Loka loku
Loka loku veids ir garais loku loku veids. Tas, iespējams, nebija tik jaudīgs kā arbalets, taču ar to varēja izšaut vairāk bultu minūtē. Arī pamataprīkojums maksāja maz, un to varēja viegli izgatavot masveidā. Ar metāla uzgaļiem bultas varēja caurdurt visas, izņemot vislabākās plākšņu bruņas. Strēlniekiem (loku meistariem) parasti bija otrs ierocis, bieži vien kaujas cirvis, kas bija paredzēts tuvcīņai.
Loku galvenokārt izmantoja viduslaikos līdz Henrija VIII valdīšanas laikam.
To izgatavoja no viena izturīga, lokana koka (bieži vien īveles) gabala. Kivi zāģēja ziemā, kad tajā nebija sulu. Loka plakanā puse, kas vērsta pret mērķi, bija elastīga saplākšņa koksne, bet vēders (vērsts pret loka šāvēju) bija apaļš un izgatavots no stipras koka serdes (no koka vidusdaļas). Garā loka šāvēju postošā krusa (ar ātrumu seši metieni minūtē) bieži vien bija ļoti demoralizējoša. Eiropā garie loki ir atrasti jau mezolītā.
Loku ar garu loku
Cīņa ar garajiem lokiem
Vēsture
Britu salās šo ieroci pirmo reizi lietoja velsieši. Mūsu ēras 633. gadā Ofrīdu, Nortumbrijas karaļa Edvīna dēlu, nogalināja no velsiešu loka izšauta bulta. Tas notika kaujā starp velsiešiem un merķiešiem - vairāk nekā piecus gadsimtus pirms tam, kad Anglijā bija ziņas par šā loka izmantošanu. Neraugoties uz to, šo ieroci biežāk dēvē par "angļu garo loku", nevis par "velsiešu garo loku".
Viduslaikos angļi un velsieši bija slaveni ar ļoti spēcīgajiem velsiešu garajiem lokiem. Tos ar lieliem panākumiem izmantoja tā laika pilsoņu karos un pret frančiem Simtgadu karā (ar ievērojamiem panākumiem Kreisī (1346. gadā), Puatjē (1356. gadā) un Aginkura (1415. gadā) kaujās).
1545. gadā no kuģa "Mary Rose" nogrimšanas atrasto bultas kātu vidējais garums ir 75 cm / 30 collas.
Garajam lokam ir praktiskas priekšrocības, salīdzinot ar mūsdienīgu saliekamo vai salikto loku; tas parasti ir vieglāks, ātrāk sagatavojas šaušanai un šauj klusāk. Tomēr, pārējiem apstākļiem esot vienādiem, modernais loku loku šāviņš izšaus ātrāk un precīzāk nekā garais loku.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir garais loku?
A: Loka loku izmantoja galvenokārt viduslaikos līdz 1500. gadam. To izgatavoja no viena izturīga, lokana koka gabala, bieži vien no īves koka.
J: Kā to var salīdzināt ar arbaletu?
A: Ilgais loku nebija tik spēcīgs kā arbaletu, taču ar to varēja izšaut vairāk bultu minūtē.
J: Kāda veida bruņas to varēja apturēt?
A: Tikai visstiprākās bruņas varēja apturēt no gara loka izšautu bultiņu.
J: Kādu citu ieroci parasti nēsāja līdzi loka šāvēji?
A.: Loka šāvēji (lokisti) parasti lietoja otru ieroci, bieži vien kaujas cirvi, ja cīņa risinājās tuvu viņiem.
J: Kā tika konstruēts garais loku?
A: Loku izgatavoja tā, ka viena puse, kas bija vērsta pret mērķi, bija izgatavota no elastīgas saplākšņa koksnes, bet vēders (vērsts pret loka šāvēju) bija apaļš un izgatavots no stipras koka serdes (no koka vidusdaļas).
J: Kā loka šāvēju grupas izmantoja savus ieročus kopā?
A: Loka šāvēju grupas šāva vienlaicīgi, un bultas lidoja kā krusa, kas bieži vien atbaidīja ienaidniekus.
J: Kad Eiropā pirmo reizi sāka izmantot garos lokus?
A: Eiropā garie loki ir atrasti jau mezolītā.
