Arbalets: definīcija, vēsture un darbības princips
Arbalets jeb arbalests ir stobrzīmīgs šaujamierocis, kuru veido horizontāli novietots loku tips — parasti saukts par loka vai loku (angļu val. prod) —, stiprināts pie rāmja vai korpusa, un aprīkots ar sprūda tipa izmešanas mehānismu (sprūda). Praktiskā nozīmē arbalets darbojas kā "roku loks" uz koka vai metāla rāmja: virve tiek ievilkta, ievietota sliedē (vadceļā) un pēc tam atlaidīta, izšaujot īsāku, bieži biezāku loku bultu (kvērēlu). Arbaleti pazīstami divos pamattipus — rokas (vieglāki, mobilāki) un smagāki, piestiprināmi vai uzkarināmi modeļi, kas bija izplatīti viduslaiku kaujās.
Īss vēsturisks apskats
Arbaleta idejas saknes meklējamas Āzijā: to pirmie izgudrotāji bija ķīnieši ap 6. gadsimtu p.m.ē., taču neatkarīgi līdzīgus mehānismus izmantoja arī Grieķijā 4. gadsimtā p.m.ē. Romas impērijā līdzīgs ierocis bija zināms kā arcuballista. Viduslaikos arbalets kļuva par nozīmīgu kaujas ieroci Eiropā — tas bija īpaši efektīvs pret bruņotu pretinieku bruņām un piešķīra stratēģiskas priekšrocības ar savu penetrācijas spēku. Krusta karu laikos arābu pasaulē ieroci dēvēja par qaws Ferengi, "franku loku", jo to plaši izmantoja krustneši un Rietumu kareivji (franku).
Galvenās daļas un mehānisms
- Prod / loks: elastīga stieple vai koka/metāla priekšmets, kas uzglabā potenciālo enerģiju.
- Korpuss / rāmis: arbaleta "mugurkauls", uz kura balstās prod un vadceļš (stobra sliede).
- Virve: savieno abas loka malas; to ievēl un atbrīvo, lai izšautu bultu.
- Vadceļš (sliede): virziens, pa kuru bulta/kvērēls kustas.
- Sprūda (izmešanas mehānisms): mazs mehānisms, kas notur virvi ievilktā stāvoklī un atbrīvo to, lai izšautu bultu.
- Stūre / rokturis un stobrs: elements, kam turēt un mērķēt. (Oriģinālajos avotos dažkārt minēti dažādi nosaukumi; uzbūve var atšķirties pēc modeļa.)
- Drošības ierīces: slēdzenes vai aizbīdņi, kas neļauj sprūdai nejauši atlaist virvi.
Ievilkšanas un ielādēšanas veidi
Arbaleta virvi var ievilkt vairākos veidos atkarībā no lieluma un konstrukcijas:
- ar rokām (mazākiem rokas arbaletiem),
- izmantojot kāju āķi vai "stirrup" (lai ar kāju fiksētu ieroci un ar rokām ievilktu virvi),
- ar kloķveida vai vītņstieņa mehānismiem (piem., cranequin vai vītnes vinča), kas darbina ievilkšanu un samazina vajadzīgo spēku — šo veidu parasti izmantoja smagākos modeļos;
- dažiem vēlākiem modeļiem bija arī atkārtoti šaujoši mehānismi (repeater crossbows), kas pārveidoja enerģijas pārvadi un paātrināja uguni.
Darbības īpašības un salīdzinājums ar garo loku
Salīdzinājumā ar parasto loku, arbaletiem ir priekšrocības un trūkumi. Tie nodrošina lielāku sākuma impulsa spēku un bieži lielāku precizitāti uz īsu attālumu, jo ierocis tiek turēts statiskā stāvoklī, un mērķis var tikt noskaidrots pirms šāviens. Turklāt mācīties precīzi šaut ar arbaletu parasti ir vieglāk nekā sasniegt augstu meistarību ar garo loku.
No otras puses, arbaleta īsais, ļoti stingrais šķēps (kvērēls) un ierīces smagums nozīmē, ka ielādēšanas laiks parasti ir ilgāks, un pastāv ierobežotāks efektīvais darbības rādiuss salīdzinājumā ar garajam lokam, kurā pieredzējuši lokdari var uzturēt ātrāku uguni drošā distancē. Praktiskā kaujas situācijā tas nozīmē, ka arbalets ir īpaši efektīvs stāvošā vai aizsargātā šaušanā (piem., no aizsardzības sienām vai pavises aizsegā), bet mazāk piemērots kustīgai, ātrai ugunij.
