīvotu mūsu vergus, mums tādu nebija un nekad nebijām cerējuši, ka mums kāds piederēs, bet tikai padarījāt mani par nabadzīgu apbēdinātu atraitni ar bezpalīdzīgiem bērniem, kamēr es izjūtu jūsu neprātu. Es ceru un ticu, ka jūs sagaidīsiet savu taisnīgo atlīdzību. Ak, kā sāpēja mana Sirds, dzirdot mana Vīra un bērnu mirstošās nopūtas, ja šis raksts sniegs jums kādu mierinājumu, esat laipni gaidītiMahala
Doyle

NB mans dēls Džons Doils, kura dzīvību es lūdzu no (jums) tagad ir pieaudzis un ļoti vēlas būt Čarlstonā dienā jūsu nāvessoda izpilde noteikti būtu tur, ja viņa līdzekļi ļautu, ka viņš varētu pielāgot virvi ap kaklu, ja gov: gudrs ļautu toM
. Doils.

Atsauce

1. ↑^{1.01.11.21.31.41.51.61.71.81.9}Džons Brauns un Potavatomijas slepkavības". American Studies. Virdžīnijas Universitāte. Lejupielādēts 2016. gada 19. jūnijā.

2. ↑^{2.002.012.022.032.042.052.062.072.082.092.10}31d. Pottawatomie Creek slaktiņš". Asiņainā Kanzasa. US History.org. Skatīts 2016. gada 19. jūnijā.

3. ↑ Chris Rein. "Pottawatomie Massacre". Pilsoņu karš pie Rietumu robežas. Skatīts 2016. gada 19. jūnijā.

4. ↑^4.04.1Pottawatomie Massacre^4.2". Amerikāņu pieredze. PBS/WGBH Educational Foundation. Skatīts 2016. gada 19. jūnijā.

5. ↑ "Abolicionistu kustība". HistoryNet.com. Skatīts 2016. gada 15. jūnijā.

6. ↑^6.06.1Asiņojošā Kanzasa". Kanzasas Vēstures biedrība. Skatīts 2016. gada 12. jūnijā.

7. ↑^7.07.17.27.3Pottawatomie Creek slaktiņš". History Today, Ltd. Skatīts 2016. gada 19. jūnijā.

8. ^{8.08.18.28.38.4}↑^8.5 verdzība Amerikas Savienotajās Valstīs: Sociālā, politiskā un vēsturiskā enciklopēdija, I sējums, red. Junius P. Rodriguez (Santa Barbara, CA: ABC-CLIO, 2007), 422. lpp.

9. ↑^9.09.1Pottawatomie Massacre". Pilnīgi vēsture. Skatīts 2016. gada 19. jūnijā.

10. ↑^10.010.1"Asiņojošā Kanzasa" un Pottawatomie slaktiņš, 1856". Amerikas vēstures institūts Gilder Lehrman. Skatīts 2016. gada 19. jūnijā.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kad notika Potavatomijas slaktiņš?

A: Pottawatomie slaktiņš notika 1856. gada 24. maija naktī.

J: Kas bija iesaistīts Potavatomijas slaktiņā?

A.: Potvatomijas slaktiņā bija iesaistīts Džons Brauns un vairāki brīvprātīgie brīvās štata vienības kaujinieki.

Jautājums: Cik cilvēku tika nogalināti Potavatomijas slaktiņā?

A: Potvatomijas slaktiņā tika nogalināti pieci vīrieši.

J: Kāds bija Potavatomijas slaktiņa iemesls?

A: Slepkavības bija atbilde uz Misūri Robežnieku kustoņiem, kas trīs dienas iepriekš nodedzināja un izlaupīja Lorensu, Kanzasas štatā.

J: Kas notika pirms Potavatomijas slaktiņa?

A.: Pottavatomijas slaktiņš notika tikai divas dienas pēc Masačūsetsas senatora Čārlza Sūnera (Charles Sumner) pēršanas ar pīšļiem Amerikas Savienoto Valstu Senāta zālē.

J: Kas ir asiņojošā Kanzasa?

A: "Asiņojošā Kanzasa" bija vardarbības un politisko sadursmju periods Kanzasā pirms Amerikas pilsoņu kara, ko iezīmēja tādi notikumi kā Potvatomijas slaktiņš.

J: Kas bija Potavatomijas slaktiņa upuri?

A: Pottawatomie slaktiņa upuri bija verdzību atbalstoši kolonisti, taču viņi paši nebija vergu īpašnieki.