Šaušana
Šaušana ir šaušana ar šauteni, šauteni vai citiem ieročiem, kas izšauj šāviņus, piemēram, lokiem vai arbaletiem. Par šaušanu var saukt pat artilērijas, raķešu un raķešu šaušanu. Cilvēks, kurš ļoti labi prot šaut, ir šāvēju meistars. Šaušana var notikt šautuvē vai uz lauka medībās, šaušanas sportā vai kaujās. Šaušana ir arī olimpiskais sporta veids.
Vīrs, kurš 1940. gadā šauj āžus ar Krag-Jørgensen Bolt-action šauteni
Izmanto
Šaušana tiek izmantota, lai medītu putnus, piemēram, stirnas vai fazānus, trušus u. c. Dažkārt "šaušana" nozīmē vienkārši "medības".
Vardarbība
Šaušanu izmanto arī karadarbībā, pašaizsardzībā, noziedzībā un tiesībaizsardzībā. Ja kāds nošauj nejaušus nevainīgus cilvēkus, to dažkārt izraisa mizantropija (naids pret cilvēkiem).
Sacensību šaušana
Vairākās valstīs šautenes ir izgatavotas jau kopš 19. gadsimta. Drīz vien sākās starptautiski šaušanas pasākumi, tostarp šaušana vasaras olimpiskajās spēlēs (no 1896. gada) un pasaules čempionātos (no 1897. gada). Starptautiskā Šaušanas sporta federācija ir atbildīga par olimpiskajām un neolimpiskajām sacensībām ar šauteni, pistoli un šauteni. Tomēr ir arī daudzi nacionālie un starptautiskie šaušanas sporta veidi, par kuriem atbild citas organizācijas.
Šaušanas piederumi
Lielākajā daļā valstu cilvēkiem, kuri vēlas šaut ar šaujamieročiem, ir nepieciešama licence. Šaujamieročus parasti var iegādāties tikai reģistrētos veikalos.
Saistītās lapas