Taktiskā izmantošana un ietekme kaujā
- Arbaleti bija vērtīgi pret bruņotiem pretiniekiem — spēcīgs šāviens varēja caurdurt bruņas pie tuviem vai vidējiem attālumiem.
- To izmantošana bija īpaši izteikta mūros un aplenkumos, kur precizitāte un caurduršanas spēks bija svarīgāki par lielu uguns biežumu.
- Arbaletniekus bieži izmantoja kopā ar citām vienībām — piemēram, kā atbalstu kājniekiem vai aizsardzībai pret konvojiem un uzbrukumiem.
Drošība, kopšana un mūsdienas
Mūsdienu rekomendācijas pievērš uzmanību drošībai: pārbaudīt virves nodilumu, pārbaudīt loka (proda) plaisāšanu, pareizi uzglabāt un lietot drošības mehānismus, nekad nešauboties par bojātu ieroču izmantošanu. Daudzi modernie arbaleti izmanto sintētiskas virves un kompozītmateriālu produs, kas ir izturīgāki un nodrošina vienmērīgāku darbību.
Šaušana ar arbaletu šodien ir populārs sporta veids, un arbaleti tiek izmantoti gan sacensībās, gan medībās, gan kā vēsturiski rekvizīti filmās un vēsturiskos rekonstrukciju pasākumos. Daudzās valstīs medību un ieroču likumi ierobežo arbaletu izmantošanu vai nosaka speciālas prasības (vecums, licences u.c.), tāpēc interesentiem ieteicams iepazīties ar vietējiem noteikumiem.
Kopsavilkumā — arbalets ir tehniski vienkāršs, bet taktiski spēcīgs ierocis ar senām saknēm un lielu vēsturisko nozīmi. Pareizi kopts un lietots, tas joprojām sniedz augstu precizitāti un lielu pārbaužu spēku, kam seko mūsdienu sporta un rekonstrukciju intereses.
Zīmējums, kurā redzams loka šāvēju, kas šauj ar arbaletu
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir arbalets?
A: Arbalets jeb arbalests ir loku loku veidojoša ierīce, kas sastāv no loku līdzīga loka, ko sauc par stobru, un šķērsvirziena korpusa, ko sauc par stobru, un sprūda mehānisma. Loka stobrs, koka gabals, ir piestiprināts pie diviem citiem šķērsvirziena gabaliem. Ar arbalets šauj ar īsām bultām, ko sauc par bultām un kas ir līdzīgas bultām.
J: Kad pirmo reizi tika radīts arbalets?
A: Arbaletu pirmo reizi radīja ķīnieši ap 6. gadu p.m.ē., Karadarbības laikā.
J: Kas vēl izgudroja arbaletu?
A: Grieķi 4. gadsimtā p. m. ē. izgudroja savu arbaleta versiju, ko viņi sauca par arcuballistu.
J: Kāpēc arbalets bija tik populārs viduslaikos?
A: Viduslaikos arbalets bija ļoti populārs, jo tas bija spēcīgs un precīzs, un to varēja izmantot kā šaujamieroci, tāpēc tolaik to ļoti pieprasīja daudzas armijas.
J: Cik spēcīgs var būt labas kvalitātes arbalets?
A: Labas kvalitātes arbalets var šaut ar milzīgu spēku, kas var pat caurdurt bruņas, padarot to nāvējošu pret neapbruņotiem viegliem pretiniekiem tikai ar vienu šāvienu.
J: Kādas ir arbaleta priekšrocības un trūkumi salīdzinājumā ar parastu loku?
A: Salīdzinot ar parasto loku, ar arbalets šauj daudz spēcīgāk un precīzāk nekā parasts loku, tāpēc precīzu šaušanu ir vieglāk apgūt; tomēr, tā kā arbaleta īsais stobrs ir ļoti stingrs, tā lādēšanai ir nepieciešams daudz ilgāks laiks nekā parastam lokam, un tam nav tik precīza darbības zona kā garajam lokam.
J: Vai mūsdienu arbaltos ir iebūvēti kādi drošības mehānismi?
A: Jā, daudziem mūsdienu krosiem ir kloķa vai vītņstieņa mehānismi, lai ievilktu auklu ievilktā stāvoklī, kā arī drošības mehānismi, kas novērš nejaušu šāvienu rašanos, tos iekraujot lietošanai.
